Morfoloģija un bioloģija. Hārdija segzirnekļa mātītes ķermeņa garums ir 3,0–4,8 mm, tēviņi ir mazāki – 2,0–3,8 mm gari. Galvkrūtis brūnas, ar izteikti tumšākām joslām to sānos, heliceras tumšbrūnā krāsā. Kājas dzeltenīgi brūnas. Vēdera krāsa no pelēkas līdz tumšbrūnai. Suga nosakāma pēc ģenitāliju uzbūves, tēviņi nosakāmi arī pēc stipri mataina paugura starp aizmugurējo acu rindu galvkrūšu virspusē. Eiropā suga aktīva visu gadu, izņemot izteikti karstos vasaras mēnešus, – no maija līdz jūlijam (Nentwig et al. 2022). Vairošanās, iespējams, notiek rudenī. Sugai ir divu gadu cikls, dzīvo vienu gadu. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, biežāk sastopama Ziemeļeiropā. Nav atrasta Eiropas D daļā, kā arī Igaunijā (Nentwig et al. 2022). Latvija atrodas sugas izplatības areāla centrālajā daļā. Tā kā līdz šim zināma tikai viena atradne (Rietumlatvijā, Ziemupē), nevar spriest ne par tās apdzīvoto platību, ne sastopamības apgabalu, tāpat nevar noteikt sugas izplatības izmaiņas Latvijā. Pieņemot, ka suga ir sastopama tikai ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās, potenciālā apdzīvotā platība varētu būt 12 km2, kas ir šī biotopa kopējā platība Latvijā (Auniņš 2013).
Populācija. Somijā, Zviedrijā reģionālās populācijas tiek vērtētas kā stabilas, Apvienotajā Karalistē novērots reģionālās populācijas samazinājums (SLU Artdatabanken 2021; Pajunen 2020). Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un stāvokli Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga Latvijā līdz šim konstatēta ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās (Cera, Spuņģis 2008). Citviet Eiropā novērota arī purvainās vietās, tikko degušos virsājos ar skraju augāju (Apvienotajā Karalistē), mitros mežos sūnās (Pajunen 2020; Nentwig et al. 2022). Pētījumus par sugas ekoloģiju apgrūtina tas, ka suga nav aktīva siltajā veģetācijas perioda laikā. Visbiežāk noķerta ar augsnes lamatām rudenī, ziemā un agrā pavasarī.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds nav zināms. Iespējams, sugu apdraud teritoriju aizaugšana (Pajunen 2020), tūrisma radītās slodzes palielināšanās pelēkajās kāpās. Suga Latvijā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo līdz šim atrasta vienā vietā, bet varētu būt sastopama biežāk, ņemot vērā piemēroto biotopu plašāku izplatību.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Suga līdz šim konstatēta tikai ĪADT – dabas liegumā “Ziemupe”. Lai izvērtētu sugas aizsardzības statusu nākotnē, jāveic pētījumi par sugas izplatību, esošo un potenciālo biotopu apzināšanu, kā arī sugas ekoloģiju un vairošanās ciklu.
Autore: Inese Cera.
Summary. Dwarf spider – Leptothrix hardyi. The species is found throughout Europe with a higher abundance in Northern Europe. Latvia lies in the central part of the species’ range. Only one locality is known for this species (the “Ziemupe” Nature Reserve), therefore neither the AOO nor the EOO can be calculated changes in the distribution of the species in Latvia cannot be determined. Considering that the species occurs only in fixed dunes with herbaceous vegetation, the potential AOO could be 12 km2, which is the total area of this habitat in Latvia (Auniņš 2013). In Finland and Sweden, the regional populations of the species are assessed as stable, while in the UK, a regional population decline has been observed (SLU Artdatabanken 2021; Pajunen 2020). No quantitative studies on the regional population size and status have been conducted in Latvia. The main threat is unknown. Overgrowing (Pajunen 2020) and increased tourism pressure on the grey dunes are likely threats to the species. The species is assessed as Data Deficient (DD), as it has only been found in one location, but could potentially occur more widely. It is not on the lists of species of EU importance or a protected species in Latvia. There is no need to establish legal protection for the species. In Latvia, to assess the conservation status of the species in the future, additional research is needed on the distribution of the species, identification of existing and potential habitats, as well as studies on the ecology and breeding cycle of the species.
Literatūras saraksts
