Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi smalkās, 1–2 cm lielās, mīkstās, gaišzaļās spilvenveida velēnās ar rizoīdu tūbu. Mitras lapas atstāvošas, bet sausas piekļaujas stumbram, nedaudz vērstas vienā virzienā. Lapas 1,5–2 mm garas, nosmailotas, lancetveida, bieži ar bezkrāsainu gala šūnu. Lapu galos gareni vairķermeņi, 30–40 µm plati, 4–6 šūnas gari, ar šķērssienu garenvirzienā. Pēc vairķermeņu formas atšķirama no līdzīgās klints pārzobes Z. rupestris, kurai nav šķērssienas garenvirzienā. Tāpat atgādina arī matcepureņu Lewinskya, struplapīšu Nyholmiella, pūkcepureņu Ortotrichum un lielcepureņu Pulvigera ģints sugas, bet augi ir smalkāki (Smith 2004; Liepiņa 2017).
Izplatība. Mērenā klimata joslas suga. Plaši izplatīta visā Z puslodē un lielākajā daļā Eiropas – uz ziemeļiem līdz Islandei un Somijas vidienei, uz austrumiem līdz Ukrainai. Sastopama arī Makaronēzijā (Hodgetts 2019). Latvijā ļoti reta, zināmas tikai trīs atradnes Kurzemē Smārdes pagastā (I. Rēriha, 2004) un Rendā (I. Rēriha, 2007) un Zemgalē Zaļenieku pagastā (A. Opmanis, 2007). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1558 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila. Kopš 20. gs. vidus dažos apgabalos ar tīrāku gaisu novērojams populāciju palielinājums (Hodgetts 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas. Atradnē Rendā suga konstatēta arī 16 gadus pēc tās atklāšanas (I. Kukāre, 2023), un apakšpopulācija uzskatāma par stabilu.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā suga kā epifīts bieži sastopama uz lapu kokiem. Pavadošās sugas ir izplestā frulānija Frullania dilatata, dakšveida mecgērija Metzgeria furcata, ciprešu hipns Hypnum cupressiforme un pūkcepurenes Orthotrichum spp. Suga sastopama arī uz kaļķakmens, smilšakmens atsegumiem, uz veciem akmens mūriem. Uz akmens substrāta pavadošās sugas ir cietā pabārbula Didymodon rigidulus, spilventiņu grimmija Grimmia pulvinata, sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum un mūru sīkvijzobe Tortula muralis (Blockeel et al. 2014). Latvijā suga sastopama mitros mežos, upju krastos uz lapu koku – oša, liepas, kļavas – stumbriem, kārkliem, retāk akmens substrātiem, ko klāj augsne (Liepiņa 2017). Suga aug kopā ar klints pārzobi Z. rupestris.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugas izplatību ierobežo gaisa piesārņojums (Blockeel et al. 2014). Latvijā galveni draudi nav zināmi, potenciāli tā ir mežsaimnieciskā darbība, jo suga valstī galvenokārt konstatēta uz lapu kokiem mežos upju ielejās. Neskaidras apdzīvotās platības dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā “Abavas senleja”. Jāpēta gan suga, gan visa ģints zināmajās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemēroti biotopi, lai noskaidrotu sugas izplatību, ekoloģiju, draudus.
Autori: Ligita Liepiņa*, Līga Strazdiņa.
Summary. Green yoke-moss – Zygodon viridissimus. A widespread moss throughout the northern hemisphere and most of Europe – north to Iceland and central Finland, east to Ukraine. Also found in Macaronesia. It was first found in Latvia by I. Rēriha in 2004. Only three localities are known in Kurzeme in Smārde parish, in Renda and in Zemgale in Zaļenieki parish. EOO is 1,558 km2, and AOO is 12 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. In one locality, the species was found after 16 years and the subpopulation is considered stable. In Latvia the species is found in wet forests, on river banks, on trunks of deciduous trees – ash, linden, maple, willows, and less commonly on stone substrates covered by soil. In Latvia, the main threat is unknown, potentially it could be forestry activities, as the species is mainly found on deciduous trees in forests in river valleys. Due to unclear AOO, it is listed as Data Deficient (DD). A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of protected species needs to be maintained. The species has been recorded in the protected nature territories – the Ķemeri National Park and the “Abavas senleja” Nature Park. The species should be studied at its localities and searched for in potentially suitable habitats to determine its distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
