Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli augi gaišzaļos, spīdīgos klājienos. Dzinumi zaroti, līdz 3 cm gari. Epidermas šūnas biezas. Lapas lancetiskas, līdz 1 mm garas, simetriskas un asi nosmailotas. Sausas lapas izteikti sačokurojušās. Lapas dzīsla ļoti īsa, viena, dubulta vai tās nav. Lapu šūnas vidusdaļā šauri lineāras, garums 8–10 reizes lielāks nekā platums. Sporofītu veido ļoti reti. Sporangiji eliptiski līdz olveida (Smith 2004; Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017). Līdzīgas sugas ir smalkā māņīvlape Pseudotaxiphyllum elegans un šķībvācelīšu Plagiothecium ģints sugas, bet tām nepiemīt stiprs svaiga gurķa aromāts, kāds ir raksturīgs T. wissgrillii.
Izplatība. Mērenā klimata joslas suga augstumu amplitūdā 10–410 m v.j.l. Eiropā plaši izplatīta kalnu reģionos, taču nav sastopama lielākajā daļā Vidusjūras reģiona, galējos ziemeļos, arī Lietuvā un Baltkrievijā. Ārpus Eiropas sastopama Ziemeļāfrikā un Āzijā (Blockeel et al. 2014). Samērā reta suga, izplatīta visā Latvijas teritorijā. 1996.–2022. gadā apzinātas 23 atradnes. Pirmo reizi novērota 1986. gadā Kalamecu un Markuzu gravā (L. Valtere), atkārtoti šajā vietā – arī 1999. gadā (B. Bambe). Citur Vidzemē konstatēta Dāvida avotos pie Vaives (S. Caspari, 2015), Gaujas senlejā un Līgatnes krastā (A. Opmanis, 2020); Latgalē atrasta Naujenes gravā (U. Suško, 1996) un Jašas ielejā augšpus Pelēču dzirnavām (B. Bambe, 2009), Kurzemē – Šlīteres Zilajos kalnos un Jaunlīdumu gravā Dundagas pagastā (I. Rēriha, 2002–2008), Ventas, Embūtes, Vidvides un Kojas krastā, Zārdvalka gravā (A. Opmanis, 2015–2020). Zemgalē zināma tikai viena atradne Amulas krastā Zantes pagastā (A. Opmanis, 2018). Sastopamības apgabals (EOO) ir 45 823 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 88 km2.
Populācija. Eiropā reģionālās populācijas lielums un dinamika nav precīzi zināma, taču tā ir stabila. Kalnu reģionos suga ir diezgan bagā-tīgi sastopama, zemienēs daudz retāka (Schröck 2019). Latvijā pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti, ir gan nelielas, gan bagātīgas apakšpopulācijas un kopumā populācija vērtējama kā stabila. Populācijas būtiska palielināšanās nav gaidāma, jo tai nepieciešami veci, ilglaicīgi meži arlielu noēnojumu un akmeņainām ūdenstecēm.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā visbiežāk konstatēta uz ūdenstecēs iegremdētiem granītakmeņiem un dolomītakmeņiem, daudz retāk uz smilšakmens atsegumiem un koka saknes gravā. Novērota kopā ar strupknābēm Amblystegium spp., kaļķu atskabardzīti Campylophyllopsis calcarea, meža šķībvācelīti P. nemorale, sukulentu šķībvācelīti Plagiothecium succulentum, parasto punktlapi Rhizomnium punctatum, plūksnoto vāverhipnu Sciurohypnum plumosum (B. Bambes, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā suga nav apdraudēta, taču zemienēs daudzus daļēji dabiskus mežus apdraud mežsaimnieciskā darbība (Schröck 2019). Arī Latvijā sugu apdraud mikroklimata izmaiņas mežos pēc kailcirtēm vai sanitārajām cirtēm, kā arī ūdens kvalitātes pazemināšanās un hidroloģiskā režīma izmaiņas. Pastāvošo draudu dēļ, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. 79% atradņu ir ĪADT: dabas liegumos “Jaša”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Kaļķupes ieleja”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkos “Daugavas loki”, “Embūte”, aizsargājamajā ģeoloģiskajā un ģeomorfoloģiskajā dabas piemineklī “Kalamecu un Markuzu gravas”. Ņemot vērā līdzību ar citām sugām, iespējams, tā paliek nepamanīta, tādēļ jāmāca speciālisti, jāveic sugas izpēte potenciālajās atradnēs, lai noskaidrotu sugas populācijas lielumu un tendences.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Depressed feather-moss – Taxiphyllum wissgrillii. A widespread moss in Europe in mountainous regions, but absent from most of the Mediterranean, the extreme north. The species is found throughout the territory of Latvia, but is rare. Between 1996 and 2022, 23 localities have been identified. EOO is 45,823 km2, and AOO is 88 km2. In Latvia, no quantitative studies have been carried out on the regional population size and changes, both small and abundant subpopulations occur, and overall the species is assessed to be stable. No significant population increase is expected. In Latvia, it grows most often on granite and dolomite stones submerged in watercourses; less often on sandstone outcrops and tree roots. It is threatened by changes in the microclimate of forests after clearing or salvage logging, as well as by declines in water quality and changes in the hydrological regime. In view of existing threats, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. 79% of its localities are in protected areas. Given the similarity of the species to other species, it is likely to go unnoticed, hence the need to train specialists and conduct field surveys of the species in potential localities to ascertain population size and trends.
Literatūras saraksts
