Morfoloģija un bioloģija. Melnā zemesblakts ir 3–4 mm gara, ar ģintij Geocoris raksturīgu galvas formu – tā ir platāka nekā kopējais ķermeņa platums –, ar ļoti lielām acīm. No citām sugām atšķiras ar vienmērīgi tumšo ķermeņa krāsojumu (var būt arī indivīdi ar brūnu plankumu uz segspārniem) un gaišu garenisku joslu priekškrūšu vairoga vidusdaļā. Citām sugām šādas gaišas joslas nav (Péricart 1998; Rintala, Rinne 2011). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem un kājām. Imago ir aktīvi no augusta līdz maijam (imago pārziemo). Saistība ar konkrētu barības augu nav zināma, taču sugas atradņu tuvumā nereti ir mārsili Thymus spp., kas gan vairāk norāda uz piemēroto biotopu, nevis saistību ar šo augu (Péricart 1998; Rintala, Rinne 2011; Skipper, Nielsen 2018).
Izplatība. Suga ar plašu izplatības areālu – sastopama gandrīz visā Eiropā un līdz Ķīnai un Indijai Āzijā. Ziemeļeiropā sugas izplatība sasniedz Dienvidsomiju un Igauniju, taču nav sastopama Skandināvijas pussalā (Aukema, Rieger 2001; eElurikkus 2022; GBIF 2022). 2000.–2022. gadā Latvijā ir zināma viena atradne valsts R daļā – Ziemupes pelēkajās kāpās. Ir senāks atradums arī Akmensragā, kas liecina, ka suga varētu būt sastopama arī citur Kurzemes piekrastē. Citur izplatības areālā tā ir sastopama arī iekšzemē (Pericart 1998a; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022). Pēdējos gados mēģinājumi sugu atkārtoti atrast Kurzemes piekrastes pelēkajās kāpās (Akmensragā, Pāvilostā, Užavā) nav vainagojušies panākumiem, bet nevar izslēgt, ka suga joprojām tur ir sastopama ļoti reti un izkliedēti. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Ja pieņem, ka galvenais sugas apdzīvotais biotops Latvijā ir pelēkās kāpas, potenciālā AOO ir <20 km2. Ja ņem vērā arī sausus kserofītiskus biotopus iekšzemē, AOO platība ir ievērojami lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur areālā. Somijā sugas izzušanas risks pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis no gandrīz apdraudētas 2000. gadā līdz stipri apdraudētai 2019. gadā (Albrecht, Viljanen 2019), kas liecina par sugas reģionālās populācijas stāvokļa pasliktināšanos.
Biotopi un ekoloģija. Suga Latvijā līdz šim konstatēta tikai pelēkajās kāpās. Citur Eiropā suga sastopama arī sausos smilšainos zālājos. Trūkst datu par sugas prasībām attiecībā uz biotopu Latvijā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Iespējams, viens no būtiskākajiem draudiem ir sugas biotopa degradācija, piemēram, aizaugšana ar priedēm vai invazīvo sugu – krokaino rozi Rosa rugosa. Trūkst informācijas, sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Vienīgā pašlaik zināmā atradne atrodas ĪADT – dabas liegumā “Ziemupe”. Jārūpējas par piekrastes pelēko kāpu kvalitātes saglabāšanu un, ja nepieciešams, atjaunošanu. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu tās izplatību, ekoloģiju, apdraudējumu.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Big-eyed bug – Geocoris ater. A Palaearctic species, found in almost the whole of Europe and extending into Asia as to far as China and India. In Northern Europe, it reaches southern Finland and Estonia, but is not found in the Scandinavian Peninsula (Aukema, Rieger 2001; eElurikkus 2022; GBIF 2022). In Latvia, only one locality is known in the western part of the country – in the coastal grey dunes in the “Ziemupe” Nature Reserve. There is also an older record from Akmensrags, which points on that the species is likely distributed along the western coast of the Kurzeme region. Elsewhere, the species is also found inland in dry sandy grasslands (Péricart 1998; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022). There are not enough data available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2. The potential AOO is <20 km2 considering the grey dunes as the main habitat. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. In Finland, the risk of extinction of G. ater has increased in recent decades (Albrecht, Viljanen 2019), which points to a decline in the regional population. Threats to the species in Latvia have not been specifically studied and the main threat has not been identified. It is likely that habitat degradation, for example, overgrowth with Scots pine or Rosa rugosa, is one of the most significant threats to the species. It is assessed as Data Deficient (DD) since the main threat is unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is essential to ensure the preservation of coastal grey dunes and, where necessary, to restore them. The search for the species in potentially suitable habitats must continue to determine its distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
