Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Slaidi, starp citām sūnām, it īpaši sfagniem, augoši vijīgi lapveida augi gaišzaļā, dzeltenbrūnā vai kastaņbrūnā krāsā. Dzinumi 1,5–5,0 cm gari un 0,6–1,5 mm plati, atstāvoši. Sievišķie augi garāki nekā vīrišķie. Pie stumbra pamatnes rizoīdi. Lapas asimetriskas, divdaivainas (reti trīsdaivainas), novietotas gandrīz horizontāli, platums lielāks nekā garums. Lapu izmērs 0,6–0,8 × 0,6–0,9 mm. Lapu šūnas vidusdaļā daudzstūrainas ar uzbiezinātiem stūriem. Vidēji 2–4 eļļas ķermeņi katrā šūnā. Amfigastrijas mazas, lancetiskas, dažkārt nedaudz zobainas pamatnes daļā. Vairojas veģetatīvi ar vien- vai divšūnu vairķermeņiem, kas attīstās auga dzinumu galos (Petrov, Ganeva 1996; Liepiņa 2017; McIntosh et al. 2020).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālo un kalnu reģionu suga augstumu amplitūdā 155–1250 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014). Eiropā izplatīta izklaidus kalnos un kļūst arvien biežāk sastopama Z virzienā, kā arī zemienēs. Atrasta arī Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Damsholt 2002). Latvijā reti sastopama suga. Pirmo reizi novērota 1909. gadā Rīgā Daugavgrīvā (J. Mikutovičs) un vēlāk tikai 1985. gadā ZR Latvijā – Klāņu purvā Tārgales pagastā (A. Āboliņa). 1985.–2022. gadā zināmas 14 atradnes – Kurzemē Ventspils, Talsu un Dienvidkurzemes novadā (I. Rēriha, 2003–2008, L. Auniņa, 2015, A. Opmanis, 2018), Vidzemē Ādažu poligonā un Valkas novadā (A. Opmanis, 2016, 2017, 2019), un Zemgalē Ķekavas novadā Kraukļu purvā (I. Grīsle, 2012). Sastopamības apgabals (EOO) ir 22 618 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila vismaz Fenoskandijā, Islandē un Svalbārā, kā arī Krievijas ziemeļos. Tādēļ arī kopējā populācijas tendence tiek uzskatīta par stabilu (Hallingbäck 2019). Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām nav veikti. Lielākoties atradnes ir mazas un izolētas, bet stabilas. Sugas globālais izplatības areāls un biotopu izplatība Latvijā neierobežo sugas iespēju būt sastopamai visā valsts teritorijā, tāpēc domājams, ka, uzlabojot teritoriju izpēti un ekspertu zināšanas, sagaidāma jaunu atradņu atklāšana un līdz ar to arī skaitliska reģionālās populācijas palielināšanās. Tomēr labvēlīgas biotopu platības, apjoma un kvalitātes tendences nav sagaidāmas.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā konstatēta slapjos virsājos un purvos starp sfagniem, gravā uz smilšakmens atseguma, uz kritalām purvainos mežos, uz kūdras vai smilšainas kūdras augsnēm gruntsūdeņu izplūdes vietās (Liepiņa 2017). Pavadošās sugas ir purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, Millera somenīte Calypogeia muelleriana, Nēsa somenīte C. neesiana, parastā irdene Dichodontium pellucidum, divsmaiļu pumpurzarene Cephalozia bicuspidata, pusmēness pumpurzarenīte Fuscocephaloziopsis lunulifolia, kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, garkausiņa smaillape Lophozia longiflora, gaišā šķībvācelīte Plagiothecium laetum, parastā lāčsūna Polytrichum commune, krāšņā dūnīte Ptilidium pulcherrimum, palienes lāpstīte Scapania irrigua, praulu četrzobe Tetraphis pellucida, blīvais sfagns Sphagnum compactum, palienes sfagns S. inundatum, smaillapu sfagns S. capillifolium (I. Rērihas, A. Opmaņa, L. Auniņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. Neizmanto, bet var tikt ievākta nejauši kopā ar sfagniem kūdras ieguves rezultātā.
Apdraudējums. Eiropā sugai lielu apdraudējumu nav, jo tā bieži sastopama neskartos un grūti pieejamos biotopos. Somijā vietējā mērogā sugu apdraud intensīva mežizstrāde un mikroklimata izmaiņas biotopā (Hallingbäck 2019). Latvijā galvenie draudi ir kūdras purvu nosusināšana un izstrāde, intensīva mežsaimniecība, dzīvotņu zudums un pieaugošā sadrumstalotība, ko rada meža ceļu tīkla paplašināšana. Ņemot vērā pastāvošos draudus, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd tās apakšpopulācijas ir stabilas.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. 71% atradņu konstatētas ĪADT: dabas liegumos “Klāņu purvs”, “Kaļķupes ieleja”, “Ziemupe”, “Ances purvi un meži”, Slīteres Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāatjauno biotopi un dabiskie procesi, jārīko mācības, jāveic zinātniski pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Kunze’s pawwort – Schljakovia kunzeana. In Europe, the liverwort is scattered in the mountains and becoming more common towards the north and in the lowlands. Also found in Asia, North America, including Greenland. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1909. 14 localities were known between 1985 and 2022. The species has been recorded in Kurzeme in Ventspils, Talsi and Dienvidkurzeme municipalities, in Vidzeme in Ādaži military training ground and Valka municipality, and in Zemgale in Kraukļu Mire in Ķekava municipality. EOO is 22,618 km2, and AOO is 56 km2. No quantitative studies on the regional population size and changes of the species in Latvia have been carried out. Most localities are small and isolated, but stable. In Latvia, the species grows in wet heathlands and raised bogs among Sphagnum, in ravines on sandstone outcrops, on logs in bog woodland, and on peat or sandy peat soils in areas of groundwater discharge. The species is threatened by the drainage and exploitation of peat bogs, intensive forestry, habitat loss, and the increasing fragmentation caused by the expansion of forest road networks. In view of the existing threats, it is assessed as Near Threatened (NT), as its subpopulations are currently stable. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. 71% of the localities are found in protected nature territories – the “Klāņu purvs”, “Kaļķupes ieleja”, “Ziemupe” and “Ances purvi un meži” Nature Reserves, the Slītere National Park, and the “Ādaži” Protected Landscape Area. Protection of the species’ localities and habitats should be ensured and restoration of habitats and natural processes, training of experts, scientific studies on population size, distribution and trends, threatening factors should be undertaken.
Literatūras saraksts
