Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas dzeltenkāju upjuspāres ķermeņa garums ir 50–55 mm. Krūšu sāni zaļgandzelteni, bez dažādu platumu un formu melniem plankumiem un līnijām (līdzīgi kā mazajai knaibļspārei Onychogomphus forcipatus). Vēdera posmu dzeltenais gareniskais zīmējums (skatoties no augšas) ir izstieptu līnijveida plankumu veidā visā posmu garumā. Kājas divkrāsainas – melnas ar dzelteniem vai daļēji dzelteniem augšstilbiem. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 32–35 mm, ķermenis garens, nedaudz saplacināts, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals strups; ķermeņa krāsa tumšbrūna. Attīstās ar nepilnu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj ūdenī, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā ir viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no jūlija sākuma līdz augusta beigām (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Sugai ir palearktisks izplatības areāls – no Atlantijas okeāna piekrastes Eiropas DR daļā līdz Japānai. Eiropā suga izplatīta centrālajā un D daļā. Fenoskandijā konstatēta tikai Somijas D daļā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā suga izplatīta tikai dažās upēs (aptuveni 8–9 atradnes). Tās izplatība saistīta ar lielajām upēm – Daugavu un Gaujas lejteci (viens novērojums ir arī tās vidustecē). Viens novērojums ir arī Aiviekstē, aptuveni 40 km no Daugavas. Gandrīz visi pieaugušo indivīdu novērojumi ir pie šīm upēm vai to tiešā tuvumā (līdz 2 km). Tikai četros gadījumos suga konstatēta 4–11 km no upes. Visticamāk, suga Daugavā ir izplatīta plašāk, taču gan senāku (Spuris 1998), gan jaunāku sugas novērojumu ir maz. Tajā pašā laikā sugas izplatība Gaujā un Daugavā un tās neesamība citās lielajās upēs (Salacā, Ventā) ir relatīvi precīzi novērtēta, jo šajās upēs veikts salīdzinoši daudz pētījumu par upjuspārēm un zoobentosu (Kalniņš 2017). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 11 171 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir pieaugoša, lai gan vēsturiski Eiropā bijuši vairāki lieli populācijas samazinājumi, – galvenokārt ūdens piesārņojuma un ūdensteču dabiskā hidroloģiskā režīma izjaukšanas rezultātā. Latvijā pašlaik nav konstatēti reģionālo populāciju būtiski negatīvi ietekmējoši faktori. Katrā atradnē vai novērojuma reizē konstatēti 1–4 indivīdi. Lai pastāvētu apakšpopulācija, atradnē teorētiski jābūt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Tā kā līdz šim Latvijā nav fiksēts liels indivīdu skaits un suga apdzīvo plašus, grūti pārskatāmus biotopus, pašreizējais vērtējums pamatojas uz pieņēmumu, ka atradnē ir >100 indivīdu. Līdz ar to reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā >1000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga apdzīvo Daugavas un Gaujas posmus ar smilšainām gruntīm, bez vai ar ļoti plānu dūņu slāni, vietās ar vāji attīstītu veģetāciju. Arī citur Eiropā tā saistīta ar lielajām upēm – tā konstatēta desmit līdz vairāku simtu metru platos upju posmos ar smilšainām gruntīm, lēnu straumi un nelielu detrīta slāni. Šo ūdensteču hidroloģiskais režīms ir dabisks – vairāk vai mazāk izteikti pali, kas aizskalo dūņas un uzskalo smiltis, vasaras periodā veidojot atklātas smilšu vai citas minerālgrunts sēres vai liedagus (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt virs ūdensteces vai uz sauszemes – atklātās smilšu vai citas minerālgrunts sērēs vai liedagos ūdenstilpes tuvumā. Atsevišķi indivīdi novērojami arī relatīvi tālu no ūdensteces. Kāpuri uzturas uz ūdensteces gultnes, vietās bez augāja. Pēc barošanās stratēģijas tās ir vērotājas – medījot (arī sargājot teritoriju) pārsvarā sēž uz atklāta substrāta; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, bet lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Dambji, HES aizsprosti un ūdenskrātuves, kā arī krastu apbūve maina dabisko hidroloģisko režīmu un mazina palu ietekmi (dūņu aizskalošanu un smilšu uzskalošanu) un sugai piemēroto biotopu kvalitāti. Pašlaik ietekmē lielu zināmās reģionālās populācijas daļu un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt samazinājumu. Jauna lielu HES būvniecība tās apdzīvotajās upēs iznīcinātu lielāko daļu reģionālās populācijas. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir neliels sastopamības apgabals un apdzīvotā platība.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Aptuveni trīs no sugas atradnēm atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Atradnes ārpus ĪADT netiek aizsargātas. Lai mazinātu apdraudējumu, ir jāveic dažādi pasākumi ūdens kvalitātes uzlabošanai sugas apdzīvotajās upēs, jānodrošina iespējami dabisks hidroloģiskais režīms u. c. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. River clubtail – Stylurus flavipes. Palaearctic species, distributed from the Atlantic coast of south-western Europe to Japan (GBIF 2022). In Latvia, the species is restricted to a few rivers (~8 to 9 localities). Its distribution is associated with the Daugava and Gauja rivers, which are among the largest rivers in Latvia. However, it has not been found in other large rivers – the Salaca and Venta (Kalniņš 2017). The EOO is 11,171 km2, and the AOO – 64 km2. The current regional population size in Latvia is estimated to be >1,000 individuals. In Latvia, the species inhabits large rivers or sections of rivers with sandy substrates, with no or a very thin layer of silt, in sites with poorly developed vegetation. The hydrological regime of these watercourses is natural, with more or less pronounced spring floods that remove silt and deposit sand, forming open sandbanks or other mineral shoals in summer (Kalniņš 2017). Adult dragonflies are mainly found above watercourses or on land, on open sand or other mineral substrates near watercourses. Larvae live on the riverbed in non-vegetated sites. HPP dams and reservoirs and coastal development alter the natural hydrological regime, reducing the impact of spring floods (silt removal and sand deposition) and reducing the quality of the species’ habitats. Most of the regional population would be destroyed by the construction of large hydroelectric power plants in the rivers inhabited by the species. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its small AOO and EOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Spuris 1998). It is a species of EU importance, is protected in Latvia and is proposed to be included on the list of species for which micro-reserves may be established. Three of the known localities are in protected nature areas. Conservation measures include the improvement of water quality in the rivers where the species lives, the maintenance of a natural hydrological regime as far as possible, etc. Studies of the species’ distribution and abundance, habitats and ecology are needed to improve conservation.
Literatūras saraksts
