Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas astainās krāšņspāres ķermeņa garums ir 31–34 mm. Tēviņi gandrīz melni ar zaļganzilu rakstu, plecu svītras nav vai tā reducēta līdz 1–2 punktiem, diagnosticējošais zīmējums ir uz vēdera 1.–3. un 8.–9. posma. Augšējās cerkas ļoti lielas, divreiz garākas nekā vēdera 10. posms (garākās visā dzimtā). Mātītes ar melnu vēderu, izņemot 1., 2. un 8. posmu, kas ir bāli zils. Mātītēm ir plecu svītras, un krāsojums variē no olīvzaļa līdz zilganzaļam. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa ir 17-18 mm, ķermenis garens, noapaļots, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals ar trim lapveida izaugumiem; ķermeņa krāsa gaišbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj uz ūdens virsmas vai tuvu tai esošo ūdensaugu lapās, kātos, atmirušās augu daļās, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā ir viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no maija sākuma līdz jūlija sākumam, bet visvairāk maija beigās, jūnija sākumā (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Izplatīta Palearktikas mērenajā klimata joslā no Fenoskandijas līdz Kamčatkas pussalai Āzijas A daļā. Eiropā suga izplatīta galvenokārt tās Z daļā. Dienvidu virzienā tālākā atradne zināma Slovākijas Z daļā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā vietām izplatīta suga. Līdz 2000. gadam zināmo atradņu skaits bija lielāks nekā pašlaik, kas, iespējams, saistīts ar populācijas mazināšanos areāla D daļā. Tomēr iespējams, ka nelielais atradņu skaits (septiņas apakšpopulācijas) skaidrojams arī ar mērķtiecīgu pētījumu trūkumu, jo sugai ir relatīvi agrs un īss lidošanas periods, kā arī tā ir mazskaitlīga un bieži uzturas augājā (Kalniņš 2017). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 3357 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Pamatojoties uz sugas apdzīvoto biotopu relatīvi plašo izplatību, ticams, ka faktiskie EOO un AOO ir lielāki.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija mazinās. Latvijā pēdējos 20–25 gados konstatēts ievērojami mazāk atradņu nekā agrāk, tomēr nav konstatēti reģionālo populāciju negatīvi ietekmējoši faktori. Domājams, ietekmējošie faktori ir tādi paši kā citur sugas areālā (Kalniņš 2017). Katrā atradnē vai novērojuma reizē novēroti tikai 1–5 indivīdi, taču apakšpopulācijā teorētiski jābūt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Pieņemot, ka katrā apakšpopulācijā ir vismaz 100 indivīdu un pastāv līdz šim neatrastas apakšpopulācijas, piesardzīgi tiek lēsts, ka reģionālajā populācijā ir vismaz 1000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga apdzīvo dažādu tipu stāvošus ūdeņus, galvenokārt eitrofas vai mezotrofas ūdenstilpes. Atrasta gan mazos dīķos ar parasto niedri Phragmites australis, gan lielos ezeros ar ļoti daudzveidīgu augāju, ir arī dažas atradnes purvu ūdenstilpēs. Citur areālā apdzīvo seklas, nenoēnotas, mezotrofas vai vāji eitrofas ūdenstilpes, atsevišķos gadījumos lēni tekošus upju posmus. Apdzīvo vietas lielās grīšļu Carex spp., upes kosu Equisetum fluviatile un zemu niedrāju audzēs. Galvenais piemērota biotopa elements ir pārsvarā blīvas virsūdens augu audzes seklās (līdz 1 m dziļās) ūdenstilpēs, taču augājs sugas lidošanas periodā nedrīkst būt ne pārāk augsts, ne pārāk zems. Piemēroti apstākļi var būt gan dabiskos, gan daļēji dabiskos biotopos, tāpat arī ekstensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs – niedrājos un kūdras bedrēs ar zāļu purviem, mitrās pļavās. Tādās vietās suga ir atkarīga no pļaušanas un periodiskas jaunu kūdras bedru veidošanās, jo biotops dabiski aizaug (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt virsūdens augājā piekrastes zonā, bet kāpuri – zemūdens augājā piekrastes zonā. Pieaugušās spāres aktīvi pārvietojas, medījot vai sargājot teritoriju; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, bet lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraudošie faktori Latvijā nav identificēti. Lai gan nav precīzas informācijas par reģionālo populāciju mazināšanās cēloņiem ne Eiropā, ne Latvijā, domājams, ka tas ir vairāku faktoru kopums, – biotopu iznīcināšana un to platības mazināšanās, eitrofikācija, kā arī ekstensīvās lauksaimniecības izzušana. Tā kā suga apdzīvo arī maza izmēra biotopus, iespējama šo biotopu aizaugšana dabiskās sukcesijas rezultātā. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir neliels sastopamības apgabals un apdzīvotā platība.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. No septiņām zināmajām sugas apakšpopulācijām četras atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Klāņu purvs”, Ķemeru Nacionālajā parkā. Lai mazinātu iespējamo apdraudējumu, kā viens no pasākumiem jāplāno iespējami dabisku ekosistēmu un sugai piemērotu biotopu saglabāšana vai atjaunošana. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Norfolk damselfly – Coenagrion armatum. Found in the Palaearctic temperate zone from Fennoscandia to the Kamchatka Peninsula in eastern Asia (GBIF 2022). Seven subpopulations are known in Latvia (Kalniņš 2017). The EOO is 3,357 km2, and the AOO – 32 km2. The potential EOO and AOO are likely to be larger due to the relatively wide distribution of suitable habitats across the country. In the last 20–25 years, significantly fewer localities have been recorded than in the past (Kalniņš 2017). Assuming that there are at least 100 individuals in each subpopulation and that there are other subpopulations that have not yet been found, we can conservatively estimate that there are at least 1,000 individuals in the regional population. In Latvia, the species inhabits various types of standing waters, mainly eutrophic or mesotrophic. It is found in small ponds with Phragmites australis, and in large lakes with very diverse vegetation, and some localities are in bog water bodies (Kalniņš 2017). The adults live mainly in the above-water vegetation of the coastal area, whereas the larvae also live in the submerged vegetation in the coastal area. No major threat factors have been identified for the species in Latvia. It is likely that a combination of factors – habitat destruction, eutrophication, loss of natural habitat and loss of extensive agriculture – is causing the population decline. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to a small AOO and EOO. It is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. The species does not require legal protection status. Of the seven known subpopulations, four are in protected nature areas. The conservation or restoration of ecosystems to as natural a state as possible should be one of the measures to be planned for the reduction of potential threats. Studies on the distribution and occurrence of the species, as well as studies on the habitats and ecology under Latvian conditions are needed to improve the conservation of the species.
Literatūras saraksts
