Morfoloģija un bioloģija. Melngalvas tīklblakts ir sīka, 2,2–2,7 mm gara tīklblakts ar ģintij raksturīgu slaidu un šauru ķermeni. No citām reģionā sastopamajām ģints sugām atšķiras ar gaišiem taustekļiem un nosmailotiem segspārnu galiem, kas ir izvērsti uz sāniem, veidojot segspārnu galos samanāmu “šķēlumu” (Péricart 1983; Rintala, Rinne 2011). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abu spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Imago dzīves ilgums ir līdz pāris nedēļām. Imago aktīvais periods ir galvenokārt jūlijā un augustā, gadā attīstās viena paaudze (Péricart 1983; Rintala, Rinne 2011).
Izplatība. Suga izplatīta samērā šaurā areālā no Centrāleiropas (Vācijas un Polijas rietumiem) līdz Ziemeļeiropai (Igaunijai un Somijas dienvidiem), nav sastopama Zviedrijā. Uz austrumiem areāls iestiepjas tālu Krievijas teritorijā, bet nav precīzi zināms. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā (Péricart 1983; Aukema, Rieger 1996; Coulianos 2005; Rintala, Rinne 2011; Albrecht, Viljanen 2019; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022). Latvijā pēdējos 20 gados ir zināmas divas atradnes – Engures ezera ZR daļas piekrastē un Vecslocenes palienes pļavās uz austrumiem no Slokas ezera. Pēdējā atradne ir zināma jau kopš 1974. gada, kad to ir atradis Z. Spuris. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai, taču potenciālais EOO aptver visu Latvijas sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2, taču potenciālā AOO, visticamāk, ir lielāka nekā 500 km2, jo sugai piemērotu biotopu kopumā valstī ir salīdzinoši daudz.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu un stāvokli nav veikti ne kopējā sugas areālā, ne Latvijā. Latvijas reģionālās populācijas tendences nav zināmas, taču atradnē pie Slokas ezera suga pastāv jau gandrīz 50 gadus un mūsdienās suga tur joprojām ir sastopama regulāri un bieži. Ticams, ka tā ir sastopama daudz plašāk un biežāk, nekā pašlaik ir zināms.
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar zāļu purviem, kā arī līdzīgiem biotopiem – pārejas purviem, pārmitrām, grīšļainām pļavām ūdenstilpju krastos. Konstatēta arī augstajos purvos. Ekoloģiski nav saistīta ar vienu konkrētu augu sugu. Literatūrā norādīts, ka novērota uz spilvēm Eriophorum spp., doņiem Juncus spp. un dažādiem grīšļiem Carex spp.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Viena no atradnēm ir ilglaicīga, kas var liecināt, ka, ja biotops nedegradējas (piemēram, neaizaug ar krūmiem vai niedrēm un nemainās hidroloģiskais režīms), suga tajā var uzturēties daudzu desmitu paaudžu ilgumā. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Abas atradnes atrodas ĪADT – Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā “Engures ezers”. Suga jāpēta tās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu sugas izplatību, apdraudējumu, aizsardzības pasākumus.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Lace bug – Agramma tropidopterum. The species has a relatively narrow distribution range from central to northern (Estonia and southern Finland) Europe. To the east, the range extends far into the territory of Russia. Latvia is in the northern part of the distribution range. Only two localities have been recorded in the past 20 years – near Lake Engures and in the floodplain of Vecslocene. The last site has been known since 1974 and is considered stable. Not enough data are available to calculate the EOO, with the potential EOO covering the entire land area of the country. The AOO is 8 km2, and the potential AOO is likely higher than the threshold of 500 km2, since the area of suitable habitats in Latvia is large. The species is associated with fens as well as similar habitats, but is also found in raised bogs. It is likely polyphagous, observed on Carex spp., Eriophorum spp. and Juncus spp. Threats have not been specifically studied in Latvia and the main threat has not been identified. One of the localities has been known for a long time, which may indicate that if the habitat is not declining or degrading the species can inhabit it for many generations. Since the main threat has not been identified, therefore A. tropidopterum is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. Both known localities are in the protected nature areas – the Ķemeri National Park and the “Engures ezers” Nature Park. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution, threats and define the protection measures.
Literatūras saraksts
