Morfoloģija un bioloģija. Zaļās eļļasvaboles ķermenis ir 10–22 mm garš, cilindrisks, spīdīgs un gluds, virspusē parasti spilgti metāliski zaļš, retāk sarkanīgs, zils vai vara krāsā, vēderpusē – vara krāsā. Kājas un taustekļi zaļi vai zili, taustekļu pēdējie posmi melni. Galva šķērseniska, vidū ar garenisku rievu. Priekškrūšu vairogs sānos sašaurināts virzienā no priekšmalas uz pamatni. Segspārni iegareni, gandrīz paralēli, katrs ar divām vāji izteiktām gareniskām ķīļveida līnijām. Izteikts dzimumdimorfisms – mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi, ar masīvāku vēderu un platākiem segspārniem. Pieaugušās vaboles (imago) dzīvo vairākas dienas. Viena no nedaudzajām indīgajām vabolēm Latvijā. Tēviņi sintezē kantaridīnu – terpenoīdu klases toksīnu –, kura 10 mg deva cilvēkam var būt letāla. Mātītes pārklāj ar to olas, lai pasargātu no plēsējiem un slimībām. Kāpuri parazitē Anthophora, Colletes, Nalictus, Megachile un Osmia ģinšu bišu ligzdās. Imago barojas ar jauno koku un krūmu lapām, priekšroku dodot osim.
Izplatība. Sugai ir zināmas trīs pasugas. Latvijā sastopama nominālā pasuga L. v. vesicatoria, kas plaši izplatīta visā Eiropā, tomēr areāla Z daļā tā ir retāka nekā Vidusjūras reģionā (Lückmann, Niehuis 2009). Pasuga L. v. heydeni ir sastopama Turcijā un L. v. moreana – Grieķijā. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un ir izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Baltijas valstīs un Skandināvijā sugas atradnes ir zināmas Zviedrijā (Gotlandes un Ēlandes salā), Lietuvā un Latvijā (Telnov, Kalniņš 2003; Bologna 2020; SLU Artdatabanken 2020). Igaunijā zināmas tikai vēsturiskas atradnes (eElurikkus 2021; Roosileht, pers. ziņojums). Baltkrievijā suga sastopama valsts centrālajā un D daļā (Alexandrovitch et al. 1996). Latvijā tā pēdējos 100 gados droši konstatēta tikai divreiz – Kurzemē pie Sabiles un 1998. gadā Rucavas apkārtnē (Lackschewitz 1942; Telnov, Kalniņš 2003). Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšanai.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Reģionālās populācijas stāvoklis nav zināms, bet pieaugušo indivīdu skaits noteikti ir neliels.
Biotopi un ekoloģija. Mezofila, termofila suga, citur Eiropā dod priekšroku skrajiem mežiem, parkiem, ganībām un krūmājiem (Lückmann, Niehuis 2009). Imago ir fitofāgi un pārtiek no dažādu koku un krūmu lapām, priekšroku dodot osim, īpaši – jauniem kokiem (Lückmann, Niehuis 2009). Agrīnās attīstības stadijās kāpuri (triungulīni) ierāpjas dažādu sugu ziedos un tur gaida vientuļās bites, ar kurām aizceļo uz šo bišu ligzdām un tajās parazitē (Lückmann, Niehuis 2009). Datu par sugas biotopiem un ekoloģiju Latvijā nav.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi nav zināmi. Suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo nav pierādījumu, ka suga Latvijā joprojām ir sastopama, trūkst datu par reģionālās populācijas lielumu un tendencēm un nav noteikts galvenais drauds.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Latvijā pēdējos 20 gados nav droši zināmu sugas atradņu. Pēdējā zināmā atradne Rucavas apkārtnē netiek aizsargāta. Pašlaik nav jāveic īpaši aizsardzības pasākumi. Jāveic pētījumi par sugas izplatību Latvijā, reģionālās populācijas lielumu un tendencēm un jānoskaidro draudi.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Spanish fly – Lytta vesicatoria vesicatoria. It has three subspecies. In Latvia, the nominal subspecies L. v. vesicatoria is present, which is widespread throughout Europe, but is rarer at the northern extent of the distribution area than in the Mediterranean (Lückmann, Niehuis 2009). In the Baltic States and Scandinavia, the species occurs in Sweden (Gotland and Öland Islands), Lithuania and Latvia (Telnov, Kalniņš 2003; Bologna 2020; SLU Artdatabanken 2020). In Estonia, only old localities of this species are known (eElurikkus 2021; Roosileht, personal report). In Latvia, the L. v. vesicatoria has been reliably recorded only twice in the last 100 years – in the Kurzeme region near Sabile and in 1998 in the vicinity of Rucava (Lackschewitz 1942; Telnov, Kalniņš 2003). Latvia is located at the northern extent of the distribution range of the species and is isolated from the regional populations of neighbouring countries. Not enough information is available to calculate the EOO and AOO. Studies on the size and trends of the Latvian regional population have not been carried out, but the number of mature individuals is certainly small. It is a mesophilic and thermophilic species and elsewhere in Europe inhabits open forests, parks, pastures and shrubland (Lückmann, Niehuis 2009). Adults are phytophagous and feed on leaves of various trees and shrubs, with a preference for European ash (Lückmann, Niehuis 2009). The main threat is unknown. Further studies are necessary on the occurrence, distribution and ecology of the species in Latvia, its population size and threats. The species is assessed as Data Deficient (DD) because there is a lack of evidence of its occurrence in Latvia, the size and trends of the regional population are unknown, and the main threat remains unknown. The species is not included in international and national regulatory acts and is not protected, but it is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). No special protection measures are currently required. The distribution of the species in Latvia, the size and trends of the regional population need to be clarified and threats identified.
Literatūras saraksts
