Morfoloģija un bioloģija. Mannerheima īsspārnis ir neliela, 7–9 mm gara vabole ar melnu spīdīgu ķermeni bez apmatojuma. Ekstremitātes brūnas. Galva kvadrātveida, ar ļoti lieliem augšžokļiem, kas nepārsniedz galvas garumu. Antenas īsas, ar 11 posmiem. Priekškrūtis šaurākas un īsākas nekā galva, trapecveida, priekšpuse platāka nekā aizmugure. Galva un priekškrūtis gludas un spīdīgas. Segspārni īsi (raksturīga pazīme īsspārņiem), ar labi iezīmētiem pleciem. Uz segspārniem divas gareniskas, neregulāras biezu punktu rindas un segspārnu galos dziļi, neregulāri punkti (Makomaska-Juchiewicz, Bonk 2015). Sugas bioloģija nav skaidri zināma, jo visā tās areālā ir tikai atsevišķi novērojumi. Pieaugušas vaboles (imago) ir sastopamas augustā, septembrī un jūnijā, līdz ar to tiek pieņemts, ka imago pārziemo. Kāpurs ir aktīvs plēsējs, pēc izskata līdzinās imago, bet ar neattīstītiem spārniem un segspārniem.
Izplatība. Izplatīta Eirāzijā – no Austrum- un Centrāleiropas līdz Āzijas A daļai, galvenokārt sastopama Sibīrijas mežos. Eiropā ir sastopama Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Polijā. Visā izplatības areālā suga ir novērojama ļoti reti (Makomaska-Juchiewicz, Bonk 2015). Latvija atrodas uz sugas areāla R robežas. Vairums atradņu ir valsts centrālajā un A daļā, uz rietumiem no Rīgas konstatēta tikai viena atradne. Izplatības pētījumi Latvijā nav veikti, tomēr, visticamāk, suga ir sastopama visā Austrumlatvijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 21 400 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 60 km2, bet, domājams, AOO ir lielāka.
Populācija. Globālās populācijas pārmaiņas nav pētītas, jo suga ir grūti konstatējama un reta visā areālā (Makomaska-Juchiewicz, Bonk 2015; Muona, Mattila 2021). Somijā tai ir neliela, bet stabila reģionālā populācija, imago ir reti sastopami (Muona, Mattila 2021). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, un tās lielums un tendences nav zināmas. Ņemot vērā, ka mazinās bioloģisku vecu mežu platības, secināts, ka sugas reģionālā populācija valstī, visticamāk, mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Lielākoties apdzīvo vecus vai dabiskus boreālos mežus. Kāpuri attīstās cepurīšu sēnēs, galvenokārt beku dzimtas Boletaceae sēņu vecajos augļķermeņos. Iespējams, sugas attīstības ilgums ir neliels, – vien pāris nedēļas, jo kāpuram nepieciešamais substrāts ir īslaicīgs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudošais faktors ir kāpuriem nepieciešamā substrāta trūkums un tā iznīcināšana. Viens no apdraudošajiem faktoriem ir sēņu (galvenokārt beku Boletus ģints sugu) lasīšana. Sugai nepieciešamās sēņu sugas parasti sastopamas ēnainos, mitros mežos. Veicot mežsaimnieciskās darbības, sēņu sugām nepieciešamais biotops un apstākļi var tikt iznīcināti (Makomaska-Juchiewicz, Bonk 2015). Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tās apdzīvotā platība ir 60 km2 un sugai ir raksturīgs īss dzīves cikls ar slēptu dzīvesveidu, tādējādi tā ir reti konstatējama. Minēto apdraudošo faktoru ietekme uz reģionālo populāciju, visticamāk, ir neliela.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. 70% atradņu ir ĪADT – dabas liegumā “Lielie Kangari”, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkos “Ogres Zilie kalni” un “Silene” u. c. Tā kā suga apdzīvo lielas, vecas cepurīšu sēnes, sabiedrība jāinformē par sugas prasībām un jāaicina nevākt lielas, vecas cepurīšu sēnes, kā arī jāaicina ziņot par sugas novērojumiem. Jāveic pētījumi par sugas dzīves ciklu un ekoloģiju, reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Rove beetle – Oxyporus mannerheimii. The species is widespread in Eurasia – from Central and Eastern Europe to eastern Asia including most of Russian Siberia. Latvia is located in the north-western part of the distribution range. 15 localities are known in Latvia, with most of them in the eastern part of the country. The EOO is 21,400 km2, and the AOO – 60 km2. The potential AOO is likely higher since the species has a cryptic lifestyle and a specific, short development cycle, and, as a result, beetles and larvae are rarely observed in the entire range. In Europe, the status of the regional population is unclear, but in Finland, the regional population is considered to be stable. The state and trends of the Latvian regional population is unknown. The species is bound to old-growth, natural boreal forests. Larvae develop mainly in the mature fruit bodies of bolete (Boletaceae) mushrooms, and the development cycle lasts only a couple of weeks. The main threat is the decline of old-growth boreal forest stands, and the picking of mushrooms which reduces the larval substrate of O. mannerheimii. Therefore, it is necessary to preserve old-growth forest stands and educate the public not to collect large-sized boletid mushrooms, as well as to report observations of the species. The distribution and population of the species need to be studied. The species is assessed as Near Threatened (NT) since the AOO is small, but the species is short-lived and rarely detected due to its cryptic lifestyle, so it is likely to be more abundant than presently known. The threats to the Latvian regional population are known, but the impact is likely small. It is a species of EU importance and is protected in Latvia. The species’ legal protection status in Latvia needs to be maintained. About 70% of the known localities of the species are in the protected nature areas.
Literatūras saraksts
