Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas Karēlijas viendienītes ir 8–11 mm garas, ar diviem dzīslotu spārnu pāriem, priekšspārni ir lielāki nekā pakaļspārni. Tām ir divas pieaugušās stadijas – subimago (nav spējīgas vairoties) un imago (spējīgas vairoties). To izskats ir līdzīgs, tomēr subimago krāsojums ir dūmakains, spārni nav caurspīdīgi. Imago ir brūnā krāsā, spārni ir caurspīdīgi, to malas ar brūnganu nokrāsu. Par sugas bioloģiju zināms ļoti maz. Pieaugušās viendienītes izlido maijā, tās nebarojas, un to dzīves ilgums, visticamāk, ir dažas stundas. Suga droši nosakāma pēc kāpuriem. Vēdera 4. segments ar lapveida žaunām, 1. segments ar rudimentārām žaunām, 9. segments garāks nekā 8. segments, l.–3. segmentam ir muguras tuberkulas jeb izciļņi. Muguras izciļņi strupi, bet smaili 4.–9. segmentam (Nilsson 1996). Iespējams, olām ir diapauze vasarā, tāpēc kāpuri ir konstatējami tikai no rudens līdz vasaras sākumam (Ozoliņš et al. 2017). Kāpuru barošanās nav pētīta, bet citas šīs dzimtas sugas barojas ar mikroskopiskām aļģēm, detrītu un augu daļiņām.
Izplatība. Rietumpalearktikas suga ar disjunktu areālu. Reti sastopama visā areālā. Iespējams tā ir ledus laikmeta relikts (Kovács, Ambrus 1999). Pirmo reizi ievākta 1931. gadā Kurkijoki upē Karēlijā. Suga atrasta Lietuvā, Polijā, Ungārijā, Slovēnijā, Horvātijā, Igaunijā, Latvijā un Ukrainā (Kovács, Ambrus 1999; Vilenica et al. 2016; Ozoliņš et al. 2017; Martynov 2020). Tomēr iepriekš zināmajās atradnēs Karēlijā un Polijā suga atkārtoti nav konstatēta. Latvijā suga sastopama reti, pārsvarā Ventas un Lielupes baseinu apgabalos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 25 562 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2. Par AOO un EOO vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā nav informācijas, bet nākotnē daļa atradņu ir apdraudētas, piemēram, Lielupes baseinā ir augsta biogēnu ieplūde no lauksaimniecības zemēm. Iespējama arī jaunu atradņu konstatēšana, jo sugai piemēroti biotopi ir visā valsts teritorijā.
Populācija. Par sugas reģionālo populāciju stāvokli Eiropā ir ļoti maz informācijas, lielākā daļa atradumu ir pēc 2000. gada (Ozoliņš et al. 2017; Martynov 2020). Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tās pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo mazas un vidēja lieluma lēni tekošas upes. Polijā suga novērota arī ezeru piekrastē (Keffermüller 1960). Latvijā konstatēta tikai upēs. Kāpuri apdzīvo lēni tekošu upju posmus ar minerālu grunti, detrītu un makrofītiem (Kovács, Ambrus 1999; Ozoliņš et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Sugu apdraud uzpludinājumu veidošana, piesārņojums no sateces baseina (notekūdeņi, barības vielu ieplūde no lauksaimniecības teritorijām), citas ekosistēmu pārmaiņas, piemēram, meliorācija. Pamatojoties uz stipri sadrumstalotu apdzīvoto platību, potenciālo piemēroto biotopu izplatību un identificētajiem apdraudošajiem faktoriem, suga Latvijā novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un nacionālajos īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijā konstatētas 14 jeb gandrīz puse pasaulē zināmo 29 sugas atradņu, tāpēc Latvijai ir būtiska nozīme un atbildība šīs sugas saglabāšanā. 28% atradņu ir ĪADT, piemēram, dabas parkā “Abavas senleja”. Jāaizsargā biotopi, piemēram, jāievēro buferjoslas starp lauksaimniecības zemēm un upēm, lai mazinātu barības vielu noplūdi. Jāveicina biotopu un dabisko procesu atjaunošanās, neveicot taisnošanu upju posmos, kur suga sastopama. Lai precizētu aizsardzības pasākumus, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, tostarp biotopu tendencēm.
Autors: Dāvis Ozoliņš.
Summary. Spiny crawler mayflies – Eurylophella karelica. A western Palaearctic species with a disjunct range. The species is rare throughout its range. It was first collected in 1931 from the River Kurkijoki in Karelia. Since then, the species has been found in Lithuania, Poland, Hungary, Slovenia, Croatia, Estonia, Latvia and Ukraine (Kovács, Ambrus 1999; Vilenica et al. 2016; Ozoliņš et al. 2017; Martynov 2020). The species is rare in Latvia, found mainly in the Venta and Lielupe river basins. The EOO is 25,562 km2, and the AOO is 52 km2. There is no information on past changes in AOO and EOO, but some sites will become threatened in the future – for example, in the Lielupe catchment, there are high nutrient loads from agricultural lands. New localities are likely to be found, as suitable habitats exist throughout Latvia. There is very little information on the status of the regional populations of the species in Europe, with most records dating from after 2000 (Ozoliņš et al. 2017; Martynov 2020). No quantitative studies have been carried out on the size, status and changes in the regional population in Latvia. The larvae inhabit small to medium-sized slow-flowing rivers. The species is threatened by damming, catchment pollution (sewage, nutrient inputs from agricultural areas) and other ecosystem changes such as drainage. Based on the highly fragmented range, the distribution of potentially suitable habitats and the threats identified, the species is classified as Near Threatened (NT). The species is not listed as species of EU importance and is not protected in Latvia; it needs to be included on the list of protected species. Latvia has 14, or almost half, of the world’s 29 known localities of the species, which gives Latvia great importance and international responsibility for its conservation. 28% of the localities are in protected nature areas, such as the “Abavas senleja” Nature Park. Conservation of the species requires habitat protection, such as buffer zones between farmland and rivers to reduce nutrient run-off. Habitat restoration and natural processes should be encouraged by not allowing straightening of stream sections where the species occurs. Studies of the regional population size, distribution and trends, and habitat trends are needed to enhance conservation measures.
Literatūras saraksts
