Morfoloģija un bioloģija. Skujkoku sakņu koksngrauzis ir 10–22 mm gara vabole. Suga ir viegli atpazīstama pēc segspārnu krāsojuma – tie ir gaišbrūni līdz dzeltenbrūni, ar tumšākiem plankumiem lejasdaļā un augšdaļā. Segspārnu krāsojums izteiktāks tēviņiem, kas arī ir lielāki nekā mātītes. Saproksilofāgs. Kāpuru attīstība ilgst trīs vai vairāk gadus atkarībā no augsnes mitruma un temperatūras. Pieaugušie indivīdi (imago) barojas ar ziedu nektāru (Dodelin et al. 2017; Ieviņš 2021).
Izplatība. Suga sastopama visā Z puslodes mērenā klimata zonā. Eirāzijā ir sastopama nominālā pasuga P. l. lamed, bet Ziemeļamerikā – pasuga P. l. liturata. Eirāzijā konstatēta no Ziemeļeiropas, Dienvideiropas līdz Japānai. Eiropā visās valstīs suga ir reti vai ļoti reti sastopama, izņemot atsevišķus reģionus. Tā ir bieži sastopama Skandināvijas pussalā un Tatros (Dodelin et al. 2017). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā sugai ir tikai dažas atradnes, un sugas populācijas stāvoklis nav novērtēts. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Pēdējos 20 gados ir trīs atradnes – pie Mazsalacas (Telnov, Kalniņš 2003), Gulbenes un Tukuma. Sastopamības apgabals (EOO) ir 8275 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Sugas izplatības pētījumi Latvijā nav veikti. Tā kā sugai nepieciešamā biotopa – vecu vai dabisku boreālo mežu – stāvoklis valstī ir novērtēts kā nelabvēlīgs (DAP 2020), sagaidāms, ka AOO mazināsies.
Populācija. Eiropā, izņemot Fenoskandiju un Tatrus, sugas reģionālo populāciju stāvoklis ir nelabvēlīgs – ar tendenci populācijas lielumam mazināties. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stipri sadrumstalota, un AOO ir mazāka nekā 2000 km2, līdz ar to suga ir novērtēta kā jutīga (VU). Zviedrijā un Somijā reģionālās populācijas stāvoklis ir stabils (SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus un dabiskus egļu un priežu mežus un tādus mežus, kuros pēc meža degumiem piemistrojumā ir egle. Imago sastopami nesenos (1–5 gadu) degumos, reti lido uz ziediem (Dodelin et al. 2017; Ieviņš 2021). Kāpuri attīstās nokaltušu egļu, retāk priežu liela diametra (>20 cm) saknēs, zem mizas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība, vecu mežu platību mazināšanās, kā arī meža ugunsgrēku platību un intensitātes mazināšanās un atmirušās (īpaši apdegušās) koksnes izvākšana. Pēc AOO un piemēroto degumu platībām, zināmo atradņu skaita suga ir stipri apdraudēta (EN). Tomēr, ņemot vērā, ka citās boreālā reģiona valstīs (Zviedrijā, Somijā) pēc meža degumiem tā ir bieži sastopama, kategorija ir pazemināta uz “jutīgu” (VU).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Zināmās atradnes ir ārpus ĪADT. Tomēr Latvijā sugai piemērotais biotops lielākoties sastopams ĪADT. Lai nodrošinātu sugas aizsardzību, mežos pēc ugunsgrēkiem ir jāsaglabā atmirusī apdegusī koksne. Jāveic pētījumi, lai noskaidrotu sugas izplatību un reģionālās populācijas tendences.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Pachyta lamed. The species is found throughout the temperate climate zone of the Northern Hemisphere. In Eurasia, it is distributed from Northern to Southern Europe and from Western Europe to Eastern Asia. Latvia is situated in the north-western part of the distribution range. In Latvia, the species has been observed three times in various regions in 2000–2022. The EOO is 8,275 km2, and the AOO – 12 km2. In Europe, except for Fennoscandia and the Tatras, the state of the regional populations is unfavourable with a trend to decline. The status and trends of the Latvian regional population are not clear, but since the species is bound to natural coniferous forests affected by forest fires, it is concluded that the population and AOO are declining and will continue so in the future. Pachyta lamed inhabits old-growth, natural coniferous forests and burnt boreal coniferous forests. Larvae develop under the bark of large (>20 cm) dead roots of Norway spruces, but rarely Scots pines. The main threats are the reduction of old-growth boreal forest stands, the general decline of the amount of decaying wood in forests and the reduction of the forest fire area and their intensity, which includes the removal of burnt wood from forests after fires. To ensure protection for the species, it is required to preserve old-growth coniferous forests and decaying trees. Appropriate management measures, such as controlled forest burning, are also recommended. The distribution, size and trends of the Latvian regional population need to be studied. It is assessed as Vulnerable (VU), because the AOO is small; only three localities are known, and the area of forest fires is small. It qualifies for a category of Endangered (EN) species but is downlisted to VU considering the stable regional populations in Finland and Sweden where the species is not a rarity in the boreal forest areas. The species is not on the lists of EU importance and Latvian protected species. It is proposed to include it on the Latvian list of protected species.
Literatūras saraksts
