Morfoloģija un bioloģija. Bērzu briežvabole ir 11–18 mm gara, ar lielu galvu, priekškrūtīm, tēviņiem ir spēcīgi attīstīti žokļi. Galva ar lielākiem punktiem nekā priekskrūšu vairogs, segspārni ar seklām gareniskām rievām. Kājas ir melnas vai tumšbrūnas, pēdas un taustekļi parasti nedaudz gaišāki. Kāpurs C veida, bāli dzeltens, līdz 20 mm garš, ar brūnu galvas kapsulu un labi attīstītiem trim ekstremitāšu pāriem (SLU Artdatabanken 2020; Tamutis 2021). Saproksilofāgs. Kāpuri attīstās 2–3 gadus, pieaugušie indivīdi (imago) izšķiļas rudenī un pārziemo kritalās. Vairojas maijā un jūnijā. Imago ir aktīvi dienā (Telnov 2005; Kašák et al. 2019).
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā. Eiropā konstatēta no Norvēģijas un Somijas D daļas līdz Pireneju (Ziemeļspānija), Apenīnu un Balkānu pussalai areāla D un DR daļā. Visā areālā tā sastopama reti (Mannerkoski et al. 2009; SLU Artdatabanken 2020; Tamutis 2021). Āzijā sastopama Kaukāzā un Rietumsibīrijā. Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas areāla ZR daļā. Latvijā izplatības pētījumi nav veikti, bet ir zināmas vairāk nekā 100 atradnes visā valsts teritorijā, izņemot DA daļu; iespējams, suga šajā valsts daļā nav meklēta. Sastopamības apgabals (EOO) ir 49 528 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 308 km2. Potenciālie EOO un AOO visdrīzāk ir lielāki. Tomēr, ņemot vērā, ka sugas apdzīvoto dabisko veco mežu stāvoklis valstī ir nelabvēlīgs (DAP 2020), piemērotie biotopi un nepieciešamais substrāts mazinās, var prognozēt, ka AOO mazināsies.
Populācija. Globāli un Eiropā populācija mazinās (Telnov 2025a, b). Suga ir reti sastopama visā areālā un Ziemeļeiropas reģionālā populācija ir stipri sadrumstalota (Mannerkoski et al. 2009; SLU Artdatabanken 2020; Tamutis 2021). Somijā ir neliela, bet stabila reģionālā populācija (Muona, Mattila 2021). Zviedrijā nav veikti reģionālās populācijas pētījumi, bet tā ir sadrumstalota, un paredzams, ka tā mazināsies, jo mazinās sugai nepieciešamā biotopa platība un dzīvotņu daudzums (SLU Artdatabanken 2020). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, ir zināma stabila apakšpopulācija Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Tomēr, ņemot vērā dabisko mežu biotopu nelabvēlīgo stāvokli valstī un nepieciešamā substrāta mazināšanos, var prognozēt, ka Latvijas reģionālā populācija mazināsies.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus vai dabiskus, ēnainus mežus ar lielu atmirušās koksnes daudzumu dažādās sadalīšanās stadijās. Galvenokārt sastopama boreālajos egļu mežos un jauktos platlapju mežos ar egli piemistrojumā. Kāpuri parasti attīstās egļu, bērzu, ozolu vai melnalkšņu kritalās, retāk mēdz apdzīvot arī priežu, apšu, liepu vai dižskābaržu kritalas. Svarīgi, lai kritalu sadalīšanās pakāpe būtu vidēja un lai tajās būtu brūnā trupe. Tā ir dabisku mežu biotopu relikts un indikatorsuga (Kašák et al. 2019).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudējumi ir saistīti ar veco mežu platību mazināšanos, atmirušās koksnes izvākšanu no meža, kā arī ar kailcirtēm, izlases cirtēm, atsevišķos gadījumos sanitārajām cirtēm, kas var ietekmēt meža mikroklimatu un gaismas apstākļus, – kritalai kļūstot saules apspīdētai, tā vairs nav piemērota kāpuriem. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tās AOO ir 308 km2, tā ir stipri apdraudēta visā boreālajā reģionā un apdzīvotā platība un reģionālā populācija ir sadrumstalota un mazinās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lai gan lielākā daļa zināmo atradņu ir ĪADT (85%), trūkst datu, kas ļautu spriest, vai esošie aizsardzības pasākumi spēj nodrošināt sugai stabilu reģionālās populācijas stāvokli. Tāpēc ir jāveic kvantitatīvi pētījumi, lai novērtētu reģionālās populācijas lielumu un to ietekmējošos faktorus. Ņemot vērā piemēroto biotopu un substrāta tendences valstī, domājams, reģionālā populācija un apdzīvotā platība arī mazinās vai mazināsies, saglabājoties atsevišķām stabilām apakšpopulācijām, piemēram, sugas mikroliegumos. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā vecie, dabiskie, ēnainie egļu meži un atmirusī koksne tajos, nedrīkst veikt mežsaimnieciskās darbības, tostarp mežistrādi un mežu nosusināšanu, sugas atradņu tuvumā.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Stag beetle – Ceruchus chrysomelinus. The species is widely distributed in Eurasia. In Europe, it has been found from Norway and the southern part of Finland to the Iberian, Apennine and Balkan peninsulas. Latvia is located in the north-western part of the distribution range. In Latvia, C. chrysomelinus is distributed over the entire territory with more than 100 known localities. The EOO is 49,528 km2, and the AOO is 308 km2. In Europe and the boreal region, the regional population is declining, and in the boreal region it is severely fragmented. The state and trends of the Latvian regional population are not fully understood – it has been concluded that the AOO and the regional population are declining. The species occurs in natural, old-growth, shady Norway spruce and mixed forests rich in fallen, decaying wood. Larvae develop in red rot of fallen spruce, silver birch, pedunculate oak or black alder, less often in Scots pine, aspen, small-leaved lime or beech. The main threats are the decline of old-growth spruce and spruce-mixed forests and the general decline of decaying wood in forests, as well as changes in canopy density and forest melioration. Preserving old-growth, natural forest stands and decaying wood is crucial for the species. Buffer zones need to be introduced around the known sites, because the microclimate changes in the forests are negatively affecting the species. Further studies on the distribution and population need to be carried out. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO and the continuous decline of the regional population and AOO and because of the severely fragmented regional population. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). It is a protected species in Latvia for which micro-reserves can be established. The species’ legal protection status needs to be maintained.
Literatūras saraksts
