Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Lapoņveida augi, virspuse zilganzaļa, bet lapoņa apmale un apakšējā virsma violeti brūna. Augam novecojot, centrālā daļa kļūst bāla vai gaiši violeta. Laponis veido rozetes, kas cieši pieguļ substrātam vai pārklāj cita citu. Lapoņa daivas 0,6–1,5 mm platas, zarotas dakšveidā, eliptiskas, mēlveida, ar strauji sašaurinātu galu un uzbiezinātu malu. Lapoņa tekstūra stingra, homogēna, bez skropstiņām gar malu (nevis kā skropstainajai ričijai R. ciliata), ar viegli saskatāmu porainu, seklu tīklojumu (bet nejaukt ar perforējumiem kā tīklotajai ričijai R. cavernosa). Apakšdaļā dažkārt attīstās gaiši rizoīdi. Laponis ir ar seklu un plašu rievu virspusē. Daivu galotnē rieva sašaurināta, bet vidusdaļā tā aizņem līdz 1/3 daivas platuma (pretēji cilu ričijai R. sorocarpa, kurai rieva ir vienādi plata visā daivas garumā). Vienmājas augs, sporangiji izvietoti neregulāri pa visu lapoņa virsmu. Laponis parasti viengadīgs, bet mitrās vietās maigās ziemās neiznīkst un turpina augt vairākus gadus (Pearson 1902; Schuster 1953; Hilty 2020).
Izplatība. Dienvidu mērenā klimata joslas suga. Plaši sastopama Eiropā no Islandes un Skandināvijas līdz Apvienotajai Karalistei un Vidusjūrai. Konstatēta arī Āzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā un Austrālijā (Sergio, Porley 2019). Latvijā ļoti reta suga. Pirmo reizi novērota 1906. gadā Jelgavas apkārtnē (J. Mikutovičs) un 1941. gadā Vidzemē Aronas pagastā (K. Starcs). Mūsdienās ir zināmas septiņas atradnes, kas visas konstatētas pēdējos desmit gados, bet visvairāk – 2021. un 2022. gadā. Biežāk atrasta Vidzemes centrālajā (J. Kluša, 2022, I. Leimanis, 2022, E. Oļehnoviča, 2021, A. Opmanis, 2013) un Latgales D daļā (J. Kluša, 2021, L. Strazdiņa, 2022), kā arī vienreiz Kurzemes ziemeļos (J. Kluša, 2022). Zemgalē tā varētu būt sastopama, ņemot vērā vēsturiskos novērojumus un sugas prasības pēc augtenes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 23 700 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācija. Suga parasti ir reti sastopama, tomēr vietām var būt arī bagātīgas atradnes. Kopumā nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu Eiropas reģionālās populācijas dinamiku. Iespējams, suga netiek pietiekami pamanīta, kā arī ir grūti atšķirama (Sergio, Porley 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums nav pētīts. Zināmo atradņu skaits 2021.–2022. gadā ir pieaudzis. Tā kā suga parasti ir viengadīga un cieši saistīta ar piemērota substrāta pieejamību, ir grūti prognozēt populācijas tendences.
Biotopi un ekoloģija. Augs ir efemera pioniersuga, kas parasti kolonizē atklātas traucētas vietas, lai gan tas sastopams arī neauglīgās dabiskās vietās. Aug atklātos tīrumos, rugājos, pļavās un mežos, grāvju krastos, uz smilšainiem krastiem pie upēm, pie gājēju takām. Pārsvarā konstatēta atklātās vietās, jo nepanes konkurenci vai noēnojumu, ko rada lielāki vaskulārie augi. Spēj pielāgoties saulainām un sausām vietām, tomēr parasti sastopama mitrās mikronišās, zemes virsmas ieplakās. Kā vienmājas suga bieži attīsta sporas, tomēr neizplatās lielos attālumos (Sergio, Porley 2019; Hilty 2020). Latvijā atrasta labības lauku malās, grāvmalās, pie strautiņiem. Pavadošās sugas ir lauka ragvācelīte Anthoceros agrestis, lielā kroksamtīte Ptychostomum pseudotriquetrum, tīklotā ričija Riccia cavernosa, slaidvācelīšu spurīte Trichodon cylindricus (J. Mikutoviča, K. Starca, J. Klušas, L. Strazdiņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apvienotajā Karalistē reģionālo populāciju mazina ganību un krūmāju apsaimniekošanas pārtraukšana un atklāto virsāju aizaugšana (Porley 2013; Blockeel 2014). Latvijā draudi nav zināmi, bet, iespējams, lauksaimniecības zemju intensīva apsaimniekošana vai pretēji – to pamešana – var negatīvi ietekmēt reģionālo populāciju. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Konstatēta ĪADT – dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un dabas parkā “Daugavas loki”. Jāpēta suga tās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu sugas izplatību un populācijas lielumu, izmaiņas.
Autors: Līga Strazdiņa.
Summary. Lizard crystalwort – Riccia bifurca. Widely distributed liverwort in Europe from Iceland and Scandinavia to the UK and south to the Mediterranean. It is also found in Asia, North Africa, North America and Australia. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1906. Today, there are seven known localities in different parts of Latvia. It is found more frequently in central Vidzeme and the south of Latgale, and once in northern Kurzeme. It might be present in Zemgale. EOO is 23,700 km2, and AOO is 28 km2. In Latvia, the regional population size of the species has not been studied. Population trends are difficult to predict. The species grows in open fields, fallow lands, meadows, and forests, along ditch banks, on sandy riverbanks, and near footpaths. It is predominantly found in open areas, as it cannot tolerate competition or shading from larger vascular plants. No known threats have been recorded in Latvia, but it is possible that intensive management of agricultural lands, or conversely, their abandonment, could negatively impact the species’ population. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations of the species are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. It is found in protected nature territories – the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve and the “Daugavas loki” Nature Park. The species should be studied at its localities and searched in potentially suitable habitats to determine its distribution and population size and changes.
Literatūras saraksts
