Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Suga pieder Acutifolia (Russow) A. J. Shaw. apakšģintij, Acutifolia Wilson. sekcijai (Hodgetts et al. 2020). Velēnas diezgan augstas, irdenas, rūsgani brūnas, ar nedaudz sārtu vai violetu nokrāsu, retāk bāli zaļas, ar nelielu metālisku spīdumu. Stumbrs ciets un trausls, hialoderma krasi atdalīta, no 3–4 šūnu kārtām, ārējās kārtas šūnas bez porām vai ar izkaisītām porām. Skleroderma rūsgani brūna. Zari mieturos pa trīs, divi no tiem ir atstāvoši. Stumbra lapas diezgan mazas, līdz 1,3 mm garas un 0,8 mm platas, trīsstūraini mēlveidīgas, lejasdaļā ar izteikti paplašinātu apmali, gals noapaļots. Hialīnšūnas bez vai ar neizteiktām balsta šķiedrām un porām. Zaru lapas novietotas skraji jumstiņveidā, reizēm nedaudz atliekušās, sausas – spīdīgas, ieliektas, līdz 2,5 mm garas un 0,8 mm platas, olveidīgi lancetiskas, ar zobainu galu. Hialīnšūnas lapas izliektajā virsmā ar diezgan lielām eliptiskām gredzenporām, ieliektajā virsmā ar nedaudzām bezgredzenporām. Hlorofilšūnas griezumā trīsstūrainas vai trapecveida. Sporangiji brūni vai pelēcīgi, olveidīgi, sporas papillozas (Galeniece, Tabaka 1962; Smith 1978; Flatberg 2002; Игнатов, Игнатова 2003; Jukonienė 2003; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013).
Izplatība. Boreāla un hemiboreāla suga, izplatīta subarktiskajos un boreālajos reģionos Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijas austrumos. Eiropā bieži sastopama tās ziemeļos – Fenoskandijā, kļūst retāka dienvidos. Atsevišķas atradnes ir Īrijā, Austrijā, Itālijā, Rumānijā un Šveicē (Hölzer 2010; Hodgetts 2015; GBIF 2023). Lietuvā suga nav konstatēta, bet atzīmēta kā iespējama (Jukonienė 2003). Latvijā ļoti reta suga. Atrasta tikai divās vietās – 1897. gadā Rīgas apkārtnē (J. Mikutovičs) un 1978. gadā Sēlijā starp Aknīsti un Subati Vilkupes senlejā (A. Āboliņa). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Kopējā sugas reģionālā populācijā Eiropā vērtēta kā stabila. Piemēram, stabilas reģionālās populācijas sastopamas Somijā un Zviedrijā (Hallingbäck et al 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums nav noteikts, tendences neskaidras.
Biotopi un ekoloģija. Ziemeļvalstīs suga sastopama vidēji bagātos zāļu purvos un to malās, reizēm ūdensteču tuvumā purvos. Suga atrodama īpašā purvu tipā – aapa purvos – plašās, centrā atklātās purvu teritorijās (Hallingbäck et al. 2019). Latvijā suga atrasta zāļu purvos, sūnu purvu malās (Galeniece, Tabaka 1962), slapjā priežu un bērzu retainē uz trūdvielām bagātas augsnes (A. Āboliņa, 1978, LVMI Silava sūnu herbārijs).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums nav zināms, potenciāli tā varētu būt purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Latvijā neskaidras apdzīvotās platības un apdraudējumu dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Nav konstatēta ĪADT. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, ekoloģiju un draudiem.
Autors: Baiba Bambe.
Summary. Fulvous bog-moss – Sphagnum subfulvum. The moss is common in Northern Europe – Fennoscandia, but becoming rarer in the south. There are individual localities in Ireland, Austria, Italy, Romania and Switzerland. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1897. A very rare species in Latvia. Found only in two places – in the vicinity of Riga and in Selonia between Aknīste and Subate in the Vilkupe Valley. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. The size of the regional population in Latvia has not been established, and trends are unclear. In Latvia the species is found in fens, periphery of raised bogs, wet pine-birch forests on humus-rich soil. The main threat to the species is unknown, potentially from drainage and peat extraction. Due to unclear AOO and threats in Latvia, it is listed as Data Deficient (DD). The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. Not found in protected nature territories. Studies on the population size, distribution and dynamics, ecology and threats are necessary.
Literatūras saraksts
