Atgriezties
Gandrīz apdraudēta (NT)

Tumšā kosu pūcīte

Xylomoia strix Mikkola, 1980

 
Gandrīz apdraudēta (NT)

Tumšā kosu pūcīte

Xylomoia strix Mikkola, 1980

Foto: Uģis Piterāns, CC BY-NC 4.0 – tumšā kosu pūcīte.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: tumšā pūcīte.
Dzimta: pūcītes Noctuidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: NT B2b(ii,iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NA 2020), Somija (NA 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs, 3.4. Mērenās joslas krūmājs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 5.1. Tiesību akti, 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 4.3. Informētība un komunikācija.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Tumšās kosu pūcītes spārnu plētums ir 26–30 mm, abiem dzimumiem tas ir līdzīgs. Priekšspārni pelēki ar tumšu viduslauku. Pakaļspārni tumšpelēki. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm līdzīgs. Kāpuri olīvbrūni, ar īsiem, retiem gaišiem matiņiem. No vasaras beigām un pēc pārzie-mošanas līdz maijam apdzīvo ziemzaļās kosas Equisetum hyemale stublāju iekšpusi, izēd to saturu tā, ka paliek tikai ārējais cietais apvalks. Iekūņojas barības augu stublājos. Visvieglāk sugu konstatēt pēc kāpuriem vai to radītajiem bojājumiem kosu stublājos. Lido jūnijā–jūlijā, gadā attīstās viena paaudze.

Izplatība. Suga sastopama Eiropas centrālajā un A daļā, piemēram, Austrumpolijā, Lietuvā un Igaunijā (Zilli et al. 2005; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). Atsevišķi indivīdi reģistrēti arī Somijā, bet, iespējams, tie ir ielidotāji no Igaunijas, jo kāpuri un to raksturīgie kosu bojājumi Somijā nav konstatēti. Zināma arī Krievijas ZR (Sanktpēterburgas apkārtnē) un Ukrainā (Zilli et al. 2005; Синев 2019). Latvija atrodas izplatības areāla pamatdaļā, un sugas atradnes aptver gandrīz visu valsts teritoriju (Savenkov, Šulcs 2010). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 34 122 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Eksperta vērtējumā sugas potenciālā AOO ir vismaz desmitkārt lielāka.

Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo biotopus ar ziemzaļo kosu. aug galvenokārt ēnainos upju palieņu un mitros jauktu koku mežos, atsevišķos gadījumos klajās vietās. Ārpus sava biotopa tauriņi sastopami ļoti reti. Labi lido uz gaismu, bet tikai tad, ja ķeršana notiek tieši biotopā. Atsevišķi indivīdi ir konstatēti ēsmas lamatās.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud biotopu izmaiņas un degradācija, piemēram, hidroloģiskā režīma maiņa (nosusināšana), intensīva mežizstrāde. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir nepieciešams ļoti specifisks un reti sastopams biotops. Suga netika novērtēta kā stipri apdraudēta (EN) atbilstoši aprēķinātajam AOO, jo, iespējams, ir daudz plašāk sastopama.

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Biotops jāapsaimnieko atbilstoši sugas ekoloģiskajām un bioloģiskajām prasībām, piemēram, nepieļaujot susināšanu un hidroloģiskā režīma izmaiņas, neveicot vai ierobežojot krastu attīrīšanu un pļaušanu vietās, kur aug barības augs, ierobežojot invazīvo sugu, piemēram, puķu spriganes Impatiens gladulifera, izplatīšanos, kas konkurē ar tumšās kosu pūcītes barības augu. Lai plānotu sugas turpmāko aizsardzību, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, kā arī apdraudošajiem faktoriem.

Autors: Nikolajs Savenkovs.

Summary. Owlet moth – Xylomoia strix. The species is found in Central and Eastern Europe (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Jürivete, Õunap 2020). Some individuals have also been recorded in Finland, but these may be migrants from Estonia. It is also known from north-western Russia and Ukraine (Zilli et al. 2005; Синев 2019). Latvia is located at the core of the species’ range, and the species’ localities cover almost the entire country (Savenkov, Šulcs 2010). The EOO is 34,122 km2, and the AOO – 100 km2. Experts estimate that the potential AOO is at least ten times higher. No quantitative studies have been carried out in Latvia on the size, status and changes in the regional population of the species. The species is found in habitats with Equisetum hyemale, which grows mainly in shaded riparian zones of streams and rivers, moist mixed forests, and sometimes in open areas. It occurs very rarely outside its habitat. Moths are attracted to light, but only in their habitat. Some individuals have been taken by bait traps. The species is threatened by habitat changes and degradation, such as drainage and intensive logging. It is assessed as Near Threatened (NT) because it requires a very specific and rare habitat. The species has not been assessed as Endangered (EN) according to the calculated AOO, as it is likely to be much more widespread. It is a protected species in Latvia. The legal status of species must be maintained. It is necessary to manage the habitat according to the ecological and biological requirements of the species, for example, prevent drainage and changes in the hydrological regime, avoid or limit cleaning and mowing of riverbanks in areas where the food plant grows, and control the spread of invasive species such as Impatiens glandulifera, which competes with the food plant of the species. Further conservation planning of the species requires studies on the size, distribution and trends of the regional population, as well as threat factors.

Literatūras saraksts

  • Ivinskis, P., Rimšaitė, J. 2018. Check-list of the Lithuanian Lepidoptera. Vilnius: State Scientific Research Institute Nature Research Centre, 136.
  • Jürivete, U., Õunap, E. 2020. Eesti liblikad kataloog (Estonian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 191.
  • Savenkov, N., Šulcs, I. 2010. Latvijas tauriņu katalogs (Latvian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 176.
  • Zilli, A., Ronkay, L., Fibiger, M. 2005. Apameini. Noctuidae Europaeae. Vol. 8. Sorø: Entomological Press, 323.
  • Синев, С.Ю. (ред.). 2019. Каталог чешуекрылых (Lepidoptera) России. Санкт-Петербург, 449.
Projekta finansētāji un partneri