Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Lielais silsamtenis

Hipparchia alcyone (Denis & Schiffermüller, 1775)

 
Stipri apdraudēta (EN)

Lielais silsamtenis

Hipparchia alcyone (Denis & Schiffermüller, 1775)

Foto: Sintija Elferte – lielais silsamtenis.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Hipparchia hermione.
Dzimta: raibeņi Nymphalidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN° B1ab(iii)+2ab(iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2023.
Statuss tuvējās valstīs: Lietuva (EN 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 5.1. Tiesību akti, 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 4.3. Informētība un komunikācija.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Lielā silsamteņa spārnu plētums ir 43–60 mm; mātīte lielāka nekā tēviņš. Spārnu pamatkrāsa tumšbrūna, priekšspārnus un pakaļspārnus vidū šķērso gaiša josla. Priekšspārna apikālajā daļā gaiša actiņa. Spārnu apakšpuse ir līdzīga, tās krāsa saplūst ar vidi, ja tauriņš nolaižas uz zemes vai koka stumbra. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm gandrīz neatšķiras (ir nelielas atšķirības). Tauriņi sastopami no jūnija vidus līdz jūlijam. Aktīvi dienā, apmeklē ziedus, it īpaši pēterenes Knautia arvense un mārsilus Thymus serpyllum. Kāpuri gaišbrūni ar tumšu svītru uz muguras, barojas ar dažādām graudzālēm. Pārziemo kāpurs. Gadā attīstās viena paaudze.

Izplatība. Rietumpalearktikas suga. Sastopama Eiropas centrālajā un D daļā, no Pireneju pussalas (Spānijas) līdz Baltijas jūras reģiona austrumiem, Baltkrievijai un Krievijas R daļai (Haahtela et al. 2011; Синев 2019). Izolēta reģionālā populācija ir arī Norvēģijas D daļā, nav sastopama pārējā Skandināvijā, Somijā un Igaunijā (Jürivete, Õunap 2020). Latvijai ir kopīga populācija ar Lietuvu, kur šī suga ir plaši izplatīta, bet galvenokārt valsts A un D daļā (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Ūsaitis 2021). Latvijā lielais silsamtenis sastopams tikai valsts DA daļā, Daugavpils apkārtnē (Savenkov, Šulcs 2010). Literatūrā ir ziņas arī par atradni Ilūkstes apkārtnē, bet pēdējos gados suga šeit nav atrasta. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 30 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km².

Populācija. Populācijas kvantitatīvie pētījumi Latvijā nav veikti. Zināms, ka gadā parasti tiek konstatēti atsevišķi indivīdi, bet 2019. gadā vairāk 50 indivīdi (Savenkovs, nepubl. dati).

Biotopi un ekoloģija. Sastopama skrajos priežu mežos ar smilšainu augsni, mežmalās, izcirtumos. Kāpuri dzīvo uz dažādām graudzālēm.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Eiropā uzskatāma par apdraudētu sugu piemērotu biotopu zuduma dēļ. Latvijā novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti neliela AOO un tā ir izzudusi no vairākām atradnēm. netiek vērtēta kā kritiski apdraudēta (CR) atbilstoši aprēķinātajam EOO, jo esošās atradnes tiek aizsargātas un mērķtiecīgi apsaimniekotas.

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Jāsaglabā sugai nepieciešamie biotopi sugas atradnēs un to tuvumā (nepieļaujot pārmērīgu pārkrūmošanos), arī jāpievēršas jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu un tās biotopiem. Lai plānotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.

Autors: Nikolajs Savenkovs.

Summary. Rock grayling – Hipparchia alcyone. A western Palearctic species, found in Central and Southern Europe, from the Iberian Peninsula to the eastern Baltic, Belarus and western Russia (Haahtela et al. 2011; Синев 2019). There is also an isolated regional population in southern Norway; it is absent from the rest of Scandinavia, Finland and Estonia (Jürivete, Õunap 2020). Latvia shares a population with Lithuania where the species is widespread, but mainly in the eastern and southern parts of the country (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Ūsaitis 2021). In Latvia, it is restricted to the southern part of the country near Daugavpils (Savenkov, Šulcs 2010). There is also information in the literature about a locality near Ilūkste, but the species has not been found there in recent years. The EOO is 30 km², and the AOO – 44 km². Quantitative population studies have not been conducted in Latvia. It is known that usually a few individuals of the species are recorded in a single year, but in 2019 there were more – 50 individuals (Savenkovs, unpublished data). The species occurs in sparse pine forests on sandy soils, forest edges, clearcuts. Larvae live on various grasses. The species is considered threatened in Europe due to loss of suitable habitat. It is assessed as Endangered (EN) in Latvia due to the very small AOO and its extinction in some localities. It is not assessed as Critically Endangered (CR) according to the calculated EOO, as the existing localities in Latvia are protected and subject to targeted management. A protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Conservation should focus on preserving the suitable habitats for the species in and around its localities (prevent immoderate overgrowth), as well as searching for new localities, educating experts and nature enthusiasts about the species and its habitats. Conservation planning for the species requires research on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, and the factors threatening it.

Literatūras saraksts

  • Haahtela, T., Saarinen, K., Ojalainen, P., Aarnio, H. 2011. Butterflies of Britain and Europe. A Photographic Guide. London: Bloomsbury Publishing, 383.
  • Ivinskis, P., Rimšaitė, J., 2018. Check-list of the Lithuanian Lepidoptera. Vilnius: State Scientific Research Institute Nature Research Centre, 136.
  • Jürivete, U., Õunap, E. 2020. Eesti liblikad kataloog (Estonian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 191.
  • Savenkov, N., Šulcs, I. 2010. Latvijas tauriņu katalogs (Latvian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 176.
  • Ūsaitis, T. 2021. Hipparchia hermione. In: Rašomavičius, V. (ed.). Red Data Book of Lithuania. Animals, plants, fungi. Vilnius, 156.
  • Синев, С.Ю. (ред.). 2019. Каталог чешуекрылых (Lepidoptera) России. Санкт-Петербург, 449.
Projekta finansētāji un partneri