Morfoloģija un bioloģija. Tumšzilais melnulis ir ovāla, ap 6–9 mm gara, dorsāli vidēji stipri izliekta, mēreni spīdīga vabole. Ķermeņa virspuse tumšzila līdz violeta, vēderpuse melna ar neizteiktu tumšzilu spīdīgumu. Taustekļi un kājas melni. Taustekļu gals ar īsu vāli. Ķermeņa apmatojums skrajš un neizteikts. Segspārni katrs ar septiņām punktu rindām, gludi starp rindām. Par pieaugušo vaboļu (imago) dzīves ilgumu nav datu. Kāpuru attīstība ilgst vienu gadu (Burakowski et al. 1987). Latvijā suga lielākoties konstatēta ziemā vai pavasarī.
Izplatība. Eiropas suga, izplatīta no Pireneju pussalas līdz Urāliem (Iwan et al. 2020). Sastopama visās Latvijai tuvējās valstīs (Iwan et al. 2020), izņemot Somiju, kur tā ir reģionāli izzudusi (Muona, Mattila 2019). Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Tās izplatība Latvijā nav pilnīgi izpētīta. Latvijā tai nebija zināma neviena atradne pēdējos 100 gados, līdz tā tika atrasta valsts centrālajā daļā priežu mežā uz dienvidiem no Ķeguma (Telnov et al. 2016), bet vēlāk arī citur valstī (nepubl. dati). Sugas indivīdu skaits aug visā Eiropā. Valstīs, kur tā bijusi tuvu izmiršanai, pēdējos gados konstatēto atradņu un indivīdu skaits pieaug (Soldati et al. 2017). Lai gan pašlaik Latvijā ir zināmas tikai piecas atradnes, ir pamats uzskatīt, ka suga ir sastopama visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 3764 km2, bet potenciālais EOO eksperta vērtējumā nepārsniedz 60 000 km2. Apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, bet potenciālā AOO ir daudzkārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Atsevišķās atradnēs konstatēti vairāki indivīdi, ap 30 vaboles novērotas Pierīgā, tām pārziemojot grupā zem nokaltušas priedes mizas.
Biotopi un ekoloģija. Stenotopa (Koch 1989), saproksila suga, saistīta ar dažādām koku sugām, piemēram, parasto ozolu, Latvijā – gobu, vīksnu un parasto priedi (Soldati et al. 2017; D. Teļnovs, nepubl. dati). Attīstība saistīta ar koksnes sēnēm – ausainēm (Auricularia auricula-judae, A. mesenterica) un, iespējams, eksīdijām (Exidia spp.) (Nikitsky et al. 1996; Grossmann, Klass 2007). Latvijā pieaugušās vaboles konstatētas aluviālajā mežā zem stāvošu, nokaltušu gobu sausās, mizas, nogāžu mežā zem ozola kritalas mizas un vidēji vecā priežu mežā, pārziemojot zem stāvošas nokaltušas priedes mizas, vietā ar lielu daudzumu baltā micēlija (D. Teļnovs, nepubl. dati).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts un noteikts. Potenciālais drauds ir biotopu platības un kvalitātes mazināšanās – sugas attīstībai piemērotas koksnes daudzuma sarukšana cilvēka darbības rezultātā. Latvijā šis process aktīvi notiek vismaz 20 gadus. Sugas apdzīvotie aluviālie meži ir viens no ES nozīmes aizsargājamo biotopu veidiem, kura stāvoklis ir nelabvēlīgs. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir neliela, stipri sadrumstalota AOO un noris nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Sugas atradnes ir ĪADT – dabas liegumā “Stiklu purvi” un Gaujas Nacionālajā parkā. Tomēr vairums potenciālo sugas atradņu nav aizsargātas. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā stāvošie nokaltušie skujkoki un lapu koki un to kritalas. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tendencēm.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Darkling beetle – Platydema violaceum. The species is distributed throughout Europe from the Iberian Peninsula to the Urals (Iwan et al. 2020). Latvia is in the northern part of the species’ range and is not isolated from the regional populations in neighbouring countries. Until recently, this species was considered extinct in Latvia for more than 100 years, but was rediscovered in a pine forest near Ķegums (Telnov et al. 2016) and later also elsewhere (unpublished data). The European population of P. violaceum is increasing – in countries where it was close to extinction, the number of localities and observed individuals grew in recent years (Soldati et al. 2017). Although there are currently only five known localities in Latvia, the species is likely distributed throughout the country. The EOO is 3,764 km2, but the potential EOO does not exceed 60,000 km2. The AOO is 24 km2, but the potential AOO is significantly higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. There is an unpublished observation of over 30 adult beetles from one locality. The species is considered stenotopic (Koch 1989) and saproxylic, associated with various tree species – elm, Scots pine, in other countries also Pedunculate oak (Soldati et al. 2017; D. Telnov, unpublished data). Development of larvae is associated with wood-decaying fungi (Nikitsky et al. 1996; Grossmann, Klass 2007). Adult beetles were found in alluvial forests and a medium-aged pine forest. Threats to the Latvian regional population have not been studied and are not identified. The potential threat is the decline in the area and quality of habitats, and the general decline of decaying wood due to human activity. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to a small, severely fragmented AOO and continuous decline in habitat area and quality. The species is not included in international and national regulatory acts and is not protected. There is no need to revise its current protection status in Latvia. Localities of P. violaceum are known from the Gauja National Park and the “Stiklu purvi” Nature Reserve. Most of the potential localities of the species are not protected. Preserving the habitat – decaying standing or fallen coniferous and deciduous trees – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs. Research is needed on the size and trends of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
