Morfoloģija un bioloģija. Pagrabu melnulis ir 20–31 mm gara, matēti melna, plati cilindriska vabole. Kājas garas, segspārni izliekti, to galotne sašaurināta un pagarināta. Tēviņa ķermenis, it īpaši segspārnu forma, slaidāks nekā mātītei. Pieaugušās vaboles (imago) nelido. Kāpuri 2–4 cm gari, cilindriski gareni, dzeltenīgi oranži. Kāpuru attīstība ilgst 9–16 mēnešus vai pat ilgāk (Burakowski 1993). Imago dzīvo līdz desmit gadiem (Burakowski 1993), Latvijā apstiprinātais dzīves ilgums ir vismaz četri gadi (D. Teļnovs, nepubl. dati). Imago spēj nodzīvot trīs gadus, neuzņemot barību (Phipson 1864). Gan kāpuri, gan imago pārtiek galvenokārt no vecas, sausas un satrupējušas koksnes, kā arī sausām augu un dzīvnieku atliekām.
Izplatība. Suga ir rietumpalearktiska. Izplatības areāls ir no Pireneju pussalas (Spānijas) līdz Centrālāzijai (Irānai un Turkmenistānai), Ukrainai (Löbl et al. 2020). Reta visā Centrālajā un Ziemeļeiropā. Izzudusi Igaunijā un Somijā. Sastopama Baltkrievijā, Krievijas Eiropas daļas Z daļā, Lietuvā un Zviedrijas dienvidos. Latvija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas un ir daļēji izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Latvijā ir zināmas trīs atradnes, no kurām viena (Telnov et al. 2007, 2011), iespējams, ir izzudusi. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1969 km2. Ņemot vērā potenciālo biotopu sastopamību, suga teorētiski varētu būt vērojama visā valsts teritorijā. Apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, potenciālā AOO ir vismaz desmitkārt lielāka, bet nepārsniedz 500 km2.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti, tomēr pēdējos 20 gados (2000–2020) pagrabu melnuļa apdzīvotā platība ir samazinājusies un turpina mazināties. Sugas izpēte ir sarežģīta, ņemot vērā tās saikni ar cilvēku būvēm. Nav zināmi masveida savairošanās gadījumi.
Biotopi un ekoloģija. Saproksils. Izplatības areāla centrālajā un D daļā apdzīvo lapu koku mežus, savukārt areāla Z daļā ir sastopams tikai cilvēku veidotā vidē, galvenokārt vecos koka mājokļos, lauksaimniecības būvēs, pagrabos. Kāpuru attīstībai svarīga ir sausas (vecas) cietas koksnes esība, noteikts temperatūras un mitruma režīms un tumsa (kāpuru attīstība mazāk veiksmīga intensīvā saules gaismā un sausumā).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā nav pētīts. Ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi un ekspertu novērojumus Latvijā (M. Kalniņš, D. Teļnovs, nepubl. dati), lielākais apdraudējums reģionālajai populācijai un atsevišķām atradnēm ir būvju nojaukšana, renovācija un pārbūve. Šis process Latvijā pēdējos 20 gados notiek aizvien straujāk. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tai ir neliela AOO, neliels apdraudējumu ietekmes apgabalu skaits (2–5), notiek nepārtraukta AOO, biotopa platības un kvalitātes, kā arī pieaugušo indivīdu skaita mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos, nav arī zināmas atradnes ĪADT. Atradņu aizsardzība ir problemātiska, ņemot vērā to saistību ar būvēm, tostarp dzīvojamajām mājām. Sugas aizsardzība nozīmētu ierobežojumu ieviešanu būvju pārvaldībā un papildu nosacījumus to renovācijā. Līdz ar to vienīgais veids Latvijas reģionālās populācijas saglabāšanai ir sugas pavairošana nebrīvē (sk. arī Konwerski 2004). Konstatējot šīs sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un pēc iespējas arī tajā notiekošie procesi. Vēlams kardināli nepārbūvēt pagrabus un citas sugas apdzīvotās būves vai, pārbūvējot tos, ierobežot plastmasas un koksnes aizsardzības ķīmisko vielu lietošanu un saglabāt daļu vēsturiskās koksnes un tās konstrukciju.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Cellar beetle – Blaps mortisaga. A western Palaearctic species. The distribution range is from the Iberian Peninsula to Central Asia (Löbl et al. 2020). It is rare throughout Central and Northern Europe. The species is Regionally Extinct (RE) in Estonia and Finland. Latvia is located at the northern extent of the species’ distribution area and is partially isolated from the regional populations in neighbouring countries. Three localities are known in Latvia, one of which (Telnov et al. 2007, 2011) has probably disappeared. The EOO is 1,969 km2, but the potential EOO likely covers the whole country’s area. The AOO is 12 km2, with the potential AOO at least ten times higher, but does not exceed 500 km2. The size, status and trends of the Latvian regional population are unknown; however, during the last 20 years (2000–2020), the area inhabited by the species has decreased and continues to decrease. In the central and southern parts of the distribution range, B. mortisaga inhabits deciduous forests, while in the northern part of the range it is found only in human-made environments, mainly in old wooden houses, agricultural buildings and basements. The presence of dry old hardwood, a certain temperature and humidity regime and darkness are important for the development of the larvae. Threats to the cellar beetle have not been specifically studied in Latvia. The main threat to the regional population and individual sites is demolition, modernisation and reconstruction of buildings (M. Kalniņš, D. Telnov, unpublished data). It is not included on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia, but it is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). There are no known localities in protected areas. The protection of the localities is problematic, considering the connection with buildings, including residential houses. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small population size, the low number of locations (2–5), and the continuous decline of the AOO, the extent and quality of habitat, and the number of mature individuals. It is preferable to refrain from radical reconstruction of basements and other structures inhabited by the species, or when reconstructing them, to limit the use of plastics and wood protection chemicals, and to preserve some of the historic wood and its structures.
Literatūras saraksts
