Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Divmāju augi nelielās vai vidēji lielās dzeltenzaļās, gaišzaļās vai pelēcīgi brūnās velēnās, aug arī starp citām sūnām. Dzinumi parasti gandrīz stāvi, līdz 4 cm gari, 1,5–4,5 mm plati. Lapas reti vai samērā blīvi novietotas, pamatnē īsi nolaidenas, līdz 1/2, reti līdz 3/4, dalītas divās dažādu lielumu daivās, kas nav cieši piegulošas viena otrai. Dorsālā daiva noapaļota vai plati sirdsveida, gals apaļš vai ar īsu smailīti; ventrālā – noapaļoti kvadrātiska vai taisnstūrveida, gandrīz divreiz lielāka nekā dorsālā daiva, līdz 2 mm gara, galā ar nedaudziem vienšūnu zobiņiem. Ķīlis gandrīz taisns vai nedaudz puslokā liekts. Amfigastriju nav. Vairķermeņi reti, bāli zaļi vai brūngani (Шляков 1981; Smith 1990; Naujalis et al. 1995; Paton 1999; Atherton et al. 2010).
Izplatība. Suga ar arktisku un boreālu izplatības areālu. Sastopama no Arktikas D daļas līdz nemorālajai zonai, kur tā ir samērā reta (Damsholt 2002). Konstatēta gandrīz visās Eiropas valstīs, tostarp Islandē. Tā ir izplatīta arī Krievijas Āzijas daļā, sastopama arī Japānā, plaši izplatīta Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (GBIF 2023). Latvijā pirmo reizi atrasta 1853. gadā Jūrmalā starp Dubultiem un Mellužiem (G. Girgensons) un 1862. gadā Vidzemē Inčukalna apkārtnē (K. Lukass). Pēc tam 1906. gadā konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā Raganu purvā pie Putnezera, Garkalnes pagastā un 1908. gadā pie Juglas ezera (J. Mikutovičs). Vēlāk nebija atrasta līdz 1987. gadam. Pēdējos 40 gados atrasta ap 50 vietās izklaidus visā valstī, izņemot Zemgali. Sastopamības apgabals (EOO) ir 57 708 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 176 km2.
Populācija. Populācija ir liela un stabila, īpaši Krievijas ziemeļos. Dažās Centrāl- un Rietumeiropas valstīs novērojams ar purvu nosusināšanu saistīts reģionālo populāciju sarukums (Konstantinova et al. 2009). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas, kopumā tā vērtējama kā stabila.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama galvenokārt zāļu purvos un slīkšņās, retāk augstajos purvos un dažādās pārpurvotās teritorijās. Var augt arī uz mitras smilšainas augsnes pie takām, grāvjiem, gar avotiem stāvās nogāzēs, ezeru un tekošu ūdeņu krastos (Paton 1999; Damsholt 2002). Latvijā atrasta pārejas un zāļu purvos, staignājos un aluviālajos mežos, ūdeņu krastmalās uz augsnes un trupošas koksnes, reizēm pie takām un uz akmeņiem (Bambe u. c. 2017). Pavadošās sugas ir mīkstā lācīte Atrichum tenellum, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, bālganā dūkstenīte Chiloscyphus pallescens, daudzkausiņu dūkstenīte C. polyanthos, ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, gaišā šķībvācelīte Plagiothecium laetum, parastā lāčsūna Polytrichum commune, parastā punktlape Rhizomnium punctatum, āķveida kroklape Sanionia uncinata (A. Opmaņa, J. Klušas, R. Kaupužas, I. Ķuzes novērojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Iespējamie sugas apdraudējumi ir sausums un nokrišņu daudzuma mazināšanās klimata pārmaiņu ietekmē. Pastāvošo draudu un neliela AOO samazinājuma dēļ, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama vairākās ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos “Aizkraukles purvi un meži”, “Klāņu purvs”, “Lubāna mitrājs”, “Stiklu purvi”, Slīteres, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jāaizsargā Tād atradnes un biotopi, jārīko mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, biotopu tendencēm.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis.
Summary. Heath earwort – Scapania irrigua. The liverwort is found in almost all European countries, including Iceland. It is also common in the Asian part of Russia, also in Japan, and is widespread in North America, including Greenland. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1853. In the last 40 years, it has been found in about 50 localities scattered throughout Latvia, except Zemgale. EOO is 57,708 km2, and AOO is 176 km2. In Latvia, the size and trends of its regional population is unknown, but in general it is assessed as stable. In Latvia, it grows in transition mires and fens, swamps and alluvial forests, along water edges on soil and decaying wood, occasionally along paths and on stones. Potential threats to the species include drought and a decrease in precipitation due to climate change. Considering the existing threats and the slight decrease in the AOO, it is assessed as Near Threatened (NT). The species should be included on the list of protected species of Latvia. The species can be found in several protected areas. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, expert training and studies on the population size, distribution and dynamics and habitat trends should be carried out.
Literatūras saraksts
