Morfoloģija un bioloģija. Slaidā pumpurgliemeža čaula ir apmēram 1,8 mm augsta un vidēji 0,9 mm plata, savīta uz kreiso pusi. Pie-ci samērā uzpūsti vijumi. Lūpa uzbiezināta un atliekta. Čaulas ieeja ar 5–6 zobiem, no viena zoba atiet valnīšveidīgs uzbiezinājums, kuram atbilst rieva čaulas ārpusē, kas ir labi saskatā-ma uz pēdējā vijuma. Čaulas krāsa dzeltenīgi brūna, gaiša. Virsmas struktūra ar ļoti smalku un ciešu svītrojumu. Olas sāk dēt maijā un jūnijā, ja ir pietiekami mitruma apstākļi. Lielākā daļa olu tiek izdēta jūlijā un augustā, un dēšana turpinās septembra sākumā. Sezonā izdēj vidēji 41 olu (Myzyk 2011). Dzīves ilgums aptuveni 18 mēneši (Moorkens, Killeen 2011a). Iespējams, barojas ar detrītu un trūdošiem lakstaugiem vai ar mikroorganismiem, kas saistīti ar atmirušajiem augiem.
Izplatība. Suga ar plašu izplatības areālu Eiropā no Skandināvijas pussalas dienvidiem līdz Vidusjūrai un no Britu salām līdz Kaspijas jūrai. Daudzās valstīs sugas izplatība ir izkliedēta. Suga sastopama Krievijas Eiropas daļas rietumos, Baltkrievijā, Lietuvā un Igaunijā (Кантор, Сысоев 2005; Moorkens, Killeen 2011b; Skujienė 2021; Моллюски Беларуси 2022). 20. gs. beigās Latvijā bija zināmas deviņas atradnes (Rudzīte 1998). Šobrīd ir zināmas vairāk nekā 40 atradnes. Suga izplatīta izkliedēti un sastopama samērā reti (Rudzīte et al. 2018a). Sastopamības apgabals (EOO) ir 67 211 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km2.
Populācija. Eiropā globālā populācija mazinās galvenokārt dzīvotņu izzušanas dēļ (Moorkens et al. 2012). Reģionālo populāciju stāvoklis boreālajā reģionā no 2013. līdz 2018. gadam ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai nepietiekams, izņemot Igauniju, kur tas ir nezināms (EIONET 2022). Latvijas reģionālā populācija ir sadrumstalota, atradnes ir izolētas un tās stāvoklis atsevišķās vietās pēdējos 15-20 gados ir pasliktinājies. Dažās atradnēs kopš 2008. gada suga atkārtoti nav konstatēta vai tās stāvokli negatīvi ietekmējusi neatbilstoša dzīvotnes apsaimniekošana. Tomēr valstī kopumā reģionālā populācija vērtējama kā stabila. Indivīdu skaits atkarīgs no gadalaika, ko var būtiski ietekmēt klimatiskie apstākļi (piemēram, sniega segas biezums ziemā, ilgstošs sausums, karstums un lietusgāzes). Labvēlīgos klimatiskajos apstākļos indivīdu skaits sasniedz maksimumu (Moorkens, Killeen 2011b). Pumpurgliemežu skaits dzīvotnē vienā kvadrātmetrā var būt no dažiem līdz vairākiem desmitiem indivīdu (Książkiewicz 2014). Līdzīgi dati iegūti arī Latvijā. Parasti maz to ir zālājos, kuri tiek pļauti reizi gadā vai biežāk.
