Morfoloģija un bioloģija. Fabriciusa tīklblakts ir 3,7–4,5 mm gara, ar rombveida ķermeni. Pieaugušo indivīdu (imago) raksturojošā pazīme ir salīdzinoši vienmērīgs (nevis raibs) gaišbrūns ķermeņa krāsojums. Priekškrūšu vairoga sānu malu veido šaurs, ass valnītis (citām sugām malas platākas, uzpūstas vai ar citām morfoloģiskām struktūrām), tā vidusdaļā trīs gareniski paralēli asi valnīši. Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem, bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abu spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Imago sastopami no augusta līdz jūlijam (imago pārziemo) (Péricart 1983; Rintala, Rinne 2011).
Izplatība. Sugas izplatības areāls aptver gandrīz visu Eiropu, ziemeļos sasniedzot Somijas un Zviedrijas D daļu, tā sastopama arī Igaunijā un Polijā (Péricart 1983; Aukema, Rieger 1996; Coulianos 2005; Rintala, Rinne 2011; Gierlasiński, Taszakowski 2013-2022; Albrecht, Viljanen 2019; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvijā suga pēdējos 20 gados konstatēta sešās atradnēs Kurzemes D daļā un valsts centrālajā daļā. Tās sastopamības apgabals (EOO) ir 900 km2, taču potenciālais EOO, iespējams, aptver visu valsts sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, potenciālā AOO ir lielāka, jo sugai piemēroti biotopi ir plaši izplatīti.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā un Eiropā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Lielākoties saistīta ar zālājiem, kuros aug tās barības augs, – parastā pīpene Leucanthemum vulgare. Imago uzturas uz barības auga lapām vai stumbra (Péricart 1983; Rintala, Rinne 2011). Lai gan barības augs Latvijā ir izplatīta suga, Fabriciusa tīklblakts uz tā konstatēta salīdzinoši reti, kas varētu liecināt, ka pastāv arī citi sugas sastopamību ietekmējoši faktori. Daļā atradņu tīklblakts apdzīvotie augi aug sausos, smilšainos, cilvēka aktivitāšu stipri ietekmētos biotopos. Tikai viena atradne ir salīdzinoši dabiskā zālājā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Sausiem zālājiem galvenais drauds Latvijā ir aizaugšana ar krūmiem un kokiem (arī apmežošana) vai mēslošana un pārveidošana par aramzemēm. Somijā sugas stāvoklis no jutīga (VU) 2000. gadā paaugstināts līdz stipri apdraudētam (EN) 2019. gadā, kas varētu liecināt, ka tur šīs sugas stāvoklis ir pasliktinājies (Albrecht, Viljanen 2019). Galvenais drauds nav noteikts, sugas novērtēšanai trūkst informācijas, tāpēc tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Fabriciusa tīklblakts zināmās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Jāturpina sugas izpēte tās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemērotos biotopos; jānoskaidro sugas ekoloģiskās prasības, kas nosaka tās sastopamību, kā arī draudi.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Lace bug – Catoplatus fabricii. The species’ range covers almost the whole of Europe including the southern part of Fennoscandia (Péricart 1983; Aukema, Rieger 1996; Coulianos 2005; Rintala, Rinne 2011; GBIF 2022). In Latvia, the species has been documented at six sites in southern Kurzeme and the central part of Latvia in the last 20 years. The EOO is 900 km2, but the potential EOO probably corresponds to the entire land area of Latvia. The AOO is 24 km2, but the potential AOO is higher, because suitable habitats are widespread in Latvia. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species is mostly associated with grasslands, where its food plant Leucanthemum vulgare grows. Although the plant is a widespread and common species in Latvia, C. fabricii is found rather rarely on it, which could indicate that there are also other factors affecting the distribution of this species. In some places, plants inhabited by C. fabricii grow in dry, sandy habitats heavily affected by human activities. Only one locality is known in a relatively natural grassland. Threats have not been specifically studied in Latvia and the main threat has not been identified and the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. All known localities of C. fabricii are outside protected areas. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution and ecology, as well as uncover the threats.
Literatūras saraksts
