Morfoloģija un bioloģija. Dublī praulvaboles ķermenis ir 8‒11 mm garš, iegarens, melns ar gaišāku vēderiņu un ekstremitātēm. Nesen izšķīlušās vaboles ir brūnas. Ķermeņa virspuse spīdīga. Acis lielas, uz galvas novietotas vertikāli. Ķermeņa virsma biezi punktēta, uz segspārniem punkti veido neizteiktas gareniskas rindas. Priekškrūšu vairoga platums lielāks nekā garums, abās pusēs centram ar seklu, ieapaļu iedobi. Taustekļi vidēji gari, garumā sasniedz segspārnu pamatni. Kāpurs tārpveida, iedzeltens, ar tumšāku galvu. Kāpuri attīstās trupošā koksnē, kur sastopamas arī pieaugušās vaboles (imago). Kāpuru attīstība, visticamāk, ilgst vienu vai divus gadus. Imago nedzīvo ilgi – pāris nedēļas. Tie ir aktīvi krēslas stundās un naktī. Kāpuri un imago ir saproksilofāgi.
Izplatība. Eirāzijas mežu suga, sastopama no Rietumspānijas līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem, Mongolijai un Ķīnai. Ziemeļos tālākās sugas atradnes ir Somijas D daļā, dienvidos areāls sasniedz Sicīliju, Kaukāza kalnus un Turciju (Telnov et al. 2017; Novák 2020). No Latvijai tuvējām valstīm suga ir sastopama Zviedrijā (tikai Gotska Sandēnes salā), Baltkrievijas R daļā (Aleksandrowicz et al. 2023) un Krievijas Eiropas daļas Z daļā (Novák 2020). Nav atrasta Igaunijā un Lietuvā. Latvijā pirmoreiz konstatēta 2022. gadā dabas parkā “Piejūra” (Piterāns 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 0,13 km2, potenciālais EOO eksperta vērtējumā ir aptuveni 10 700 km2 un iekļauj Rīgas līča piekrastes un Pierīgas skrajos priežu mežus, kā arī Ziemeļkurzemes piekrasti. Apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2, potenciālā AOO eksperta vērtējumā nepārsniedz 100 km2.
Populācija. Visur Eiropā suga ir ļoti reti sastopama, izplatība ir sadrumstalota, valstu reģionālās populācijas ir mazas un sarūkošas (Telnov et al. 2017). Arī Latvijā eksperta vērtējumā reģionālā populācija ir stipri sadrumstalota. Tā ir izolēta no pārējās Eiropas populācijas. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām nav veikti. Tipiskajā biotopā vaboles novērojamas regulāri, parasti vairāki indivīdi uz vienas piemērotas kritalas, un nav ļoti retas.
Biotopi un ekoloģija. Galvenokārt boreālo mežu suga, obligāti saproksila (Telnov et al. 2017). Saistīta ar veciem, skrajiem priežu mežiem ar lielu atmirušas koksnes daudzumu un ir atkarīga no mežu ugunsgrēkiem. Kāpuri attīstās priežu kritalu un celmu koksnē lielo koksngraužu (Cerambycidae) sugu kāpuru skrejās (Koch 1989; Дубровин 1992; SLU Artdatabanken 2024). Eiropas dienvidos kāpuru attīstība novērota arī ozola Quercus sp. koksnē (Telnov et al. 2017). Suga izvēlas tikai liela diametra kritalas (retāk celmus), kas atrodas sausās, saulainās vietās. Šīs kritalas ir ar cietu koksni un tajās ir arī tādu apdraudētu koksngraužu sugu kā skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium un lielais dižkoksngrauzis Ergates faber kāpuru skrejas. Praulvaboles kāpuriem nepieciešami koksngraužu kāpuru veidotie sausie koksnes “milti”, ko tie veido, graužot sausu koksni. Vienu kritalu suga var apdzīvot gadu desmitiem ilgi. Iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudošie faktori Latvijā ir maz pētīti, taču noteikti ir līdzīgi skujkoku dižkoksngrauža un lielā dižkoksngrauža apdraudošajiem faktoriem: reģionālās populācijas izolētība no citām reģionālajām populācijām, biotopa retums un nelielās platības, meža ugunsgrēku ierobežošana un to nelielās platības priežu mežos. Sugai piemēroto dzīvotņu daudzums ārpus ĪADT ir ierobežots, un biotopa kvalitāte un platība nepatraukti mazinās. Tā kvalificējas stipri apdraudētas sugas kategorijai, tomēr atradņu vietās sastopama regulāri, līdz ar to novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus, jo sugas dzīvotne ir ļoti specifiska, tās platība valstī ir neliela un sugas biotopa kvalitāte nepārtraukti mazinās. Vienīgā zināmā atradne ir dabas parkā “Piejūra”, bet tās faktiskā aizsardzība ir vāja, un teritorijā vērojama vidēji stipra antropogēnā slodze. Jāprecizē sugas izplatība un reģionālās populācijas lielums Latvijā un jāpēta apdraudošie faktori. Lai saglabātu sugu, jāaizsargā tās atradnes, priežu mežos jāsaglabā liela izmēra kritalas un jāievieš tās biotopa apsaimniekošanas pasākumi, tostarp kontrolēta dedzināšana, lai nepieļautu tā aizaugšanu.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Doublier’s comb-clawed beetle – Hymenorus doublieri. The species is distributed in Eurasia from western Spain in south-western Europe to the Russian Far East, Mongolia and China in Asia. It was first recorded in Latvia in 2022 (Piterāns 2022). The EOO is 0.13 km2, but the potential EOO is ~10,700 km2 and includes the open coastal pine forests of the Gulf of Riga and around the Rīga City, as well as the coast of north Kurzeme. The AOO is 8 km2, but the potential AOO does not exceed 100 km2. Quantitative studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The regional population is isolated from the European population, as it is not recorded in the neighbouring countries and because, according to an expert’s assessment, the regional population is likely to be highly fragmented. It is a boreal forest species, obligately saproxylic (Telnov et al. 2017). The species is associated with old, open pine forests with large amounts of decaying wood and is dependent on forest fires. The habitat of the species is very rare and small, but H. doublieri can inhabit the same log for decades. Threats have been poorly studied in Latvia. The occurrence of the species in Latvia is affected by the isolation of the regional population, the rarity and small area of the habitat, the increasing controls and measures over forest fires, and the decrease in the quality and extent of the habitat. The only currently known locality of the species is in the “Piejūra” Nature Park, but it is not strongly protected, and moderately high anthropogenic influence has been detected in the site. The species is currently not protected in Latvia, but it is proposed to include it on the list of protected species for which micro-reserves can be established. It is important for the species not to remove large-sized fallen trees in pine forests and introduce controlled burning to prevent overgrowth. Hymenorus doublieri qualifies for a category of Endangered (EN), however, in its localities it is recorded regularly, and the known localities are protected, therefore, the category has been downlisted to Near Threatened (NT). The distribution of the species in Latvia, the size and trends of the regional population need to be studied, and threats identified.
Literatūras saraksts
