Morfoloģija un bioloģija. Mežģīņu tīklblakts ir 2,3–3,2 mm gara, ar ģintij raksturīgo ķermeņa formu (viegli bumbierveida) un izteiktu sariņu klājumu uz ķermeņa (Péricart 1983). Latvijas faunā vienīgā tīklblakšu suga, kas ir šādā izmērā un ar sariņu rakstu. Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Pārziemo kā imago, kuru dzīves ilgums ir vairāki mēneši. Imago aktīvais periods ir no maija līdz jūnijam, kā arī vasaras otrajā pusē, kad attīstās jauna imago paaudze. Šajā laikā indivīdus var novērot uz zemes zem barības augu lapām (Péricart 1983). Latvijā līdz šim suga atrasta uz mazā mārsila Thymus serpyllum (U. Piterāns, nepubl. dati), bet ārzemju literatūrā kā barības augs ir minēts arī lielais mārsils T. ovatus.
Izplatība. Suga izplatīta Palearktikā plašā joslā no Francijas līdz Āzijai – Mongolijai, Kazahstānai un Sibīrijas R daļai Krievijā (Péricart 1983; Aukema, Rieger 1996; GBIF 2022). Sastopama arī Polijā un Igaunijā (Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; eElurikkus 2022). Latvijā suga ir konstatēta jau gs. vidū (Flor 1860). Līdz ar to var uzskatīt, ka Latvija atrodas sugas pamatareālā, nevis uz tā Z robežas, un suga nav ienācēja Latvijas faunā. Mūsdienās zināma viena atradne – sausā dzelzceļa malā starp Doles un Dārziņu dzelzceļa staciju Pierīgā, kur suga konstatēta vairākus gadus pēc kārtas (2017–2021). Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, bet potenciālā AOO, ņemot vērā sugas barības augu izplatību (Auniņš 2013), varētu būt 500–2000 km2. Sugas indivīdi ir sīki, tādēļ suga ir grūti konstatējama un, iespējams, sastopama biežāk.
Populācija. Pētījumi par reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne kopējā sugas areālā, ne Latvijā. Vienīgajā Latvijas atradnē sugas populācija ir neliela, bet stabila – apmeklējot atradni regulāri no 2017. līdz 2021. gadam, vienmēr novērotas vairākas blaktis.
Biotopi un ekoloģija. Suga ir saistīta ar dažādām mārsilu Thymus spp. sugām un ir sastopama sausos, smilšainos, atklātos biotopos. Eiropā tā konstatēta iekšzemes biotopos. Precīzu datu par sugas ekoloģiskajām prasībām nav.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi pētīts, vienīgā sugas atradne atrodas dzelzceļa līnijas tuvumā (ne tālāk kā 30 m), kas, iespējams, ir viens no iemesliem, kas ir ļāvis šai atradnei izveidoties, – noteikta platuma josla gar dzelzceļa līniju tiek uzturēta atklāta, bez lielākiem kokiem un krūmiem. Tomēr pastāv risks, ka dzelzceļa līniju uzturēšanas darbu rezultātā atradne var tikt nejauši degradēta vai iznīcināta. Trūkst informācijas, sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas meklēšana un izpēte Latvijā, jānovērtē līdz šim zināmās atradnes lielums un vitalitāte.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Lace bug – Lasiacantha capucina. The species is distributed in Eurasia from France to Kazakhstan, Mongolia, and the western part of Russian Siberia (Péricart 1983; Aukema, Rieger 1996; GBIF 2022). It was recorded in Latvia in the middle of the 19th century (Flor 1860), therefore it can be assumed that L. capucina is not a newcomer in the Latvian fauna. Only one site is known in Latvia, near Rīga, on the railway side, where the species has been regularly observed for several years in a row (2017–2021). Not enough data are available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2, but the potential AOO is considered to be 500–2,000 km2. Individuals of the species are small and difficult to detect, therefore likely more common. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The only known Latvian subpopulation is small, but appears stable. L. capucina is associated with a variety of thyme Thymus species and is found in dry, sandy, open habitats. In Europe, it has been found mainly inland. Threats have not been specifically studied. The only known locality of L. capucina in Latvia is potentially threatened by the railway maintenance works. The species is assessed as Data Deficient (DD) since the main threat is unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the distribution and ecology.
Literatūras saraksts
