Morfoloģija un bioloģija. Lapkoku melnulis ir 12–16 mm gara, tumšbrūna vabole. Ķermenis saplacināti cilindrisks, virspuse ar biezu punktveida skulptūru, kas ir biezāka uz priekškrūšu vairoga. Pieaugušās vaboles (imago) dzīvo vairākas nedēļas līdz pāris mēnešus (D. Teļnovs, nepubl. dati). Kāpuri iedzelteni, ar tumšāku galvu, tievi un gari, kustīgi. Lapkoku melnulis ir saproksilomicetofāgs. Kāpuri attīstās vismaz divus gadus.
Izplatība. Suga sastopama Holarktikā mērenā klimata joslā, Eirāzijā no Francijas līdz Ķīnas ZA daļai un Korejas pussalai (Iwan et al. 2020). Latvijas reģionālā populācija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas, uz ziemeļiem no Gaujas ielejas ir zināma tikai viena atradne Igaunijā (eElurikkus 2022). Latvijas reģionālā populācija nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Sugas atradnes Latvijā koncentrējas valsts centrālajā un ZA daļā (Telnov, Kalniņš 2003; Telnov et al. 2005, 2007, 2010, 2016; Telnov, Matrozis 2012), tomēr eksperta vērtējumā tā ir sastopama izkliedēti valsts teritorijas lielākajā daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 308 km2, potenciālais EOO iekļauj visu Latvijas sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2, bet potenciālā AOO ir ievērojami lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Suga parasti vienu kritalu apdzīvo līdz pat desmit gadiem. Vienā piemērotā kritalā var vienlaikus uzturēties vairāk nekā desmit imago un ap pāris desmitiem kāpuru (D. Teļnovs, nepubl. dati).
Biotopi un ekoloģija. Saproksilofāga suga, saistīta ar veciem jauktajiem un lapu koku mežiem, kā arī parkveida pļavām, alejām, parkiem. Kāpuri attīstās un pieaugušās vaboles uzturas stipri satrupējušā gaišā platlapju koksnē (Latvijā galvenokārt liepu un ozolu kritalās). Apdzīvo atsevišķi stāvošus, saules apspīdētus lielus kokus vai to kritalas. Stenotopa suga (Koch 1989). Iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Galvenais drauds Eiropā ir biotopu platības un kvalitātes mazināšanās – vecu un nokaltušu platlapju koku un to kritalu skaita mazināšanās, mežu, parku, aleju un stādījumu vecuma struktūras maiņa (veco koku izvākšana). Atradne Cekules–Bunču apkārtnē ir dabiskā veidā sarukusi (kritalas sadalīšanās pakāpe vairs neatbilst sugas vajadzībām), atradne Doles salā izzudusi (Doles dižozola paliekas vairs nenodrošina sugas bioloģiskās vajadzības). Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir neliela, stipri sadrumstalota AOO un notiek nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” ir vienīgā ĪADT, kur ir zināmas bagātīgas sugas atradnes. Eksperta vērtējumā suga varētu būt sastopama arī dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un Gaujas Nacionālajā parkā. Lielākā daļa potenciālo lapkoku melnuļa atradņu, domājams, nav aizsargāta. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāaizsargā dabiskie, vecie meži, kas ir bagāti ar kritalām, un lielu izmēru platlapju kritalas jāsaglabā arī parkos un alejās. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas tendencēm.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Darkling beetle – Neatus picipes. The species is distributed in the temperate climate zone across the Holarctic. In Eurasia, it is distributed from Central Europe to Eastern Asia (Iwan et al. 2020). The Latvian regional population is located at the northern extent of the distribution area of this species, but is not isolated from the regional populations in neighbouring countries. The EOO is 11,308 km2, but the potential EOO corresponds with the entire land territory of Latvia. The AOO is 44 km2, with the potential AOO being considerably higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species usually inhabits the same logs for up to ten years. More than ten adults and several dozen larvae can be observed in the same inhabited decaying log (D. Telnovs, unpublished data). The species is bound to old mixed and deciduous forests, as well as wooded meadows, old avenues and parks. This species is a stenotope (Koch 1989), and is included in the list of relict species of primeval forests of Central Europe (Eckelt et al. 2017). Threats to the Latvian regional population have not been studied. The main threat in Europe is the decrease in the area and quality of habitats – old and decaying broadleaved trees and old-growth forest stands. This also includes changes in the age structure of parks and avenues due to the removal of old trees. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to a small, highly fragmented AOO and continuous decline in habitat area and quality. It is not included in international and national regulatory acts and is not protected. There is no need to revise its current protection status in Latvia. The “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area is the only protected area, which supports a rich subpopulation of the darkling beetle. It is important for the species to preserve natural, old-growth forest stands that are rich in fallen wood and to leave large fallen broadleaved trunks in parks and alleys. It is also necessary to raise public awareness and to conduct studies on the regional population trends of the species.
Literatūras saraksts
