Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Dzeltenīgi zaļi augi ar laponi rozetēs diametrā līdz 1 cm. Vecāki augi ar violetu vai sarkanīgu nokrāsu. Zari ir lineāri vai nedaudz noapaļoti un paplašinās vidusdaļā, regulāri sadalās divos gandrīz vienādos zaros vai daivās. Lapoņa augšpusē ir pamanāma vidusdzīsla, kas vecākiem augiem kļūst sekla un vēlāk pazūd. Pie zaru galiem saskatāmi punktiņi (gaisa poras). Vecākām auga daļām ir perforēta virsma, kas rozetes centra tuvumā kļūst poraina. Lapoņa mala ir nedaudz uzbiezināta. Sporas pamanāmas vecākām lapoņa daļām. Citas ričiju Riccia sugas (tīklotā ričija R. cavernosa) atšķiras ar lielāku izmēru, pigmenta un izteiktas lapoņa vidusdzīslas trūkumu lapoņa zaru augšējā virsmā (bet var būt ļoti īsa vidusdzīsla). Renīšu ričija R. canaliculata var būt diezgan līdzīga, ar šauriem zariem, taču novecojot tie nekad nekļūst poraini. Peldošās ričijvācelītes Ricciocarpos natans sauszemes formām nav porainu lapoņu (Hill et al. 1991; Preston, Bosanquet 2014).
Izplatība. Eiropā suga sastopama no Skandināvijas pussalas dienvidiem līdz Pireneju pussalai, izkaisīti izplatīta dienvidos, bet nav sastopama Vidusjūras A reģionā. Plaši sastopama Ziemeļamerikas austrumos, atradnes konstatētas arī Āzijā un Āfrikā (Sergio et al. 2019; GBIF 2023). Latvijā konstatēta ļoti reti. Pirmo reizi novērota 1914. gadā Vidzemē Mārcienā (K. R. Kupfers). Pēc tam atrasta tikai 1994. gadā un atkārtoti 2006. gadā Kurzemē Ances pagastā pie Garā ezera un Zigatezera (U. Suško, I. Rēriha). Kopš 2023. gada zināma vēl vismaz trijās vietās Kurzemē (A. Priede, I. Ķuze) un Vidzemē (L. Strazdiņa). Sastopamības apgabals (EOO) ir 7 299 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Maz datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tendencēm Eiropā. Kopumā tā tiek uzskatīta par stabilu. Apvienotajā Karalistē un Portugālē dažas apakšpopulācijas ir lielas, un optimālos apstākļos sastopami miljoniem lapoņu. Sugai ir raksturīgas populācijas lieluma svārstības, kas, iespējams, saistītas ar biotopa neparedzamību (Sergio et al. 2019). Trūkst datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tendencēm.
Biotopi un ekoloģija. Suga īslaicīgi kolonizē neitrālu līdz skābu reakciju nogulumus ūdenskrātuvju, lielu dīķu un ezeru sērēs, dažkārt grāvju krastos un mitrās ieplakās mežos (Sergio et al. 2019). Latvijā suga konstatēta periodiski izžūstošu peļķu vietās pie meža, ganībās, izžuvuša ezera gultnē, izžuvušā vigā, uz meža ceļiem. Pavadošās sugas ir zobainā īslaicīte Ephemerum serratum, Vondrāčeka fosombronija Fossombronia wondraczekii, peldošā ričija R. fluitans, zilganā ričija R. glauca (A. Priedes, L. Strazdiņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga sastopama tuvu ūdenstilpēm, tādēļ ūdenslīmeņa maiņas (līmeņa mākslīga paaugstināšana, appludinot sugai nepieciešamo biotopu) var būt viens no galvenajiem apdraudošajiem faktoriem. Sugu var ietekmēt arī zemes apstrāde. Tiek uzskatīts, ka ūdenslīmeņa maiņas ūdenstilpēs ir sugas mazināšanās cēlonis Apvienotajā Karalistē un Portugālē (Sergio et al. 2019). Latvijā neskaidras apdzīvotās platības un apdraudējumu dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu ir iespējams pārskatīt. Konstatēta ĪADT – dabas liegumā “Ances purvi un meži”. Nav jāveic īpaši aizsardzības pasākumi, kas būtu vērsti uz sugas saglabāšanu. Jārosina papildu izpēte citās Latvijas daļās un sugai piemērotajos biotopos, jāveic turpmāki pētījumi par sugas populāciju un draudiem.
Autors: Ligita Liepiņa.
Summary. Violet crystalwort – Riccia huebeneriana. In Europe, the liverwort species ranges from the southern Scandinavian Peninsula to the Iberian Peninsula, with a scattered distribution in the south, but is absent in the eastern Mediterranean region. It is widely distributed in eastern North America, localities have also been found in Asia and Africa. It was first found in Latvia by K. R. Kuppfer in 1914. Very rare in Latvia in Vidzeme and Kurzeme. EOO is 7,299 km², and AOO is 20 km2. Data are lacking on the size and trends of the regional population in Latvia. In Latvia, the species periodically grows in dried-up puddles in forests, pastures, dried-up lake beds, dried-up inter-dune mires, and on forest roads. The species is found close to water bodies, so changes in water levels (artificially raising water levels by flooding the habitat needed by the species) may be one of the main threatening factors. The species can also be affected by land cultivation. Due to unclear AOO and threats in Latvia, it is listed as Data Deficient (DD). A protected species in Latvia. The legal status of species protection could be reviewed. The species has been recorded in the protected nature territory – the “Ances purvi un meži” Nature Reserve. No specific conservation measures are needed to protect the species. Further research in other parts of Latvia and in habitats suitable for the species should be initiated, and further studies on the species’ population and threats should be carried out.
Literatūras saraksts
