Morfoloģija un bioloģija. Zobainā māņzirnekļa tēviņu ķermeņa garums ir 4,0–5,5 mm, mātīšu – 5,0–9,5 mm. Krāsa variē no sarkanbrūnas līdz pelēkai ar izteiktu sedlu zīmējumu. Uz ķermeņa daudz kārpiņu un dzelkšņu, ar ko tas atšķiras no citām māņzirnekļu sugām (Tauriņš, Ozols 1957; Wijnhoven 2020). Acu paugurā ir četri pāri garu izciļņu. Kājas (kopā astoņas) ir īsas un spēcīgas attiecībā pret ķermeņa izmēriem, otro kāju pāris izteikti garāks nekā pārējie (21,0–23,5 cm). Ciskas, ceļgali un apakšstilbi šķērsgriezumā ir piecstūraini (Jonsson et al. 2014). Sugai ir divu gadu cikls, pārziemo olas stadijā, pieaugušie indivīdi kļūst aktīvi nākamā gada vasaras beigās un rudens sākumā pēc izšķilšanās. Pieaugušie indivīdi sastopami no augusta līdz decembrim. Dzīvo vienu gadu, pēc pārošanās (tēviņi) un oliņu radīšanas (mātītes) aiziet bojā. Pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem, ko iegūst, gaidot upuri un noķerot to.
Izplatība. Sastopama lielākajā daļā Ziemeļeiropas, kā arī Dienvideiropā – Apenīnu un Balkānu pussalā. Latvijā reti sastopama, konstatēta sešās vietās. Tā kā suga ir maz pētīta, iespējams, tā ir sastopama biežāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 15 762 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Par izplatības pārmaiņām Latvijā nevar spriest, jo trūkst datu par sugas sastopamību un izplatību.
Populācija. Latvijas reģionālā populācija vērtējama kā maza, jo atrasti tikai daži zobainie māņzirnekļi. Kopumā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā un citur Ziemeļeiropā nav veikti. Tā kā sugai ir ierobežotas pārvietošanās spējas, ir grūti spriest par kopīgām reģionālajām populācijām ar kaimiņvalstīm.
Biotopi un ekoloģija. Termofila suga, sastopama sausās pļavās, sausos skrajos mežos (Martens 1978). Dažkārt konstatēta antropogēnos biotopos (Komposch, Gruber 2004). Zviedrijā atrasta arī citās saules apspīdētas vietās, piemēram, virsājos, ķērpju audzēs, arī koku galotnēs (Jonsson et al. 2014). Latvijā suga konstatēta pelēkajās kāpās un sausā priežu mežā uz kritalas, kā arī degušā priežu mežā. Atradne netālu no Plānupītes Zemgalē atšķiras, jo neatrodas tuvu jūras krastam un ļauj spriest, ka suga varētu būt izplatīta plašākā teritorijā, nekā līdz šim uzskatīts.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Zviedrijā sugu apdraud tās apdzīvoto teritoriju aizaugšana, kas mazina atklāto vietu daudzumu un pieejamību (Jonnson et al. 2014). Latvijā sugu apdraudošie faktori nav pētīti, līdz ar to nav zināma arī to ietekmes pakāpe. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo ir mazs atradņu skaits; nav zināmi sugu ietekmējošie faktori un tiek prognozēts, ka tā varētu būt biežāk sastopama.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Divas no sešām atradnēm atrodas ĪADT – dabas liegumā “Ziemupe” un Slīteres Nacionālajā parkā. Sugas apdzīvotajās vietās jānovērtē pašreizējais biotopu stāvoklis, ieteicams veikt pasākumus, kas nepieļauj biotopu aizaugšanu. Jāveic pētījumi sugas izplatības, kā arī apdraudējumu noskaidrošanai.
Autore: Inese Cera.
Summary. Daddy-long-legs – Lacinius horridus. Found in most of Northern Europe, as well as in Southern Europe in the Apennine and Balkan peninsulas, but is rare in Latvia. The species is poorly studied and is likely more common. The EOO is 15,762 km2, and the AOO – 24 km2. Changes in the distribution of the species in Latvia cannot be assessed due to a lack of data. The Latvian regional population is likely small as only a few specimens have been found so far. No quantitative studies have been carried out on the size, status and changes in the regional populations of the species in Latvia and other parts of Northern Europe. As the species has limited mobility, it is difficult to assess whether regional populations are common between neighbouring countries. In Latvia, the species is mainly found in grey dunes, in a dry pine forest (on a fallen log) and in a burned pine forest. In Sweden, the overgrowth of areas occupied by the species has been identified as a threat factor, reducing the amount and availability of open sites (Jonnson et al. 2014). In Latvia, the threats to the species have not been studied. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to the small number of localities; the factors affecting the species are unknown; it is predicted that the species may be more common. It is not listed as a species of EU importance or protected species in Latvia. No legal protection status is necessary for the species in Latvia. Two of the six known localities are in protected nature areas – the “Ziemupe” Nature Reserve and the Slītere National Park. At the sites where the species is found, the current condition of the habitats must be assessed, and measures to prevent habitat overgrowth are recommended. Additional research is needed to determine the distribution of the species and the threats to it in Latvia.
Literatūras saraksts
