Foto: Konrad and Roland Greinwald, CC BY-NC 4.0 – purva lāpstīte.

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: lāpstīšu Scapaniaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: NT, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2017.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (LC 2023), Polija (EN 2018), Dānija (NT 2019).
Biotopi: 1.12. Staignāju meži, 1.15. Veci un dabiski purvaini meži, 2.2. Kaļķaini zāļu purvi, 2.4. Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 2.5. Pārejas purvi un slīkšņas, 6.4. Mitras starpkāpu ieplakas.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/izmantošana, 4.1. Ceļi un dzelzceļi, 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 1. kat.

Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Gaišzaļa, pacila velēnās starp citām sūnām. Augi vidēja lieluma, ar līdz 6 cm gariem un 1,5–4,0 mm platiem nezarotiem dzinumiem. Stumbra pamatnē un augšgalā skraji, bezkrāsaini rizoīdi. Lapas blīvi sakārtotas jumstiņveidā. Pamatnē nolaidenas, atrodas attālu cita no citas vai līdz 3/4 dalītas divās dažādu lielumu daivās. Dorsālā daiva piekļauta stumbram (ir par to platāka), tā ir plati sirdsveida, gals noapaļots vai strups, dažkārt ar nedaudzu šūnu veidotu smailīti. Ventrālā daiva arī plati sirdsveida, gandrīz divreiz lielāka nekā dorsālā daiva, gals vāji zobains (nedaudzi vienšūnu zobiņi). Ķīlis puslokā liekts. Lapas vidusdaļā novietotas 20–50° leņķī pret stumbru, bet pie pamatnes 135–180° leņķī. Vairķermeņi ļoti reti, 1–2-šūnu, gaišsarkani, sarkanbrūni. Amfigastriju nav. Periants plakans, krokains, ar skropstaini zobainu atveri. Lapu šūnas vidusdaļā daudzstūrainas, veidojot trīsstūrveida starpšūnu formu. Lapas gala šūnas ar trīsstūrveida trigoniem. Eļļas ķermeni apaļi līdz nedaudz eliptiski, pa 5–10 katrā šūnā, ar viegli graudainu malu (Atherton et al. 2010; Choi et al. 2012; Liepiņa 2017).

Izplatība. Cirkumpolāra boreālās zonas un mērenās klimata joslas suga augstumā līdz 1120 m v.j.l. Plaši izplatīta Eiropas kontinentālajā un Z daļā, Āzijā un Ziemeļamerikā (Frisvoll, Elvebakk 1996; Konstantinova 2019). Sastopama visā Latvijā. Pirmo reizi konstatēta 1907. gadā Vidzemē Garkalnes pagastā un 1908. gadā Medema purva apkārtnē (J. Mikutovičs), 1962. gadā, iespējams, Lemešsalas purvā Stalbes pagastā (I. Fatare). 1993.–2022. gadā konstatētas 28 atradnes Vidzemē (B. Bambe, 1993, L. Auniņa, 2004, A. Opmanis, 2016), Kurzemē (I. Rēriha, 2004–2009, U. Suško, 1993) un Latgalē (B. Bambe, 1995, 1999). Sastopamības apgabals (EOO) ir ļoti plašs – 67 253 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 96 km².

Populācija. Eiropas reģionālā populācija ir stabila. Tā ir stabila Ziemeļeiropā, tomēr atbilstošu biotopu, it īpaši mitrāju, mazināšanās rezultātā sugas sastopamība Centrāleiropā sarūk (Konstantinova 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Lai gan sugai piemēroti biotopi sastopami visā valsts teritorijā, atradnes ir izolētas un jutīgas. Nozīmīgs apakšpopulāciju skaitliskais pieaugums netiek prognozēts, jo pastāv dažādi draudi sugai piemēroto biotopu pastāvēšanai.

Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama pārmitros un slapjos biotopos – pārejas purvos, slīkšņainos ezeru krastos, uz kritalām un atklātas kūdras augsnēs. Aug kopā ar sīkzobu šķībvācelīti Plagiothecium denticulatum, parasto punktlapi Rhizomnium punctatum, parasto salmenīti Straminergon stramineum (B. Bambes, A. Opmaņa novērojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Ziemeļeiropā sugai lielu apdraudējumu nav, Centrāleiropā to negatīvi var ietekmēt mitrāju nosusināšana (Konstantinova 2019). Latvijā pārejas un zāļu purvus apdraud nosusināšana, kā arī aizaugšana. Savukārt slapjos mežus apdraud intensīvā mežizstrāde, ceļu tīkla paplašināšana un mežu meliorācija. Ņemot vērā draudus, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 75% atradņu ir ĪADT: Grīņu dabas rezervātā, dabas liegumos “Gulbju un Platpirovas purvs”, “Sedas purvs”, “Dunika”, “Stiklu purvi”, “Popes zāļu purvi”, “Rukšu purvs”, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāatjauno dabiskie procesi biotopos, jāpēta populācijas lielums, izplatība un dinamika.

Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.

Summary. Bog earwort – Scapania paludicola. Liverwort. Widespread in continental and Northern Europe, Asia and North America. There are 28 present-day localities (1993-2022) in Latvia. EOO of the species is very wide – 67,253 km², and AOO is 96 km². No quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. No significant increase in the number of subpopulations is expected. The species grows in wet and humid habitats – in transition mires, quaking bogs along lake shores, on fallen trees and open peat soils. In Latvia, transition mires and fens are significantly threatened by drainage and overgrowth. Wet forests are threatened by increased intensive forestry practices, the expansion of the road network and forest drainage. In view of existing threats, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia, and its legal status must be maintained. In total, 75% of the known localities are in protected areas. Protection of the localities of the species should be ensured, restoration of natural processes in habitats and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.

Literatūras saraksts

• Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.

• Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. Precizēts izdevums. Rīga: Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 359.

• Choi, S.S., Bakalin, V.A., Sun, B.-Y. 2012. Scapania and Macrodiplophyllum in the Russian Far East. Bot. Pac., 1(1): 31–95.

• Frisvoll, A.A., Elvebakk, A. 1996. Bryophytes. In: Elvebakk, A., Prestrud, P. (eds). A Catalogue of Svalbard Plants, Fungi, Algae and Cyanobacteria. Oslo: Norwegian Polar Institute, 57–172.

• Liepiņa, L. 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts, Nr.1-08/171/2017, 154.