Biotopi un ekoloģija. Mitrāju suga. Latvijā raksturīgākās dzīvotnes ir periodiski applūstošas pļavas, mitras ieplakas, avoksnāji un zāļu purvi, retāk starpkāpu ieplakas. Suga var būt sastopama arī slapjos mežos uz kaļķainām augsnēm, taču Latvijā suga šādos biotopos vēl nav konstatēta. Veģetācijas augstumam ir jābūt 10–15 cm (Cameron et al. 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības un dabiskās sukcesijas rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Pumpurgliemežu monitoringa laikā un pētījumos konstatēts, ka sugu apdraud hidroloģiskā režīma izmainīšana dzīvotnēs vai to tiešā tuvumā, intensīva ganīšana, ikgadēja zālāju pļaušana, atsevišķās vietās invazīvo augu sugu (Sosnovska latvāņa Heracleum sosnowskyi, Kanādas zeltslotiņas Solidago canadensis) ieviešanās un bebru darbība. No dabiskajiem faktoriem sugu apdraud dzīvotņu aizaugšana, arī klimata pārmaiņas. Līdzīgi draudi sugai ir konstatēti citās valstīs Eiropā (Moorkens et al. 2012, Książkiewicz 2014). Pētījumos Latvijā ir konstatēts, ka vitālas sugas atradnes sastopamas zālājos, kas nav pļauti pēdējos desmit gados. Vietās, kuras pļauj katru gadu, suga ir sastopama mazā skaitā vai nav vispār, neņemot vērā veģetācijas sastāva un mitruma atbilstību sugas ekoloģiskajām prasībām. Tas nozīmē, ka sugas dzīvotnes ir jāapsaimnieko periodiski, tam nav jābūt regulāri. Līdz ar to par apdraudējumu var uzskatīt pastāvošo zālāju apsaimniekošanas politiku, kas nav draudzīga pumpurgliemežiem. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz izkliedēto izplatību un saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, kā arī ņemot vērā tās apdzīvoto platību. Reģionālā populācija ir dabiski sadrumstalota piemērotu dzīvotņu retās sastopamības dēļ.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. No vairāk nekā 40 atradnēm gandrīz visas atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Diļļu pļavas”, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkā “Abavas senleja”. Bet, kā liecina monitoringa dati, tas negarantē sugai labvēlīgu aizsardzības statusu, jo vairākās ĪADT sugas dzīvotnēs mitrajos zālājos notiek ikgadēja pļaušana, vienlaicīgi pļaušana un ganīšana vai pārganīšana, kas ne visos gadījumos ir sugai labvēlīga. Sugas aizsardzība var radīt konfliktu starp sugai atbilstošu dzīvotnes apsaimniekošanu un zālāju atjaunošanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu (Cameron et al. 2003; Lipińska, Bielański 2022). Tomēr sugas apdzīvotajās vietās iesaka turpināt līdzšinējo vai agrāk veikto apsaimniekošanu (Cameron et al. 2003). Pirms apsaimniekošanas uzsākšanas sugas dzīvotnē katra vieta ir individuāli jāizvērtē, lai pieņemtu lēmumu par atbilstošu apsaimniekošanas režīmu. Vislabākais sugas dzīvotņu apsaimniekošanas veids ir ekstensīva ganīšana, kas neļauj dzīvotnei aizaugt. Ja nav iespējama ganīšana, ieteicama ir regulāra apauguma izciršana. Savukārt pļaušana ir pieļaujama tad, ja nav iespējams nodrošināt piemērotu ganīšanas režīmu. Ja dzīvotnē ganās savvaļas pārnadži, tās uzturēšanai ir pietiekami, ja atvases pēc nepieciešamības izcērt reizi vairākos gados. Ieteicams katrai ĪADT, kurā suga ir sastopama, izstrādāt individuālu sugas dzīvotņu apsaimniekošanas plānu. Jāveic sugas monitorings, lai sekotu dzīvotņu kvalitātes izmaiņām.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Narrow-mouthed whorl-snail – Vertigo angustior. A species with a wide distribution range in Europe, from the southern Scandinavian Peninsula to the Mediterranean and from the British Isles to the Caspian Sea. Its distribution is severely fragmented in Latvia, and the species is relatively rare. More than 40 localities of the species are known. The EOO is 67,211 km2, and the AOO – 136 km2. Overall, the regional population is stable, although it has declined in some areas over the last 15–20 years, mainly due to inappropriate habitat management. The species usually inhabits floodplain grasslands, wet depressions, springfens and fens. It is mostly found in the litter layer or in damp moss. It is important that the habitats and their surroundings have unaltered site hydrology and appropriate vegetation composition and structure. The main threats are modification of site hydrology affecting groundwater or surface water in or near habitats, intensive grazing, annual mowing, and in some places the spread of invasive plant species and beavers. Natural factors threatening the species include habitat overgrowth, prolonged drought and heat. The species is assessed as Endangered (EN) based on its severely fragmented distribution and threats from economic activities, as well as considering its small AOO. It is included in the 2nd edition of the Latvian Red Data Book of Latvia (Rudzīte 1998). It is a species of EU importance and is protected in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The legal status of the species must be maintained. Most of the localities are found in protected nature areas. In the protected natural areas where the species occurs, it is recommended that individual management plans are developed for the species’ habitats. The most appropriate management is extensive grazing. Removal of woody species is recommended where grazing is not possible. Where wild ungulates graze the habitat, cutting or mowing of woody sprouts every few years is sufficient to maintain favourable habitat conditions.
Literatūras saraksts
