Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Lapoņveidīgi divmāju augi, mitrā stāvoklī ar īpatnēju smaržu, aug nelielās irdenās, zaļās velēnās vai sastopami starp citām sūnām. Lapoņi ļoti plāni, līdz 20 mm gari, 4 mm plati, malā nedaudz viļņoti, zarojas dihotomiski. Lapoņa dzīsla visbiezākā ir pašā lapoņa vidū, virzienā uz malām pakāpeniski kļūst plānāka, tādēļ šķērsgriezumā ir trīsstūrveida. Rizoīdi bezkrāsaini vai bāli dzelteni. Vīrišķo lapoņu dorsālajā pusē virs lapoņa dzīslas daudz anterīdiju, katru no tiem aizsargā slīpi augoša neregulāri zobota seglapa. Šādu seglapu nav sievišķajiem un sterilajiem augiem. Pseidoperianti, kas aizsargā arhegonijus, arī atrodas lapoņa dorsālajā pusē, cilindriski, līdz 7 mm gari, augšpusē neregulāri robaini. Sporofītu veido reti, agri pavasarī. Sporangiji ovāli (Smith 1990; Naujalis et al. 1995; Paton 1999; Atherton et al. 2010; Āboliņa, nepubl. dati).
Izplatība. Sugu agrāk un joprojām jauc ar Flotova merkiju M. flotoviana. Pēdējais taksons Eiropā ir biežāk un bagātīgāk sastopams. Tā kā joprojām nav drošu datu par izplatību, Latvijā tiek izmantota koncepcija, kas plašā nozīmē iekļauj Fēru salas, Skandināviju, Pirenejus, kalnu reģionus Centrāleiropā, Krievijas Eiropas daļu un Kaukāzu (Hodgetts 2015). Latvijā zināma kopš 1990. gada Pēterezera vigā Slīteres Nacionālajā parkā (M. Pakalne). Turpmākajos 30 gados konstatēta 23 atradnēs zāļu un pārejas purvos, galvenokārt valsts R daļā – Ķirbas, Platenes, Aizdumbles, Pelēču ezera, Baltezera purvā, kā arī pie ezeriem – Plunču, Mazā Pēterezera, Melnezera, Skarezera, Būšnieku, Pūricu, Kiuriņu ezera krastā (M. Pakalne, I. Rēriha, L. Auniņa, U. Suško, A. Bambe, A. Opmanis, L. Strazdiņa, A. Priede,). Sastopamības apgabals (EOO) ir 40 541 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 92 km2.
Populācija. Reģionālās populācijas lielums Eiropā ir mazāks nekā 1000 indivīdu (par indivīda ekvivalentu pieņemot 1 m²). Populācijas tendence nav zināma (Hallingbäck 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas, bet pēdējā laikā ir atklātas vairākas jaunas atradnes. 1992. gadā atklātā atradne zāļu purvā Stupānu ezera R galā 2021. gadā vairs netika konstatēta, jo purva sugu sastāvs bija mainījies dabiskas sukcesijas rezultātā (B. Bambes novērojums).
Biotopi un ekoloģija. Šaurā nozīmē šī suga ir retāka un mazāk kalcifila nekā divas pārējās sugas, kas iekļautas Moerckia hibernica kompleksā 20. gs. beigās (D. G. Long, pers. kom. 2018). Latvijā atrasta kopā ar tumšo pinkaini Cinclidium stygium, staraino atskabardzi Campylium stellatum, mīksto dumbreni Calliergon cordifolium, parasto smailzarīti Calliergonella cuspidata, kvadrātisko maršanciju Marchantia quadrata, lielo kroksamtīti Ptychostomum pseudotriquetrum, ieliekto rikardiju Riccardia incurvata, Kosona dižsirpi Scorpidium cossonii, atrotīto dižsirpi S. revolvens, parasto dižsirpi S. scorpioides (L. Auniņas, A. Opmaņa, M. Pakalnes, A. Priedes, I. Rērihas, L. Strazdiņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu hidroloģijas izmaiņas, kas var izraisīt purvu ekosistēmu degradāciju vai pat piemērota biotopa izzušanu. Neskaidras taksonomiskās piederības dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridisko statusu iespējams pārskatīt. Suga konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumos “Aizdumbles purvs”, “Ances purvi un meži”, “Ķirbas purvs”, Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkā “Engures ezers”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāatjauno biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis.
Summary. Irish ruffwort Moerckia hibernica. The liverwort species is found in the Faroe Islands, Scandinavia, the Pyrenees, mountainous regions of Central Europe, the European part of Russia and the Caucasus. It was first found in Latvia by M. Pakalne in 1990. The species has been found in 23 localities scattered throughout the country, more in western Latvia. EOO is 40,541 km2, and AOO is 92 km2. In Latvia it grows in fens. The species is threatened by changes in the hydrology of mires (both drying and flooding), which can lead to the degradation of peatland ecosystems or even the loss of suitable habitat. Due to unclear taxonomic affiliation, it is listed as Data Deficient (DD). A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of protected species could be reviewed in Latvia. The species has been found in several protected nature territories – the “Aizdumbles purvs”, “Ances purvi un meži” and “Ķirbas purvs” Nature Reserves, the Slītere and Ķemeri National Parks, and the “Engures ezers” Nature Park. Protection of the localities and habitats of the species, restoration of the habitats, and studies on the population size, distribution and trends are needed.
Literatūras saraksts
