Morfoloģija un bioloģija. Lielā torņgliemeža čaulas augstums ir 14–17 mm, platums 6–7 mm, tā ir olveidīgi koniska, ar 7–8 mēreni saplacinātiem vijumiem. Lūpa mēreni uzbiezināta, nedaudz atliekta, bāli rozā līdz balta. Čaulas krāsa brūna, tās struktūra smalki, neregulāri svītraina. Maz zināms par sugas bioloģiju. Hermafrodīti, vairojas, dējot olas. Barojas ar augu atliekām, sēnēm un ķērpjiem. Aktīvi veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Suga plaši izplatīta Eiropas centrālajā un A daļā. Rietumeiropā izplatība ir sadrumstalota (Neubert 2011). Ziemeļeiropā sastopama Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Latvijā. Lietuvā sastopama Z daļā – Biržu apkārtnē (Šivickis 1959), Igaunijā – D daļā – Latvijas pierobežā Gaujas sateces baseina robežās (Schlesch 1942; M. Kalniņš, mutvārdu ziņojums). Krievijā zināma Eiropas daļas centrā un ziemeļrietumos Maskavas un Sanktpēterburgas apkārtnē, Valdaja augstienē, Dienvidurālos (Sysoev, Schileyko 2009). Baltkrievijā zināmas divas sugas atradnes (Моллюски Беларуси 2022). Latvijā suga izplatīta ZA daļā (Vidzemē un Austrumlatgalē). 20. gs. beigās bija zināmas piecas atradnes (Pilāte 1998). Šobrīd zināmas 77 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 11 914 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 112 km2.
Populācija. Populācija Eiropā kopumā līdz 2024. gadam novērtēta kā stabila (Walther 2025). Latvijas reģionālās populācijas stāvoklis vērtējams kā stabils ĪADT un sugai izveidotajos mikroliegumos. Ļoti maz datu par reģionālās populācijas stāvokli ārpus ĪADT. Latvijas reģionālā populācija ir uzskatāma par lielāko salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas reģionālo populāciju un, iespējams, Igaunijas reģionālā populācija ir saistīta ar Latvijas. Lielo torņgliemežu skaits vienā kvadrātmetrā var būt 1–18 indivīdi. Dažviet gliemežu sabiedrībās var būt viena no dominējošajām sugām (Landrāte 2011).
Biotopi un ekoloģija. Tipiska meža suga. Sastopama dabiskos lapu koku un jauktos dažādu vecumu mežos, galvenokārt vietās ar izteiktu reljefu. Būtiska nozīme lielā torņgliemeža dzīvotnēs ir mikroklimatam, lapu nobiru slānim un kritalām (Landrāte 2011). Mitrā laikā uzturas uz koku stumbriem. Suga biežāk sastopama ūdenstilpju tuvumā nogāžu un gravu mežos, platlapju mežos un mistrotos egļu mežos, arī palieņu mežos. Toleranta pret ekstensīvu mežsaimniecību – saglabājas vai rekolonizē izcirtumu, ja tas aizaug dabiski un robežojas ar neietekmētām dzīvotnēm (D. Pilāte, nepublicēti dati). Var ieviesties apšu jaunaudzēs, ja tās robežojas ar sugas dzīvotnēm. Neieviešas mežos, kas ir aizaugušas lauksaimniecības zemes.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā suga nav apdraudēta, taču vietām par apdraudējumu tiek uzskatīta mežu izciršana (Neubert 2011), piemēram, Zviedrijā (SLU Artdatabanken 2022). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu sadrumstalošana, to mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos biotopos, kuri ir saistīti ar sugas dzīvotnēm. No dabiskajiem faktoriem sugu apdraud aktīvi ģeoloģiskie procesi – noslīdeņi upju krastu nogāzēs (I. Kukāre, mutvārdu ziņojums). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz pārtraukto izplatību un saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, un ņemot vērā tās sastopamības apgabalu, kas nevar pārsniegt 20 000 km2, apdzīvoto platību, kas teorētiski tikai nedaudz varētu pārsniegt 500 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. No pieejamās informācijas nevar novērtēt, kāda daļa reģionālās populācijas atrodas ĪADT. Iespējams, lielākā reģionālās populācijas daļa atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Pašreizējās saimnieciskās pieejas apstākļos sugas aizsardzībai ārpus ĪADT vēlams veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības plānošanai ir jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā gliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs, atmirusī koksne, lapu koki (apse, platlapji).
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Mountain bulin – Ena montana. Widespread in Central and Eastern Europe. In Western Europe, the distribution of E. montana is fragmented. It is found in all of Latvia’s neighbouring countries. In Latvia, the species is distributed in the northeastern part of the country and is rare. There are 77 known localities, most of them in the Vidzeme Uplands. The EOO is 11,914 km2, and the AOO – 112 km2. The potential AOO is approximately 500 km2. The number of snails per square metre may vary from one to 18 individuals. In some sites it may be one of the dominant species. The species inhabits natural deciduous and mixed forests of different ages, mainly in areas with distinct terrain. In humid weather, it stays on tree trunks. It is tolerant to extensive forestry. The main threats in Latvia are fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation due to economic activities. Practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Endangered (EN) based on threats from economic activities and its small AOO and EOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Pilāte 1998). The species is protected in Latvia and micro-reserves can be established for its conservation. The legal protection status of the species must be maintained. Most of the localities are found in protected nature areas.
Literatūras saraksts
