Morfoloģija un bioloģija. Skujkoku dižkoksngrauža ķermenis ir 18–35 mm garš, ar mazu galvu un priekškrūšu vairogu, kura sānos aiz vidus ir liels dzelksnis. Segspārni nelīdzeni, ar gareniskām rievām, sarkan- līdz tumšbrūni (Wikars 2004). Tēviņi parasti ir mazāki nekā mātītes, ar garākiem taustekļiem un slaidāki, gareni. Saproksilofāgs. Kāpurs ir krēmkrāsā, 30–40 mm garš, ar tipisku koksngraužu kāpuru uzbūvi, ķermenis garens un cilindrisks, nedaudz saplacināts, galva labi attīstīta, ar spēcīgiem žokļiem, lai barotos ar koksni. Kāpuri attīstās 3–4 gadus. Suga ir viegli konstatējama pēc tās darbības pazīmēm – izskrejām uz kritalām (ovālas, 12–18 mm garas un 7–9 mm platas ar raksturīgu rupju grauzumu paralēli koksnes šķiedrai). Pieaugušās vaboles (imago) sastopamas jūlijā, augustā un ir aktīvas naktī, dzīvo līdz trim nedēļām.
Izplatība. Palearktiska suga. Eiropā sastopama galvenokārt Fenoskandijā. Eiropas centrālajā daļā sastopama reti, atradnes saistītas ar kalnu reģioniem. Igaunijā ir dažas atradnes, Lietuvā suga pēdējos 20 gadus nav konstatēta (Danilevsky 2020; Anisimov, Bezborodov 2021). Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Konstatēta 101 atradne dažādos valsts reģionos. Sastopamības apgabals (EOO) ir 43 000 km2, un apdzīvotā platība ir 208 km2. Sagaidāms, ka ar laiku EOO un AOO mazināsies, jo sugai nepieciešamā biotopa stāvoklis (boreālie meži) valstī ir nelabvēlīgs (DAP 2020).
Populācija. Latvijas reģionālā populācija uzskatāma par stipri sadrumstalotu un izolētu no Eiropas reģionālās populācijas. Pētījumi par populāciju un tās tendencēm nav veikti. Ņemot vērā sugai nepieciešamā biotopa stāvokli un sugas populācijas tendenci mazināties visā Eiropā (Mannerkoski et al. 2010; SLU Artdatabanken 2021; Muona, Mattila 2021), sagaidāms, ka Latvijā sugas reģionālā populācija mazināsies.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus, skrajus priežu mežus, retāk purvainus priežu mežus. Dzīvo liela izmēra vecās, saules apspīdētās skujkoku kritalās bez mizas. Parasti tās ir parastās priedes, retāk parastās egles kritalas (visbiežāk ar diametru vairāk nekā 25 cm), retāk arī celmi. Nozīmīgs ir kritušā koka vecums, jo vecākos kokos ir lielāks serdes un koksnes tilpums. Šādos kokos var attīstīties vairākas sugas paaudzes. Pilnīgi sadalījušos koksni kāpuri neapdzīvo. Svarīga ir kritalas atrašanās vieta – uz zemes vai virs tās. Parasti kāpuri apdzīvo kritalas, kas atrodas uz zemes, ja tā ir sausa. Ja augsne ir slapja, kāpuri apdzīvo kritalas, kas nesaskaras ar zemi (Wikars 2004; Alekseev 2007; Ieviņš 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir intensīva mežu apsaimniekošana, mazinot vecu mežu īpatsvaru, vecu mežu sadrumstalošana, miru-šās koksnes, tostarp lielu mežizstrādes atlieku, izvākšana un mazināšanās mežos. Kāpuri attīstās liela izmēra priežu kritalās, sausos, skrajos priežu mežos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās AOO ir 208 km2, reģionālā populācija ir sadrumstalota un, saglabājoties apdraudošajiem faktoriem, AOO un populācija saruks.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 85% zināmo atradņu ir ĪADT vai mikroliegumos, piemēram, dabas liegumā “Ances purvi un meži” un Slīteres Nacionālajā parkā. ĪADT jāveic sugai piemēroti apsaimniekošanas pasākumi: tā kā suga ir gaismas prasīga, jāveic meža retināšana, pameža un paaugas novākšana vai meža kontrolēta dedzināšana, saglabājot atmirušo koksni mežā.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Hairy pine borer – Tragosoma depsarium. A Palaearctic species of coniferous (predominantly pine) forests. In Europe, the species occurs mainly in Fennoscandia, rarely found in the central and southern parts, where it inhabits mountainous regions. Latvia is situated in the north-western part of the distribution range of T. depsarium. 101 localities are known in Latvia with the EOO being 43,000 km2, and the AOO – 208 km2. The size of Latvian regional population has not been determined, but it has been concluded that it is declining and will continue to decline in the future. The species in Latvia inhabits old, open pine forests along the coast and inland dunes. Larvae develop in large, sun-exposed Scots pine, less often Norway spruce, trunks of a diameter that exceeds 25 cm. The main threats are the reduction of the amount of decaying wood in forests (large fallen trunks are often removed from forests both legally and illegally), a decline of the extent of old-growth pine forests, and the overgrowth of open pine forests with spruce. In the European region, the species is assessed as Vulnerable (VU). In Latvia, the species has been assessed as Endangered (EN) since it has been concluded that the Latvian regional population, EOO and AOO and the quality of the habitat are small and declining and will continue to do so in the future. Therefore, it is necessary to preserve old-growth, open pine forests and ensure the preservation and accumulation of large decaying pine wood. The recommended management action is controlled burning of boreal forests, which will facilitate the accumulation of large quantities of decaying pine wood and the formation of open pine stands. It is necessary to study the distribution and regional population trends of T. depsarium. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). It is a protected species in Latvia for which conservation micro-reserves can be established. The present legal protection status of the species needs to be maintained. 85% of the known localities are in the Slītere National Park and the “Ances purvi un meži” Nature Reserve.
Literatūras saraksts
