Morfoloģija un bioloģija. Slaidā laupītājblakts ir neliels 3–3,5 mm garš kukainis ar slaidu un šauru ķermeni, salīdzinot ar citām laupītājblaktīm. Ķermenis ir saplacināts un piemērots dzīvei zem koka mizas. Uz priekškāju ciskām vairāki nelieli zobiņi, kas ir koku laupītājblakts Scoloposcelis ģints raksturīga iezīme. No citām ģints sugām atšķiras ar vienmērīgi tumšu ķermeņa krāsojumu (Péricart 1972; Rintala, Rinne 2011). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abu spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Imago sastopami galvenokārt maijā un jūnijā (Rintala, Rinne 2011). Plēsējs – pārtiek no citiem kukaiņiem, pārsvarā mizgraužiem un to kāpuriem.
Izplatība. Eiropā sastopama galvenokārt Z daļā – Skandināvijas un Krievijas taigas zonā. Atsevišķas atradnes zināmas Francijā, Polijā, Šveicē, galvenokārt kalnu reģionos (Aukema, Rieger 1996; Rinne 2017; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022). Ļoti reti konstatēta Igaunijā (Coulianos 2005). Latvijā ir zināmas divas atradnes tās centrālajā daļā – Rīgā, Bolderājas apkārtnē, un Ādažu apkārtnē (Vilks 2019; Dabasdati.lv 2022). Salīdzinoši nelielā izmēra un specifiskā dzīvesveida dēļ tā ir grūti konstatējama un, iespējams, sastopama biežāk. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai, taču potenciālais EOO, domājams, aptver visu Latvijas sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2, bet potenciālā AOO nepārsniedz 500 km2, ņemot vērā sugai piemēroto pieejamo biotopu platību un barības resursus.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Sugas stāvoklis pēdējās desmitgadēs ir uzlabojies Somijā un Zviedrijā, – no gandrīz apdraudētas sugas 2000. gadā līdz neapdraudētai sugas pēdējā izzušanas riska izvērtējumā (Albrecht, Viljanen 2019; SLU Artdatabanken 2022). Iespējams, sugas stāvoklis ir uzlabojies tādēļ, ka abās valstīs aktīvi veicina kontrolēto dedzināšanu boreālajos mežos.
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar degumiem skujkoku mežos, var būt sastopama arī citos biotopos, piemēram, purvainos mežos. Ziemeļeiropā imago un nimfas ir novēroti zem degušu, nesen atmirušu koku (parasti priežu) mizas (Rintala, Rinne 2011). Sugai īpaši svarīgi ir stāvoši, atmiruši koki, kas saglabājas vismaz 2–3 gadus pēc deguma vai koka atmiršanas laika. Nereti apdzīvotie koki ir maza diametra ar vēl cieši pie stumbra pieguļošu mizu. Literatūrā ir minēti arī atradumi ārpus degumiem un pat uz lapu kokiem, kas varētu liecināt, ka suga, iespējams, var izdzīvot arī ārpus degumiem (Péricart 1972).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav apzināts un pētīts, taču kopumā areālā sugu apdraud meža ugunsgrēku platību samazinājums, kā arī tūlītēja mežizstrāde un koku izvākšana pēc ugunsgrēkiem, kas neļauj sugai pabeigt attīstību. Trūkst informācijas, sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Abas zināmās atradnes Latvijā atrodas ārpus ĪADT. Galvenais nepieciešamais aizsardzības pasākums ir meža degumu (vismaz trešdaļā deguma platības) saglabāšana neskartā stāvoklī vismaz trīs gadus pēc degšanas vai ideālā gadījumā – daļas deguma platības saglabāšana neskartā stāvoklī arī ilgtermiņā. Tas ļautu sugai pabeigt vismaz 2–3 attīstības ciklus, un palielinātos iespēja, ka daļa šo indivīdu pārvietojas uz jaunām degumu teritorijām. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, pievēršoties svaigām ugunsgrēku teritorijām skujkoku mežos.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Minute pirate bug – Scoloposcelis obscurella. The species is found in Europe mainly in its northern part – in the taiga zone of Scandinavia and Russia. The species is rare elsewhere in Europe – isolated localities are known in France, Poland, Switzerland, mainly in mountainous regions (Aukema, Rieger 1996; Rinne 2017; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022). Very rarely found in Estonia (Coulianos 2005). In Latvia, two sites are known in the central part of the country in Rīga and in the vicinity of Ādaži (Vilks 2019; Dabasdati.lv 2022). Due to its relatively small size and cryptic lifestyle, the species is difficult to detect and its distribution is likely much wider. There is not enough data available to calculate the EOO, but the potential EOO likely corresponds with the entire land territory of Latvia. The AOO is 8 km2, but the potential AOO is unlikely to exceed 500 km2. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out. The status of the species has improved in recent decades in Finland and Sweden (Albrecht, Viljanen 2019; SLU Artdatabanken 2022), possibly because of the active implementation of controlled burning in boreal forests in both countries. The species is bound to burnt coniferous forests and may also be found in swampy forests. In Northern Europe, imagoes and nymphs have been observed beneath the bark of recently burnt, dead trees (most often pines) (Rintala, Rinne 2011). Standing, dead trees that remain for at least two to three years after the fire or tree death are of particular importance. The inhabited trees are sometimes of small diameter with the bark still tightly attached to the trunk. Threats to the species in Latvia have not been specifically studied. Threats are the reduction in the area and intensity of fires in boreal forests, as well as immediate logging and removal of burnt trees preventing S. obscurella from completing its development cycle. There is a lack of information to assess the extinction risk of the species, therefore it is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. Both known sites of S. obscurella are outside the protected nature areas. The species would benefit from leaving forest fire sites (about 1/3 of each burnt area) untouched for three years or longer after the fire.
Literatūras saraksts
