Morfoloģija un bioloģija. Raupjā asmaļa ķermenis ir brūns vai brūni melns, plats un stipri saplacināts, ap 10 mm garš. Galva un priekškrūšu vairogs ļoti biezi punktēti un vietām grumbuļaini. Segspārni salīdzinoši daudz retāk punktēti, ar dažiem neizteiktiem gareniskiem vaļņiem, sariņiem un sīkiem sarainiem zobiņiem. Priekškrūšu vairoga un segspārnu sāni biezos, pussavītos sariņos un zobiņos. Kājas salīdzinoši īsas, no virspuses redzami tikai stilbu gali un pēdas. Kāpurs balts, ar mazu galvu un īsām urogomfām. Attīstības cikls – vismaz divi gadi (Palm 1959). Pārziemo pieaugušie indivīdi (imago) (Zabransky 2001). Kāpuri ir obligātie saproksilomicetofāgi, imago – micetofāgi.
Izplatība. Palearktikas suga, izplatīta no Centrāleiropas līdz Austrumsibīrijai un no Fenoskandijas līdz Ziemeļāfrikai. Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs, izņemot Baltkrieviju (Kolibáč 2007). Latvija atrodas sugas izplatības areāla pamatdaļā un nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Latvijā suga ir nepilnīgi pētīta, pašlaik zināmas atradnes tikai valsts centrālajā un ZR daļā (Telnov et al. 2016; Dabasdati.lv 2022). Suga līdz šim atrasta reti, galvenokārt specifiskās dzīvotnes dēļ (pusnokrituši priežu sausokņi mežos sastopami reti). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2547 km2, potenciālais EOO ‒ aptuveni 30 000 km2. Apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2, bet potenciālā AOO, ņemot vērā sugas augsto ekoloģisko specializāciju, nepārsniedz 2000 km2. Imago labi lido, tāpēc izplatība Latvijā nav uzskatāma par stipri sadrumstalotu.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Populācija noteikti ir neliela, ņemot vērā dzīvotnes retumu un sadrumstalotību.
Biotopi un ekoloģija. Stenotops (Koch 1989), apdzīvo skujkoku, galvenokārt priežu, mežus. Latvijā līdz šim konstatēts tikai skrajos priežu silos uz nokaltušām priedēm. Saskaņā ar literatūras datiem sastopams arī uz eglēm, kuru koksnē aug antrodiju Antrodia ģints sēnes un kuras atrodas atklātās, saules apspīdētās vietās, ir sausas vai pussausas (priekšroku dodot stumbriem, kas ir nokrituši, bet neguļ uz zemes un balstās uz zariem vai citiem kokiem) (Palm 1959; Zabransky 2001; Petterssen et al. 2010). Apdzīvo gan maza, gan liela diametra stumbrus. Kāpuri attīstās un ir sastopami zem stipri satrupējušo, sēņu micēliju cauraugušo sauso priežu kritalu un pusnokritušo sausokņu mizas. Suga iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu relikto sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Reģionālo populāciju primāri apdraud atmirušo koku daudzuma mazināšanās mežos, tostarp mežistrādes dēļ (veco skujkoku daudzuma mazināšanās). Sugas dzīvotne ir specifiska, arī dabiskos mežos sastopama reti. Gan ĪADT (piemēram, dabas parkā “Piejūra”), gan ārpus tām sausokņi tiek regulāri izvākti no mežiem. Šīs darbības ietekme uz reģionālo populāciju nav kvantitatīvi novērtēta, tomēr noteikti ir krasi negatīva. Svarīgs faktors ir arī dzīvotnes īslaicīgums – viens nokaltis koks ir piemērots sugai vien dažus gadus (D. Teļnovs, nepubl. dati). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliels EOO, neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (5–10) un biotopa platība un kvalitāte nepārtraukti mazinās. Tā kvalificējas stipri apdraudētas sugas (EN) kategorijai, tomēr, ņemot vērā potenciālās atradnes, kategorija ir pazemināta uz “jutīga”.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielo reģionālo populāciju, raupjais asmalis jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Lielākā daļa potenciālo atradņu netiek aizsargātas; zināmās atradnes tiek daļēji aizsargātas ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā un dabas parkā “Piejūra”. Tomēr sugas agrāk zināmās atradnes dabas parkā “Piejūra” netika apstiprinātas, apsekojot tās 2021. gadā (D. Teļnovs, nepubl. dati). Lai sugu aizsargātu, nav pieļaujama saimnieciskā vai sanitārā cirte vietās, kur suga ir sastopama. Ir jāveic pasākumi, lai mazinātu noēnojumu ap nokaltušiem skujkokiem, piemēram, kontrolēta meža dedzināšana. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Mežos jāsaglabā priedes kritalas un atmirušie koki, arī nesazāģējot un neapzāģējot tos. Jāveic pētījumi par sugas izplatību un reģionālās populācijas lielumu un tendencēm.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Bark-gnawing beetle – Calitys scabra. A Palaearctic species, distributed from Central Europe to Eastern Siberia and from Fennoscandia to North Africa. The species is incompletely studied in Latvia, with records available only from the central and north-western parts of the country (Telnov et al. 2016; Dabasdati.lv 2022). The species is rare to very rare in Latvia, mainly due to its specific habitat requirements as semi-fallen, dry pine trees are rarely found in forests. The EOO is 2,547 km2, with the potential EOO being ~30,000 km2. The AOO is 20 km2, but the potential AOO, given the high ecological specialisation of the species, does not exceed 2,000 km2. It is a stenotope (Koch 1989) that is bound to coniferous, mainly pine, forests. In Latvia, the species occurs in dry open pine forests on dead pines. The species is ecologically bound with tree-fungi of the genus Antrodia that grow in open, sunlit places on dry to semidry coniferous wood giving preference to dead trunks that rest on branches or other trees and have not fallen to the ground (Palm 1959; Zabransky 2001; Petterssen et al. 2010). Threats to the regional population of C. scabra have not been specifically studied in Latvia. The regional population is threatened by the continuous decline of the amount of decaying wood in forests, including due to logging. The habitat of C. scabra is specific and rare. Standing deadwood is regularly removed from forests, both in protected areas and in commercial forests. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its small EOO, the number of locations (6–10) and continuous decrease in area, extent and quality of habitat. It qualifies for Endangered (EN) but has been downlisted to Vulnerable (VU) considering the chance of discovering additional localities. It is not included on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. To ensure the protection of the species, commercial or sanitary cutting in the areas where it occurs must be restricted. Management measures are needed to reduce the overgrowing of decaying conifers (e.g., by controlled forest burning). Additional studies must be carried out on the distribution of the species and the size and trends of the regional population.
Literatūras saraksts
