Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi kā atsevišķi dzinumi, bet parasti irdenās bāli zaļās līdz zeltainās izteikti spīdīgās velēnās. Dzinumi stāvoši līdz ložņājoši, 2–4 (10) cm gari, reti un neregulāri zaroti, zari īsi, rizoīdi reti vai to nav. Stumbrs zaļš līdz iedzeltens, epidermas šūnas ar labi attīstītām hialodermām, pseidoparafilijas šauri trīsstūrveida. Lapas pie stumbra pamatnes un galotnē stāvas, bet vidusdaļā atstāvošas, piešķir dzinumam vizuāli saplacinātu izskatu. Lapas olveida, pakāpeniski sašaurinās līdz salīdzinoši īsam galam, noliektas uz vienu pusi pret substrātu, sausā stāvoklī ar nedaudz garenām rievām. Lapas dzīsla (tās var arī nebūt) īsa, dubulta, veido ne vairāk kā 1/10 lapas garuma. Lapas mala zobaina vai smalki zobaina līdz trešdaļai lapas augšpuses un gluda tālāk līdz pamatnei. Lapas šūnas ar plānu sienu un porām, ļoti šauras un garas (garums 12–20 reizes lielāks nekā platums), lapas pamatnē šūnas ir īsākas un platākas. Sporofītu veido reti no pavasara līdz vasarai. Sporangiji gaišbrūni, ieliekti, nobriest jūlijā un augustā, setas iesarkani brūnas (Ingerpuu, Vellak 1998; Jukoniené 2003; Høitomt et al. 2021).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga. Sastopama visās Baltijas valstīs un Skandināvijā, plaši izplatīta arī Centrāleiropā, kā arī Āzijas Z daļā un Ziemeļamerikā. Kalnainajos reģionos suga biežāk sastopama ielejās līdz vidējai alpīnajai zonai (Baisheva, Ignatov 2019). Latvijā samērā reta suga. Pirmo reizi konstatēta 1958. gadā (A. Āboliņa), pēc tam atsevišķi reti atradumi bijuši līdz 20. gs. 80. gadu beigām. 1990.–2000. gadā novērota piecās atradnēs, bet, pieaugot zināšanām par sugas morfoloģiju un paplašinoties sūnu izpētei, kopš 2000. gada konstatētas 27 jaunas atradnes. Šobrīd zināmas 37 atradnes, vairums Vidzemē un Latgalē, un tikai divas atradnes ir Kurzemē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 40 341 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, tomēr centrālajā daļā vērojama lejupslīde. Lai gan apakšpopulāciju skaitliski ir daudz, tomēr tās ir nelielas. Negatīvs faktors ir ierobežotā sugas vairošanās spēja (gandrīz nekad neveido sporofītu) (Baisheva, Ignatov, 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti. Sugas apakšpopulācijas vērtējamas kā stabilas.
Biotopi un ekoloģija. Suga galvenokārt sastopama avotu purvos un avoksnājos ar minerālvielām bagātu augsni, kur izplūst kaļķaini avoti, kā arī purvainos mežos un staignājos, jo tās barošanās ir atkarīga no pazemes ūdeņiem un avotiem (Høitomt et al. 2021). Lietuvā suga aug mitrās pļavās un avotu krastos (Jukoniené 2003), Igaunijā – zāļu purvos (Ingerpuu, Vellak 1998). Latvijā suga visbiežāk konstatēta staignājos, avotainos un purvainos mežos, pārsvarā purvaiņu tipa meža, kur dominē bērzs un egle: dumbrājā un niedrājā, retāk arī kūdreņos. Tikai atsevišķi atradumi ir pārmitrās pļavās, zāļu purvos un avoksnājos. Latvijā aug ne tikai uz augsnes, bet arī uz koku saknēm un kritalām. Pavadošās sūnu sugas ir taukā bezdzīslene Aneura pinguis, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, parastā kociņsūna Climacium dendroides, slotiņu divzobe Dicranum scoparium, gludkausiņa jungermannija Liochlaena lanceolata, porenīšu greizkausīte Plagiochila porelloides, līdzīgā ežlape Thuidium assimile (B. Bambes, J. Klušas, L. Strazdiņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes mežos un purvos apdraud gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās un eitrofikācija. Purvus apdraud aizaugšana, apmežošanās. Latvijā sugu, līdzīgi kā Centrāleiropā (Singh et al. 2021; Záleská et al. 2021), negatīvi ietekmē tradicionālās ganīšanas un pļaušanas pārtraukšana zāļu un kaļķainajos purvos, kas sāk aizaugt ar sfagnu sugām un graudzālēm. Apakšpopulācijas ir stabilas, tomēr, ņemot vērā purvu biotopu nelabvēlīgo stāvokli Latvijā, suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Konstatēta ĪADT – Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos, dabas liegumos “Vesetas palienes purvs”, “Lubāna mitrājs”, Ķemeru Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas teritorijas, jāatjauno biotopi un dabiskie procesi, jāizglīto sabiedrība un jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību, tendencēm un apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Līga Strazdiņa.
Summary. Meadow plait-moss – Stereodon pratensis. The moss species is found throughout the Baltic countries and Scandinavia, and is widespread in Central Europe, northern Asia and North America. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1958. Currently, 37 localities are known for the species, most of them in Vidzeme and Latgale, with only two localities in Kurzeme. EOO is 40,341 km2, and AOO is 116 km2. In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. The subpopulations of the species are to be assessed as stable. In Latvia, the species most commonly grows in transition mires, swamps and spring-rich forests, primarily in wet forest types where birch and spruce dominate. The species is threatened by a decline in groundwater levels and eutrophication. Transition mires are threatened by overgrowth and afforestation. In Latvia, similar to Central Europe, the species is negatively impacted by the cessation of traditional grazing and mowing in fens and calcareous mires, which are beginning to overgrow with Sphagnum species and grasses. The subpopulations of the species are stable, however, due to the unfavourable status of the bog habitats in Latvia, it is assessed as Near Threatened (NT). The species should be included on the list of protected species of Latvia. It is found in protected nature territories – the Krustkalni and Teiči Strict Nature Reserves, the “Vesetas palienes purvs” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves and the Ķemeri National Park. Protection of the species’ territory should be ensured and restoration of habitats and natural processes, public education and research on population size, distribution, trends and threatening factors should be carried out.
Literatūras saraksts
