Morfoloģija un bioloģija. Degumu krāšņvabole ir 7–11 mm gara, tās ķermenis, priekškrūtis, galva, antenas un ekstremitātes ir melnā krāsā. Vabolei ir īpašs sensoru pāris, kas uztver uguns infrasarkano gaismu aptuveni 1–12 km attālumā. Pateicoties sensoriem, vaboles ierodas piemērotajā biotopā tad, kad vēl notiek ugunsgrēks. Šādi tās var pirmās ieņemt piemēroto vairošanās vietu – apdegušus, atmirušus kokus. Saproksilofāgs. Kāpuru attīstība zem apdegušās mizas norit 1–2 gadus, vienu sausokni var apdzīvot tikai viena paaudze. Lido no jūnija līdz augustam (Schmitz et al. 2009; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga izplatīta visā Z puslodē – Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā sastopama no Pireneju pussalas ziemeļiem līdz Skandināvijas pussalas pašiem ziemeļiem, pārsvarā kalnu reģionos un boreālajā reģionā (GBIF 2021). Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijā suga sastopama dažādos reģionos, sastopamība saistīta ar degušo mežu izplatību. Zināmas 24 atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 10 091 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2. Tā kā kāpuri attīstās nesenos (1–3 gadi) degumos un valstī gadā vidēji nodeg mazāk nekā 10 km2 (Donis et al. 2017; Vilks 2019), potenciālā platība ar piemērotu biotopu ir apmēram 10–30 km2. Pēdējos gados degušo mežu platība mazinās, tādējādi mazinās arī sugas AOO.
Populācija. Eiropā lielākā sugas reģionālā populācija ir koncentrēta boreālajā reģionā, kur, pamatojoties uz vairāku valstu novērtējumu (SLU Artdatabanken 2020; eElurikkus 2021; Muona, Mattila 2021), tā ir uzskatāma par stabilu. Tomēr, ņemot vērā, ka boreālajā reģionā pēdējās desmitgadēs ir mazinājusies meža ugunsgrēku intensitāte un platība (Wikars 2002; Hyvärinen et al. 2006; Donis et al. 2017; Vilks 2019; Lindberg et al. 2020), kā arī to, ka sugai ir nepieciešama atmirusi, apdegusi koksne, kas veidojas intensīvos un lielas platības meža ugunsgrēkos (Hyvärinen et al. 2006; Lindberg et al. 2020; SLU Artdatabanken 2020), var secināt, ka sugas Eiropas un Latvijas reģionālās populācijas stāvoklis pasliktinās vai arī pasliktināsies nākotnē. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Sugai piemēroti ir dažādu tipu priežu meži pēc meža ugunsgrēkiem. Svarīgi, lai meža degumos būtu bijusi augsta uguns intensitāte un tādējādi būtu izveidojies liels atmirušās koksnes daudzums. Kāpuri attīstās zem atmirušas, apdegušas skujkoku vai bērzu mizas. Suga ir dabisku mežu biotopu speciālistu suga, kuras klātbūtne liecina, ka mežā norit dabiski traucējumi, – meža ugunsgrēki.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudošais faktors ir meža ugunsgrēku intensitātes mazināšanās un atmirušās koksnes izvākšana pēc meža ugunsgrēkiem. Meža ugunsgrēki tiek efektīvi kontrolēti un dzēsti, tādējādi meža degumu platības ir krietni mazinājušās un apdegusi koksne mežos ir nelielās platībās, turklāt pēc meža ugunsgrēkiem parasti tiek izvākta, tādējādi sugai ir ļoti maz piemērota biotopa un substrāta kāpuru attīstībai. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tās AOO atbilst kategorijai “stipri apdraudēta” (EN) un ir secināts, ka sugas AOO un populācija mazinās, tomēr tā kā suga ir laba lidotāja un boreālajā reģionā sugai ir stabila populācija, tās kategorija ir pazemināta uz “jutīgu” (VU).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. 35% atradņu ir ĪADT, vairums no tām – aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Tikai 30% degumu (neieskaitot dabas lieguma “Stiklu purvi” degumu) atrodas ĪADT, bet pārējie degumi potenciāli ir pakļauti koku ciršanai. Nodrošinot aizsardzību degumu krāšņvabolei un veicot piemērotus apsaimniekošanas pasākumus – kontrolētu meža dedzināšanu –, tiktu nodrošināta aizsardzība arī daudzām citām aizsargājamām degumu sugām, piemēram, svītrainajam kapucķirmim Stephanopachys linearis, degumu mizasblaktij Aradus angularis. Kontrolētu mežu dedzināšanu kā sugas aizsardzības pasākumu ir īpaši vērtīgi veikt dabas liegumos “Stiklu purvi”, “Ances purvi un meži” un “Lielais Pelečāres purvs”, Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidos “Ādaži”, “Augšdaugava”, “Augšzeme” un “Ziemeļgauja” (Vilks 2019). Sabiedrība ir jāinformē par kontrolētas mežu dedzināšanas nozīmību dabas aizsardzībā. Veicot kontrolētu meža dedzināšanu, jāveic arī sugas reģionālās populācijas pētījumi, lai noskaidrotu, kad degums ir piemērots sugai, cik ilgi un kāda ir populācijas dinamika atkarībā no deguma stāvokļa. Jāturpina degumu inventarizācija, lai noskaidrotu sugas izplatību valstī, apsekojot nesenus degumus, kas potenciāli ir sugai piemērotākā dzīvotne.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Black fire beetle – Melanophila acuminata. The species is distributed throughout the Northern Hemisphere – Eurasia and North America. In Europe, it is found from the north of the Iberian Peninsula to the Scandinavian Peninsula, occurs mainly in mountain areas and the boreal region. The species is found in various regions of Latvia. The patchy occurrence corresponds to the distribution of burnt coniferous forests. 24 localities are known in Latvia. The EOO is 10,091 km2, and the AOO is 48 km2. In the boreal region of Europe (Finland, Sweden, Estonia), the regional populations are stable. The state of the regional population in Latvia is unknown, and it has been concluded that the population is most likely declining or will do so in the future. The species inhabits different types of pine forests following forest fires. Larvae develop under the bark of burnt, dead Scots pines and silver birches. The main threat is the decline of the area of forest fires and their intensity, which includes the removal of burnt wood from forests after fires. It is, therefore, necessary to raise public awareness and educate stakeholders about controlled forest burning as an appropriate management activity to artificially expand suitable habitat for several rare and endangered, pyrophilic species. It is also necessary to preserve burnt wood in the forest after fires. It is required to introduce controlled forest burning management measures in suitable protected areas, for example, in the “Ances purvi un meži” Nature Reserve. 35% of the known species’ localities are in protected nature areas and only 30% of burnt forest stands are in protected nature areas. The species is assessed as Vulnerable (VU). The AOO corresponds to the Endangered (EN) category, and it has been concluded that the AOO and the Latvian regional population are declining. However, since the species has good dispersal abilities and a population in the boreal region is stable, it has been downlisted to Vulnerable (VU). The species is not on the lists of EU importance and Latvian protected species. It is proposed to include the species on the Latvian list of protected species.
Literatūras saraksts
