Atgriezties
Jutīga (VU)

Eiropas upjtīklspārnis

Osmylus fulvicephalus (Scopoli, 1763)

 
Jutīga (VU)

Eiropas upjtīklspārnis

Osmylus fulvicephalus (Scopoli, 1763)

Foto: Mārtiņš Kalniņš – Eiropas upjtīklspārnis.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Osmylus chrysops.
Dzimta: upjtīklspārņi Osmylidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU B1ab(iii)+B2ab(iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Somija (EN 2019), Zviedrija (NT 2020), Lietuva (EN 2021), Igaunija (NA 2017).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.1. Iekšzemes mitrāji pastāvīgas upes/ strauti/tērces (ieskaitot ūdenskritumus).
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 5.1. Tiesību akti, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 4.3. Informētība un komunikācija.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Pieauguša Eiropas upjtīklspārņa ķermeņa garums ir aptuveni 12–15 mm, spārnu plētums 35–40 mm. Ķermenis viegli saliekts, tumšs, kājas gaišas, galva sarkanbrūna, spārni caurspīdīgi ar tumšiem plankumiem. Nelidojot spārni sakļauti virs ķermeņa ˄ veidā. Taustekļi sasniedz aptuveni pusi ķermeņa garuma. Olas dēj strautos uz akmeņiem vai piekrastes augiem. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai, kad tas iekūņojas un izkūņojas. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Latvijā pieaugušie indivīdi (imago) sastopami jūnijā un jūlijā. Kāpuri barojas galvenokārt ar trīsuļodu kāpuriem, imago – ar laputīm un, iespējams, arī ar citiem kukaiņiem.

Izplatība. Suga sastopama Eiropā, galvenokārt Eiropas D un R daļā. Mazāk atradņu ir Eiropas Z daļā – Zviedrijas un Somijas D daļā. Austrumu virzienā suga ir sastopama Volgogradas apgabalā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Lietuvā suga reģistrēta gandrīz visā valstī (Petrašiūnas 2019). Latvija atrodas uz sugas izplatības areāla ZA robežas. Datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav. Lai gan pašlaik zināmo atradņu skaits (8–10 apakšpopulācijas) ir lielāks nekā agrāk (Spuris 1998), tomēr tas, visticamāk, saistīts ar labāku izpēti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 16 107 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Pamatojoties uz sugas apdzīvoto biotopu samērā plašo izplatību, uzskatāms, ka faktiskie EOO un AOO ir lielāki.

Populācija. Pasaulē un Eiropā suga ir pētīta relatīvi maz. Atsevišķi pētījumi liecina, ka suga ir sastopama biežāk, nekā tas tiek uzskatīts. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām Latvijā nav veikti. Katrā novērojuma reizē fiksēti 1–20 indivīdi. LSG 2. izdevumā (Spuris 1998) norādīts, ka valsts R daļas atradnēs suga reizēm novērota lielā skaitā, bet citur tikai atsevišķi indivīdi. Lai pastāvētu šādas maza izmēra relatīvi īsu laiku dzīvojošas apakšpopulācijas, teorētiski tajās jābūt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Latvijā nav fiksēts liels indivīdu skaits vienā atradnē, tādēļ pašreizējais vērtējums pamatojas uz pieņēmumu, ka atradnē ir >100 indivīdu. Līdz ar to pašreizējais reģionālās populācijas lielums vērtēts >1000 indivīdu, bet tās stāvoklis un tendences nav zināmas.

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo galvenokārt ar mežiem klātus strautu un nelielu upju krastus. Kāpuri dzīvo ūdeņu malās (pārsvarā ūdenī mirkstošās sūnās), bet imago dienā slēpjas lapu vai pāri ūdenstecei pārkritušu koku apakšpusē, nereti novērojami zem tiltiem un caurtekās. Lido galvenokārt diennakts tumšajā laikā.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Prognozējama turpmāka dzīvotņu kvalitātes (iespējams, arī platības) mazināšanās, atjaunojot vai veidojot jaunas meliorācijas sistēmas (krastu veģetācijas un struktūras izmaiņas, ūdens kvalitātes pasliktināšanās, sausuma perioda paildzināšanās, kas ietekmē gan sugu, gan tās barības bāzi). Šie apstākļi ietekmē sugas reģionālo populāciju pašlaik, un ir prognozējama arī ietekme nākotnē. Pašlaik ietekmē nelielu zināmās reģionālās populācijas daļu un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt samazinājumu nākotnē. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir neliels EOO un AOO.

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. No 15 novērojumiem 12 ir ĪADT dabas liegumā “Ruņupes ieleja”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkā “Abavas senleja”. Lai mazinātu apdraudējumu, jāveic pasākumi dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai meliorācijas ietekmētajās upēs un strautos. Jāpēta par sugas izplatību un sastopamību, arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.

Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.

Summary. Giant stream lacewing – Osmylus fulvicephalus. The species occurs mainly in southern and western Europe (GBIF 2022). Latvia is situated at the north-eastern limit of the range. In Latvia, the species is known from a few localities (8–10 subpopulations). The EOO is 16,107 km2, and the AOO – 56 km2. The potential EOO and AOO are likely to be higher. There are no data on changes in distribution in Latvia. At each site or record, 1–20 individuals were observed. The species was occasionally recorded in large numbers only in the western part of Latvia (Spuris 1998). Elsewhere, it is only recorded as single specimens. The current regional population size is estimated to be >1,000 individuals. The species is found along mainly wooded banks of streams and small rivers. The larvae live at the edges of running water (usually in moss, which is partly submerged in the water). Adults hide during the day on the underside of leaves or trees and are sometimes observed under bridges and in culverts. Further reductions in habitat quality (and, likely, area) can be expected if drainage systems are restored or new ones built (changes in riparian vegetation and structure, deterioration of water quality, prolongation of the dry season, affecting both the species and its prey). These factors are currently affecting the regional population and are likely to do so in the future. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and EOO. The species is protected in Latvia and is proposed to be included on the list of species for which micro-reserves can be established. Conservation measures include restoring the natural hydrological regime in rivers and streams affected by land reclamation. To improve the conservation of the species, studies of its distribution and abundance, as well as studies of its habitats and ecology are needed.

Literatūras saraksts

  • GBIF 2022. Osmylus fulvicephalus (Scopoli, 1763) in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://www.gbif.org/species/5165705 [skatīts 07.03.2022.].
  • iNaturalist 2022. Giant Stream Lacewing (Osmylus fulvicephalus). https://www.inaturalist.org/taxa/520505-Osmylus-fulvicephalus [skatīts 07.03.2022.].
  • Petrašiūnas, A. 2019. Osmylus fulvicephalus (Neuroptera: Osmylidae) in Lithuania – the insect of the year 2019: campain review and results. Bulletin of the Lithuanian Entomological Society, 3(31): 13–16.
  • Spuris, Z. 1998. Eiropas upjtīklspārnis Osmylus chrysops (Linnaeus, 1758). Grām.: Spuris, Z. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 4. sējums. Bezmugurkaulnieki. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Rīga, 108–109.
Projekta finansētāji un partneri