Morfoloģija un bioloģija. Lielā mārsilu zilenīša spārnu plētums ir 40–52 mm, mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Spārni no virspuses ir spīdīgi zili ar tumšu plankumu rindu uz abiem spārniem, abu spārnu mala ir tumšāka. Spārnu apakšpuse gaiši pelēcīga ar vairākām melnu plankumu rindām. Spārnu apakšpuses pamatdaļa ar spīdīgam zvīņām. Mātītes ir nedaudz tumšākas. Tauriņi ir aktīvi dienā, apmeklē ziedus. Lido no jūnija otrās puses līdz augusta sākumam. Obligātais mirmekofils. Mātītes dēj olas uz mārsilu Thymus spp. ziediem, kur notiek jauno kāpuru attīstība. Kāpuri ir gaišvioleti, raibi, ar retiem gaišiem matiņiem. Vidējā vecumā kāpuri nokrīt uz zemes, izdala smaržu, kas ir līdzīga skudru kāpuru radītajai smaržai. Skudras uzskata tos par saviem kāpuriem un pārvieto uz pūzni, kur notiek to turpmākā attīstība. Kāpuri izmanto “dzeguzes stratēģiju” vai arī kļūst par skudru kāpuru plēsējiem. Kāpurs pārziemo pūznī un iekūņojas pavasarī (Haahtela et al. 2011).
Izplatība. Areāls transpalearktisks. Suga sastopama Eiropas centrālajā un D daļā no Pireneju pussalas (Spānijas) un Britu salām līdz Zviedrijai un Somijas dienvidiem. Āzijā sastopama no Kaukāza līdz Japānai. Suga novērota visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas areāla pamatdaļā, suga sastopama vietām dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 44 903 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 164 km².
Populācija. Rietumeiropā lielākā daļa reģionālo populāciju ir apdraudētas. Suga ir izzudusi Britu salās (vēlāk introducēta) un Nīderlandē. Igaunijā un Lietuvā vietām suga nav reta (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). Latvijā sastopama nevienmērīgi, atsevišķās vietās (Akmeņrags, Daugavpils, Garkalne, Ādaži) nav reta (Savenkov, Šulcs 2010). Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama sausos priežu silos un virsājos, kā arī degumos ar barības augu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud biotopu izmaiņas, piemēram, intensīva mežu apsaimniekošana, biotopa iznīcināšana (apbūve u. c.), kā arī dabiskā sukcesija, kuras rezultātā izzūd barības augs. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tā ir sastopama vietām, izzudusi no vairākām atradnēm, kā arī tai ir sarežģīts un trausls attīstības cikls. Suga netika novērtēta kā stipri apdraudēta (EN) atbilstoši aprēķinātajam AOO, jo trūkst datu par reģionālās populācijas skaita mazināšanos.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Jāaizsargā sugai nepieciešamie biotopi sugas atradnēs (nepieļaujot pārmērīgu pārkrūmošanos) un to tuvumā, kā arī jāpievēršas jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu un tās biotopiem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Large blue – Phengaris arion. Found in Europe and Asia. In Western Europe, most regional populations are threatened. The species is now extinct from the British Isles (later reintroduced) and the Netherlands. The species has been recorded in all of Latvia’s neighbouring countries. Latvia is within the core part of its range. The species has been recorded in various regions of the country. The EOO is 44,903 km², and the AOO is 164 km². In Latvia, it is distributed unevenly and is not uncommon in some places (Akmeņrags, Daugavpils, Garkalne, Ādaži) (Savenkov, Šulcs 2010). Quantitative studies on the regional population sizes and changes have not been carried out in Latvia. Found in dry pine forests and heaths, as well as in burned areas with food plants Thymus spp. The species is threatened by habitat changes such as intensive forest management, habitat destruction (building development, etc.) and natural succession leading to the loss of the food plant. It is assessed as Near Threatened (NT) due to its local occurrence, extinction in several localities, complex and thus fragile life cycle. It was not assessed as Endangered (EN) according to the calculated AOO, due to the lack of data on the decline of the regional population. It is a species of EU importance and protected species in Latvia. It must be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Conservation should focus on preserving the necessary habitats for the species in and around its habitats (preventing immoderate overgrowth), as well as searching for new localities, educating experts and nature enthusiasts about the species and its habitats.
Literatūras saraksts
