Atgriezties
Gandrīz apdraudēta (NT)

Klints pārzobe

Zygodon rupestris Schimp. ex Lorentz

 
Gandrīz apdraudēta (NT)

Klints pārzobe

Zygodon rupestris Schimp. ex Lorentz

Foto: Līga Strazdiņa – klints pārzobe.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: pūkcepureņu Orthotrichaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: NT, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2018.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (NT 2018), Dānija (LC 2019).
Biotopi: 1.2. Jaukti ozolu, gobu un ošu meži gar lielām upēm, 1.3. Veci jaukti platlapju meži, 1.6. Nogāžu un gravu meži, 1.7. Ozolu meži.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 4.2. Apmācība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 1. kat.

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Gaišzaļi līdz dzelteni augi, 1–2 cm augstos spilvenveida ciņos, bet dažkārt var noklāt koka stumbru plašā velēnā. Lapas 1,5–2,0 mm garas, lineāri mēlveida, vidusdaļā platākas, ar strauji sašaurinātu galu. Mitras lapas plati atstāvošas, sausas – viegli savijušās un piekļāvušās stumbram. Lapas mala gluda, lapas dzīsla beidzas pirms lapas gala. Šūnas klātas ar daudzām papillām. Uz stumbra un lapu žāklēs brūngani cigārveida vairķermeņi, 4–5 šūnas gari, ar izteiktām brūnām šķērssienām, bet bez šķērssienām garenvirzienā. Atšķirībā no daudz retākās košzaļās pārzobes Z. viridissimus Z. rupestris parasti ir dzeltenzaļāka, dzinumi aug taisni, nevis izliekti uz augšu, un vairķermeņi ir mazāki un bez šķērssvītrām garenvirzienā (Smith 2004; Liepiņa 2017).

Izplatība. Cirkumpolāra suga, Eiropā plaši sastopama mēreni siltajā klimata joslā. Konstatēta arī Āzijā (Vidusāzijā, Japānā u. c.) un Ziemeļamerikā (Smith 2004; Hodgetts 2015; Ignatov et al. 2018; GBIF 2023). Latvijā novērota tikai Vidzemē un Kurzemē. Tai ir viens reģistrēts vēsturiskais novērojums 1930. gadā Jūrkalnes apkārtnē (A. Apinis). Pēc tam konstatēta tikai 1995. gadā pie Šlīteres bākas un Zilo kalnu pakājes mežā (A. Āboliņa) – un 1996. gadā Vārnupes krasta mežā Rucavas pagastā (B. Bambe). Atradņu skaits pēdējos gados pieaudzis – no 64 atradnēm 60 ir atrastas pēdējos 20 gados, bet 12 – pēdējos desmit gados. Sastopamības apgabals (EOO) ir 32 691 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 228 km2.

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir bagātīga un stabila (Campisi, Cogoni 2019). Reģionālās populācijas lielums un tendences Latvijā nav pētītas, apakšpopulācijas vērtējamas kā stabilas. Sugas atradnes ir koncentrētas Kurzemē un Vidzemes ZR daļā, kur atsevišķās atradnēs ir bagātīgs indivīdu skaits. Pasiltinoties klimatam, sugas sastopamība Latvijā, iespējams, pieaugs vēl vairāk.

Biotopi un ekoloģija. Suga spēj ātri kolonizēt brīvas nišas. ir epifīts uz veciem noēnotiem kokiem, it īpaši oša un ozola, retāk uz akmeņiem vai uz nokaltušiem ošiem un kritalām. Suga aug gan dabiskos, gan antropogēnos biotopos, piemēram, vecos parkos (Dierβen 2001; Smith 2004; Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017; T. Blockeel, pers. kom. 2018). Latvijā atrasta gravās un nogāzēs. Pavadošās sugas ir gludā nekerīte Alleniella complanata, garlapu kažocene Anomodon longifolius, nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula, tamariska frulānija Frullania tamarisci, tievā gludlape Homalia trichomanoides, parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, dzīslainā leskejīte Pseudoleskeella nervosa, kaļķu vijzobe Syntrichia calcicola, noras vijzobe S. ruralis (A. Āboliņas, B. Bambes, I. Kukāres, I. Ķuzes, I. Leimaņa, A. Opmaņa, L. Strazdiņas novērojumi).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde un koksnes ieguve. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta Moricsalas dabas rezervātā, dabas parkā “Embūte”, Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jārīko mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, biotopu tendencēm.

Autori: Līga Strazdiņa*, Ligita Liepiņa, Ansis Opmanis.

Summary. Park yoke-moss – Zygodon rupestris. In Europe, the moss is widely distributed in temperate warm climates. It is also found in Asia and North America. It was first found in Latvia by A. Apinis in 1930. In Latvia, it is recorded in 64 localities only in Vidzeme and Kurzeme. EOO is 32,691 km2, and AOO is 228 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied, and the subpopulations are considered stable. The species is concentrated in Kurzeme and north-west Vidzeme, where individuals are abundant in some localities. In Latvia it grows as an epiphyte on old shaded trees, especially ash and oak, less frequently on stones or on dead ash and fallen trees in ravines and slopes. The species is threatened by logging. It is assessed as Near Threatened (NT) as its subpopulations are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. Its legal status must be maintained. It has been found in several protected areas. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, expert training and studies on the population size, distribution and dynamics and habitat trends should be carried out.

Literatūras saraksts

  • Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. British Bryological Society, Plymouth, 848.
  • Campisi, P., Cogoni, A. 2019. Zygodon rupestris (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87540939A87771532. [skatīts 12.02.2023.].
  • Dierβen, K. 2001. Distribution, Ecological Amplitude and Phytosociological Characterization of European Bryophytes. Bryophytorum Bibliotheca Band 56, Berlin, Stuttgart, 289.
  • GBIF 2023. Zygodon rupestris Schimp. ex Lorentz in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. Checklist dataset https://www.gbif.org/species/5281048 [skatīts 12.02.2023.].
  • Hodgetts, N.G. 2015. Checklist and Country Status of European Bryophytes – Towards a New Red List for Europe. Irish Wildlife Manuals, No. 84. Ireland: National Parks and Wildlife Service, Department of the Arts, Heritage and the Gaeltacht, 125.
  • Ignatov, M., Ignatova, E.A., Fedosov, V.E., Zolotov, V.I., Koponen, T., Czernyadjeva, I.V., Doroshina, G.Ya., Tubanova, D.Ya., Bell, N.E. 2018. Moss flora of Russia. Vol. 4. Bartramiales – Aulacomniales. 27. Arctoa, 27(1): 1–543.
  • Liepiņa, L. 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts, Nr.1-08/171/2017, 154.
  • Smith, A.J.E. 2004. The Moss Flora of Britain and Ireland. Cambridge: Cambridge University Press, 1012.
Projekta finansētāji un partneri