Morfoloģija un bioloģija. Divkrāsu mizasmelnulis ir 3,0–3,5 mm gara vabole, melni brūna, ar tumšsarkanu segspārnu priekšpusi. Ķermenis iegareni cilindrisks, bez redzama apmatojuma, spīdīgs. Taustekļi salīdzinoši īsi, ar paplašinātiem pēdējiem sešiem posmiem un īsu vāli. Pieaugušās vaboles (imago) dzīvo līdz dažām nedēļām. Vabole ir plēsējs un pārtiek no atsevišķu nelielu ar trupošu koksni saistītu vaboļu un citu bezmugurkaulnieku kāpuriem (Novák 2014). Kāpuru attīstība, visticamāk, ilgst līdz vienam gadam.
Izplatība. Suga sastopama Rietumpalearktikas mērenā un siltā klimata joslā no Pireneju pussalas līdz Turcijai un no Baltijas valstīm un Dienvidzviedrijas līdz Ziemeļāfrikas kalnu reģioniem (Iwan et al. 2020). Latvijas reģionālā populācija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas, Igaunijā zināma tikai viena atradne valsts DA daļā (U. Roosileht, pers. ziņojums). Latvijas reģionālā populācija nav izolēta no kaimiņvalstu populācijām, jo ir zināmas atradnes salīdzinoši netālu Baltkrievijā un Lietuvā. Sugas izplatība Latvijā izpētīta nepilnīgi, zināmās atradnes ir tālu cita no citas (Telnov et al. 2006), tomēr eksperta vērtējumā tā ir sastopama izklaidus lielākajā daļā valsts teritorijas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 701 km2, potenciālais EOO aptver visu valsts teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, bet potenciālā AOO ir ievērojami lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Suga Latvijā nekur nav novērota lielā skaitā (D. Teļnovs, nepubl. dati) un ir reti sastopama visā tās izplatības areālā.
Biotopi un ekoloģija. Stenotopa suga (Koch 1989), saistīta ar bioloģiski veciem jauktiem un lapu koku mežiem, kā arī parkveida pļavām, alejām, parkiem. Kāpuri attīstās un pieaugušās vaboles uzturas zem platlapju koku, galvenokārt ozolu, mizas. Eiropā priekšroku dod ozoliem un liepām (Soldati et al. 2017). Apdzīvo atsevišķi stāvošus kokus vai kritalas. Vaboles pārtiek no dažu citu Latvijā reti sastopamo saproksilofāgo vaboļu (piemēram, Dryocoetes villosus, Lymexylon navale, Xyleborinus saxesenii) kāpuriem. Iespējams, fakultatīvi pārtiek arī no koksni sadalošo sēņu micēlija. Iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Galvenais drauds Eiropā ir biotopu platības un kvalitātes mazināšanās – vecu un nokaltušu platlapju koku un to kritalu skaita sarukšana, mežu vecuma struktūras maiņa un veco koku izvākšana parkos, alejās un stādījumos. Latvijā šis process aktīvi notiek vismaz 20 gadus un būtiski mazina sugas izdzīvošanas iespējas nākotnē. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir maza AOO, neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (6) un notiek nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes, kā arī atradņu skaita mazināšanās.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielu reģionālo populāciju, tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sugas atradnes konstatētas ĪADT – dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Raķupes ieleja” un mikroliegumā “Ozoldārzs” (aizsargāta tiek aptuveni puse zināmo atradņu). Lielākā daļa potenciālo sugas atradņu, domājams, nav aizsargāta. Jāaizsargā sugai piemērotie biotopi un substrāts (atmiruši platlapji ar mizu un to kritalas), jāveic pētījumi par reģionālās populācijas tendencēm un sabiedrība jāinformē par šo sugu un tās aizsardzību.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Darkling beetle – Corticeus fasciatus. The species occurs in temperate and warm climate zones of the western Palaearctic from Spain to Turkey, and from the Baltic countries and southern Sweden to the mountainous regions of North Africa (Iwan et al. 2020). The Latvian regional population is located at the northern extent of the distribution range of the species. It is not isolated from the populations in neighbouring countries. Known localities of C. fasciatus in Latvia are distant from each other (Telnov et al. 2006), however, the species is likely to occur throughout the country. The EOO is 20,701 km2, but the potential EOO corresponds to the entire land area of the country. The AOO is 24 km2, but the potential AOO is considerably higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. Corticeus fasciatus has not been observed anywhere in Latvia in large numbers (D. Telnovs, unpublished data) and is also rare throughout its range. The species is a stenotopic (Koch 1989), associated with biologically old mixed and deciduous forests, as well as wooded meadows, alleys, parks. Larvae develop and adult beetles dwell under decaying bark of broadleaved trees, mainly oaks. It is included on the list of relict species of primeval forests of Central Europe (Eckelt et al. 2017). Threats have not been specifically studied in Latvia. The main threat in Europe is the decline of the area and quality of habitat – old and decaying broadleaved trees, and changes in the age structure of forest stands (removal of old trees). This process has been taking place in Latvia for at least two decades. Preservation of the habitat and substrate (decayed trees with bark still attached to trunks) is required to protect the regional population. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to the small AOO, low number of locations (6) and continuous decline in the area and quality of habitat and localities. It is not included in international and national regulatory acts and is not protected. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. About half of the known localities of C. fasciatus are in protected areas – the “Lubāna mitrājs” and “Raķupes ieleja” Nature Reserves and the “Ozoldārzs” micro-reserve. Protection of the substrate and habitats, studies on the regional population trends, and raising public awareness are needed.
Literatūras saraksts
