Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas parastās strautuspāres ķermeņa garums ir 74–85 mm. Vienīgā spāru suga Latvijā, kurai viss ķermenis ir melns ar dzelteniem plankumiem. Acis zaļas, vidū saskaras tikai vienā punktā. Variācijas krāsojumā līdz šim konstatētas tikai Eiropas D daļas populācijās. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 37–46 mm, ķermenis garens, noapaļots, galva stūraina ar lielām acīm, vēdera gals smails; ķermeņa krāsa tumšbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj strautu gultnes substrātā, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no jūnija sākuma līdz augusta vidum, bet visvairāk – jūnija beigās, jūlija sākumā (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Suga izplatīta Rietumpalearktikā, tikai ar vienu populācijas daļu ārpus Eiropas – Marokas un Alžīrijas Z daļās. Eiropā izplatīta galvenokārt R daļā, Fenoskandijas centrālajā un D daļā, kā arī Baltijas valstīs. Ziņojumi par sugu no Balkānu valstīm un Ukrainas uzskatāmi par strautuspāres C. heros atradnēm (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā un lielākajā daļā Eiropas ir sastopama nominālā pasuga C. b. boltonii, savukārt Eiropas D un R daļā un Ziemeļāfrikā – pasugas C. b. immaculifrons, C. b. iberica un C. b. algirica. Agrāk uzskatīta par Latvijā reti sastopamu sugu (Spuris 1998), bet pašlaik – dažviet izplatīta suga (aptuveni 80 atradnes). Līdz šim konstatēta galvenokārt valsts R un Z daļā, bet nav novērota plašās teritorijās D un A daļā, ko daļēji varētu izskaidrot ar mazāku upju skaitu. Iespējams, izplatību nosaka arī klimatiskie apstākļi, jo vairums atradņu ir divos klimatiskajos rajonos, kuriem ir mazāks mitruma daudzums un kuri ir mazāk kontinentāli (Kalniņš 2017). Sastopamības apgabals (EOO) ir 54 072 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 276 km2. Sugas areāls teorētiski aptver visu Latviju, jo tai piemēroti biotopi ir visā valsts teritorijā.
Populācija. Eiropā sugas populācija ir stabila, lai gan zināma atsevišķu apakšpopulāciju mazināšanās vai izzušana piesārņojuma un ūdensteču iztaisnošanas dēļ. Vidusjūras reģionā pieaug strautu izžūšanas ietekme, jo ir mazinājušies nokrišņi ziemas periodā. Pēdējos gados Latvijā ir daudz jaunu atradņu, taču tas ir saistāms ar mērķtiecīgu sugas meklēšanu piemērotos biotopos. Katrā atradnē un novērojuma reizē konstatēti 1–3 indivīdi (izņemot atsevišķus gadījumus, kad konstatēts lielāks indivīdu skaits). Katras apakšpopulācijas pastāvēšanai tajā teorētiski vajadzētu būt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Līdz šim Latvijā nav fiksēts liels indivīdu skaits; piesardzīgi vērtējot, apakšpopulācijā ir >100 indivīdu. Pašreizējais reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā >10 000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā apdzīvo strautus un mazas upes (1–10 m platas) ar tīru ūdeni, galvenokārt strauji tekošos posmus ar vāji attīstītu veģetāciju. Ūdensteces parasti ir pilnīgi vai daļēji noēnotas (atrodas mežā). Atsevišķas atradnes konstatētas lēni tekošos upju posmos atklātā ainavā, tomēr relatīvi nelielā attālumā no straujtecēm un meža. Arī citur areālā suga apdzīvo līdzīgus biotopus (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt virs ūdenstecēm, bet kāpuri – uz ūdensteces gultnes. Pieaugušās spāres aktīvi pārvietojas, medījot vai sargājot teritoriju; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, bet lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā dažviet sugas apakšpopulācijas negatīvi ietekmē meža ūdensteču, grāvju, ūdensnoteku tīrīšana, ja darbi tiek veikti, nesaglabājot ūdenstecēm raksturīgos dabiskos elementus (oļus, laukakmeņus ūdensteces gultnē). Daļu apakšpopulāciju negatīvi ietekmē bebri, kuru veidotajos uzpludinājumos uzkrājas nogulumi, paaugstinās ūdens temperatūra un mazinās skābekļa daudzums; atsevišķās vietās minētie apstākļi rodas, veidojoties pastāvīgiem koku sanesumiem. Arī mazo strautu izžūšana un izžūšanas apjoma un ilguma palielināšanās rada negatīvu ietekmi. Iepriekšminētais pašlaik ietekmē nelielu zināmās reģionālās populācijas daļu un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt tās samazinājumu nākotnē. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir neliela apdzīvotā platība.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridisko statusu ir iespējams pārskatīt. Aptuveni 35 no apmēram 80 atradnēm atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Rauza”, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Embūte”. Atradnes ārpus ĪADT netiek aizsargātas. Lai mazinātu apdraudējumu, jāplāno pasākumi dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai meliorācijas ietekmētajās upēs un strautos, bebru darbības ierobežošanai upēs un strautos u. c. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Golden-ringed dragonfly – Cordulegaster boltonii. European species with only a fragmentary non-European regional population North Africa (GBIF 2022). In Latvia, the species is common in some localities (~80 localities). So far, it has been found mainly in the western and northern parts of the country (Kalniņš 2017). The EOO is 54,072 km2, and the AOO – 276 km2. The range of the species potentially covers the whole territory of Latvia, as suitable habitats are found all over the country. Usually, 1–3 individuals are found at each locality and recorded. Each subpopulation is estimated to comprise >100 individuals. Therefore, the current regional population size in Latvia is estimated to be >10,000 individuals. In Latvia, the species inhabits streams and small rivers with clear water, mainly in fast-flowing stretches with poorly developed vegetation. Watercourses are usually fully or partially shaded (in the forest) (Kalniņš 2017). Adult dragonflies are mainly found above watercourses, while larvae are found on the bed of the watercourse. In Latvia, subpopulations are negatively affected in some areas by the cleaning of forest streams and ditches. Some subpopulations are negatively affected by beavers, whose ponds accumulate sediment, increase water temperature and reduce oxygen levels. The above factors currently affect a small proportion of the known regional population and are causing, or are highly likely to cause, future declines. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its small AOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Spuris 1998). It is a protected species in Latvia for which micro- reserves can be established. The legal status of the species protection may be reviewed. Approximately 35 out of the ~80 localities of the species are in protected nature areas. Sites outside these areas are not protected. Threat reduction includes restoration of natural hydrological conditions in rivers and streams affected by drainage, restriction of beaver activity in rivers and streams, etc. To improve the conservation of the species, studies of its distribution and abundance, as well as studies of its habitats and ecology are needed.
Literatūras saraksts
