Morfoloģija un bioloģija. Priežu pelēkā krāšņvabole ir ar plakanu ķermeni, līdz 19 mm gara. Ķermeņa virspuse, sevišķi segspārni, ar daudziem spīdīgiem izciļņiem, krāsu zīmējums raibs, izteiktiem bronzas krāsas plankumiem. Jauniem indivīdiem uz segspārniem ir sudrabainu matiņu laukumi, kas ar laiku pazūd, un pēc ziemošanas vaboles izskatās tumšākas. Izteikti īsas antenas. Kāpurs tievs, garš, balts vai dzeltenīgs, ar stipri platāku, oranžu galvu. Saproksilofāgs. Viena paaudze attīstās vismaz trīs gadus, un pieaugušie indivīdi (imago) izlido jūlija beigās un augusta sākumā. Imago pārziemo, un nākamajā gadā novērojami no maija vidus līdz jūnija beigām (SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga ir izplatīta, taču reti sastopama visā Eiropā – no Pireneju pussalas līdz Skandināvijas pussalai un Urālu kalniem areāla austrumos (SLU Artdatabanken 2020; GBIF 2021). Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijā izplatības pētījumi nav veikti, suga konstatēta divās teritorijās (kopā piecas atradnes). Sastopamības apgabals (EOO) ir 340 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2.
Populācija. Populācijas pārmaiņas pasaulē nav pētītas. Somijā reģionālā populācija ir stabila, neliela, ar reti sastopamiem indivīdiem (Muona, Mattila 2021). Zviedrijā reģionālā populācija mazinās galvenokārt dzīvotnes mazināšanās dēļ (SLU Artdatabanken 2020). Lietuvā un Igaunijā reģionālās populācijas nav pētītas un to lielums nav zināms (eElurikkus 2021). Latvijas reģionālā populācija atrodas tālu no stabilām sugas apakšpopulācijām, kuras ir zināmas Somijā un Zviedrijā. Ņemot vērā, ka Latvijā meža ugunsgrēku intensitāte ir samazināta un nepieciešamā biotopa stāvoklis ir nelabvēlīgs (DAP 2020), sugas reģionālā populācija, visticamāk, mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Pārsvarā apdzīvo sausus, skrajus priežu mežus smilšainās vai akmeņainās augsnēs. Īpaši nozīmīgi sugai ir biotopi pēc ugunsgrēkiem, kas rada lielāku apjomu ar kāpuriem piemērotu substrātu (SLU Artdatabanken 2020). Latvijā suga galvenokārt apdzīvo degušus priežu mežus, kuros ir arī veci bērzi. Kāpuri attīstās dzīvu priežu atmirušajās daļās, galvenokārt augšējos zaros un deguma rētās, arī atmirušās priedēs. Apdzīvo koksnes sveķaino daļu dažu centimetru dziļumā, vienā kokā var attīstīties vairākas paaudzes.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ugunsgrēku platību un intensitātes mazināšanās boreālajos mežos, vecu skraju priežu mežu platību mazināšanās, atmirušās koksnes izvākšana, kailcirte, dabisku mežaudžu pārveidošana par monokultūrām, intensīva mežu apsaimniekošana, mazinot vecu mežu īpatsvaru. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tai ir maza AOO un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās un ir stipri sadrumstalota.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielu reģionālo populāciju, priežu pelēkā krāšņvabole ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Divas atrodas ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Trīs atradnes atrodas nesen degušos priežu mežos. Lai sugu aizsargātu, ir jāsaglabā deguši meži, aizliedzot atmirušās koksnes izvākšanu. Jāveic pētījumi par sugai nepieciešamajiem apstākļiem, sugas izplatību un populācijas lielumu, kā arī dzīvotnes izmaiņu tendencēm. Pētījuma rezultāti ļautu plānot sugai nepieciešamo aizsardzību – mikroliegumu veidošanu un apsaimniekošanas pasākumus, piemēram, kontrolētu meža dedzināšanu. Sabiedrība jāinformē par kontrolētas meža dedzināšanas kā apsaimniekošanas metodes nozīmību dabas aizsardzībā.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Jewel beetle – Dicerca moesta. The species is widely distributed, but uncommon throughout Europe, from the Iberian to the Scandinavian Peninsula and the Ural Mountains in the east of the range. Latvia is in the north-western part of the distribution range. Five localities are known in Latvia. The EOO is 340 km2, and the AOO is 16 km2. In the boreal region, the regional population is small. The state of the regional population in Latvia is unknown. It has been concluded that both the AOO and the regional population are declining. Dicerca moesta mostly inhabits dry Scots pine forests on sandy or rocky soils, often those after forest fires. Larvae develop in dead wood of living pines, mainly in upper branches and burn scars, as well as in decaying pines. The main threats are the reduction of old-growth open pine forests, the general decline of decaying wood in forests, and the reduction of the area and intensity of forest fires. Therefore, it is necessary to ensure the preservation of old, open pine forests and ensure the long-term availability of decaying pine wood in forests. It is necessary to carry out management measures suitable for the species, for example, introducing controlled burning. Further studies of the distribution and population trends of D. moesta need to be carried out. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO and the continuous decline of both the AOO and the regional population, which is severely fragmented. It is not a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to include D. moesta on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
