Morfoloģija un bioloģija. Šķeltspārnu krāšņvabole ir 14–22 mm gara, ar cilindrisku ķermeni, kas ir stipri sašaurināts un izstiepts segspārnu galotnēs. Pieaugusi vabole (imago) brūna, ar neregulāriem, nelieliem gaišiem plankumiem un vāji izteiktu bronzas spīdumu. Imago dzīvo salīdzinoši īsu laiku – dažas nedēļas – un pārtiek no bērzu lapām (Hass 2016), bet kāpuri ir saproksilofāgi. Kāpurs tievs, garš, balts vai dzeltenīgs, ar stipri platāku oranžu galvu. Kāpuru attīstība ilgst divus gadus vai ilgāk atkarībā no barības vielu daudzuma un substrāta stāvokļa.
Izplatība. Palearktikas suga, sastopama no Centrāleiropas līdz Japānai un Ķīnas dienvidiem (Kubán 2006). Tā konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas izplatības areāla centrālajā daļā un nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Latvijā reta suga (Telnov et al. 2006). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1720 km2, un potenciālais EOO ir ap 65 000 km2. Apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2, savukārt potenciālā AOO pēc eksperta vērtējuma ir lielāka, uz ko norāda arī dažas desmitgades veci sugas novērojumi Carnikavā un Teiču dabas rezervātā (Barševskis, Savenkov 2001).
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Suga ir sastopama reti un izklaidus. Nav zināmi masveida savairošanās gadījumi. Dzīvotnes un ekoloģisko prasību dēļ dabā nav sastopama lielā skaitā.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo jauktus sausus un purvainus mežus. Dod priekšroku saules apspīdētiem kokiem. Kāpuri ir monofāgi, attīstās dažādu diametru nokaltušu, stāvošu bērzu stumbros un celmos (Palm 1951, 1959; Hass 2016). Kāpuru attīstībai izvēlas tādus bērzus, kas aug suboptimālā vidē un ir novājināti, piemēram, apdeguši vai ar mehāniskiem stumbra vai zaru bojājumiem. Kāpuri neveicina apdzīvoto koku bojāeju (Hass 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Sugas dzīvotne – novājināti, galvenokārt sausās, retāk arī purvainās vietās augoši bērzi – ir dabiski reta dzīvotne. Atmirušās koksnes daudzuma samazinājums mežos un mežu vecuma struktūras pārmaiņas (piemēram, novājināto koku izciršana pirms to dabiskās atmiršanas) ir galvenie draudi reģionālajai populācijai. Šo faktoru ietekmes pakāpe nav novērtēta. Sugai piemēroti biotopi joprojām aizņem lielu platību valstī, bet dzīvotņu (piemēroto bērzu) kvalitātes un to aizņemto platību tendences ir negatīvas un sugai piemēroti koki biotopos sastopami reti. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (<5), biotopu platības nepārtraukti mazinās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielo reģionālo populāciju, tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Atradnes ir zināmas divās ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” –, bet vairums potenciālo atradņu ir ārpus ĪADT. Ir jāsargā sugas biotops – veci jaukti un purvaini meži –, saglabājot tajos novājinātus, kalstošus bērzus. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, sugas dzīves ciklu un ekoloģiju, kā arī jāinformē sabiedrība par šo sugu.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Jewel beetle – Dicerca furcata. A Palaearctic species distributed from Central Europe to East Asia (Kubán 2006). Latvia is located in the central part of its range and is not isolated from other regional populations. The EOO is 1,720 km2, but the potential EOO is around 65,000 km2. The AOO is 28 km2 (Telnov et al. 2006), although the potential AOO, according to an expert’s assessment, is much larger. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. This species is rare, occurs sporadically and does not form numerically rich subpopulations. It is saproxylic and inhabits dry or swampy mixed forests. Prefers sun-exposed trees. Larvae are monophagous, developing in dead standing birch trunks and stumps of various diameters (Palm 1951, 1959; Hass 2016), preferring weakened trees that grow in suboptimal conditions. Threats to the regional population have not been studied in Latvia. The habitat of the species – weakened birches in dry, less often also swampy areas – is naturally rare. The general decrease in the amount of decaying wood in forests and changes in the age structure of forests (for example, cutting down weakened trees before their natural death) are the main threatening factors for the regional population. The species is currently not protected in Latvia; it is proposed to include D. furcata on the list of protected species for which micro-reserves can be established. The species is assessed as Endangered (EN) due to a small AOO, the number of locations (<5) and a continued decline of habitat area. Preserving the habitat – old mixed and swampy forests – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs. Weakened, dying birches need to be left in the forests. Studies need to be carried out on the size and trends of the Latvian regional population, the life cycle and ecology of the jewel beetle.
Literatūras saraksts
