Morfoloģija un bioloģija. Blāvais praulgrauzis ir drukna, 16–22 mm gara vabole ar matētu, melnu ķermeni. Priekškrūtis šaurākas nekā segspārni, to aizmugurējos stūros ir dzeltenīgs vai balts plankums. Segspārni melni, matēti, ar 4–6 dzelteniem vai baltiem plankumiem; reizēm plankumu nav un vabole ir viscaur melna. Saproksilofāgs. Attīstības ilgums ir atkarīgs no klimata, piemēram, Ukrainā tas ir viens gads, Apvienotajā Karalistē divi gadi. Pieaugušie indivīdi (imago) lido no maija beigām līdz jūlija beigām, siltās dienās barojas ar ziedu nektāru, reti lido uz ziediem. Kāpurs pārtiek no trūdošas koksnes, attīstība ilgst divus gadus. Kāpurs ir tipisks skarabeju dzimtai: balts, dzeltenīgs līdz pelēks, ķermenis C burta formā, ejkājas attīstītas, galva brūna, izaug līdz 45 mm garumam (Mannerkoski et al. 2009; SLU Artdatabanken 2020; Ferenca 2021).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropā mežu un kalnu reģionos – no Pireneju pussalas (Portugāles) līdz Skandināvijas pussalas dienvidiem (Zviedrijai) un no Britu salām (Apvienotās Karalistes) līdz Kaukāza kalniem. Eiropas dienvidos pārsvarā izplatīta kalnu reģionos (Mannerkoski et al. 2009). Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Izplatības pētījumi nav veikti. Zināmas trīs atradņu grupas (kopā 11 atradnes) valsts ZR daļā Slīteres Nacionālajā parkā, centrālajā daļā priežu meža masīvā no Rīgas līdz Siguldai un Zemgales centrālajā daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 8610 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Potenciālie EOO un AOO ir lielāki, taču AOO nepārsniedz 500 km2.
Populācija. Sugas reģionālā populācija Eiropā ir stabila (Telnov 2025). Latvijas kaimiņvalstīs un tuvējās valstīs (Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā) suga novērtēta kā apdraudēta un prognozēts, ka tās apdzīvotā platība un tai nepieciešamais biotops mazināsies, līdz ar to reģionālo populāciju lielums arī, visticamāk, mazināsies (SLU Artdatabanken 2020; eElurikkus 2021; Ferenca 2021). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti. Uz vienas priedes kritalas dabas parkā “Piejūra” 2022.–2024. gada jūlijā novērots vienlaikus līdz sešiem imago (D. Teļnovs, nepubl. dati).
Biotopi un ekoloģija. Sugai ir nepieciešami veci meži ar lielu atmirušās koksnes vai dobumainu koku daudzumu. Eiropas dienvidos – Ungārijā, Rumānijā – suga ir sastopama lapu koku mežos, Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā suga biežāk ir novērojama parkveida ainavās, alejās uz lieliem, labi apgaismotiem kokiem, galvenokārt ozoliem. Baltkrievijā suga attīstās melnalkšņu dobumos gar lielajām upēm, relatīvi bieži sastopama (I. A. Solodovnikov, pers. ziņojums). Pārsvarā apdzīvo ozolu vai kastaņu ģinšu kokus, reizēm sastopama arī uz vītoliem un alkšņiem, apdzīvo arī skujkokus. Latvijā suga novērota gan vecos, dabiskos priežu mežos, gan ziedos pie platlapju meža ar ozoliem (Slīterē). Kāpuri attīstās atmirušā koksnē, dzīvu koku dobumos, vietās ar trupošu koksni, galvenokārt dobuma lejasdaļā vai arī kritalās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Mežu intensīva apsaimniekošana, mazinot vecu mežu īpatsvaru, vecu dzīvu koku ciršana, koku apzāģēšana, ciršana un aizvākšana gar ceļiem. Svarīgi, ka Latvijā sugai piemērotāki ir atsevišķi veci koki. Tie ar laiku atmirst, bet nav jaunāku koku, kas drīz varētu kļūt par sugai piemērotām dzīvotnēm, – ir liels laika pārtraukums starp pašlaik piemērotām un potenciāli piemērotām dzīvotnēm. Šis apdraudējums ar laiku var kļūt par galveno draudu sugai. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās AOO ir 36 km2, un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās un ir stipri sadrumstalota.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Tikai 36% zināmo atradņu ir ĪADT, lielākā to daļa – Slīteres Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Paņemūnes meži” un dabas parkā “Piejūra”. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā veci ozolu meži un veci, skraji priežu meži. Jānodrošina vecu dobumainu koku saglabāšana un atmirušās koksnes atstāšana mežos. Jāsaglabā arī potenciāli piemērotie platlapji un jāstāda jauni, lai nākotnē veidotos dobumaini koki. Jāveido koridori starp sugai piemērotām teritorijām, piemēram, izvietojot mākslīgas dzīvotnes (dobumus) piemērotās vietās, kur trūkst sugai nepieciešamā substrāta. Papildus ir jāveic sugas izplatības, populācijas un ekoloģijas pētījumi gan zināmajās atradnēs, gan pievēršot papildu uzmanību lapu kokiem, jo citur Eiropā suga galvenokārt tiek konstatēta uz tiem.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Variable chafer – Gnorimus variabilis. The species is distributed mainly in Europe in forested and mountainous regions – from the Iberian Peninsula to the southern Scandinavian Peninsula and from the British Isles to the Caucasus Mountains. Latvia is located at the northern extent of the distribution range. Three clusters of localities are known – one in the north-west in the Slītere National Park, the second in central and southern Latvia in the pine forests between Rīga and Sigulda and the third in the surroundings of Bauska, a total of 11 sites. The EOO is 8,610 km2, and the AOO is 36 km2. The status of the regional population in Europe is unclear. In Estonia, Lithuania and Sweden the regional populations are declining. The regional population trends in Latvia are not known, but it has been concluded that both the AOO and the regional population are declining. In Latvia, the species inhabits both old-growth, open pine forests and oak-dominated forests and individual old hollow broadleaved trees. Larvae develop in decaying wood and mulm in hollows of living trees preferring lower parts of cavities, or in large fallen pine trunks. The main threats are the decline of old-growth open pine and oak-dominated forests, the general decline of decaying wood forests and the removal of old hollow trees. Also significant is the time gap between the present remaining old hollow trees and the next generation that will not become suitable in the near future. This threat is likely to become more severe with time. It is necessary to preserve old open pine and oak-dominated forests, preserve individual hollow trees and decaying wood in forests, to plant new broadleaved trees in order to reduce the present time gap between the tree generations. Establishing corridors between areas with hollow trees using artificial habitats (artificial hollows) is an important measure to ensure the gene flow between the fragmented subpopulations in Latvia. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO and the continuous decline of the AOO and the regional population. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). It is a protected species in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. Its legal protection status must be maintained.
Literatūras saraksts
