Morfoloģija un bioloģija. Apmalotais koksngrauzis ir 7–11 mm garš. Salīdzinot ar citiem koksngraužiem, ir izteikta pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa platuma un garuma attiecība (2:3), tas proporcionāli ir platāks nekā citi koksngrauži. Galva un priekškrūtis melnas, segspārni brūni vai melni, antenas īsas, sniedzas līdz ķermeņa vidum. Saproksilofāgs. Kāpuram ir tipiska koksngraužu kāpuru uzbūve, ķermenis krēmkrāsā, galvas daļā paplašināts, galva labi attīstīta, tumšāka nekā ķermenis. Kāpuru attīstība ilgst divus gadus. Imago ir aktīvi no maija līdz augustam, dzīvo dažas nedēļas.
Izplatība. Palearktikas suga ar plašu areālu, sākot no Centrāleiropas līdz Austrumsibīrijai, Ķīnai un Turcijas ziemeļiem. Rietumeiropā un Centrāleiropā suga sastopama tikai kalnu reģionos. Latvijā zināma viena atradne – 1992. gadā tā konstatēta valsts centrālajā daļā netālu no Cekules. Datu trūkuma dēļ pēdējos 20 gados sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt. Ņemot vērā, ka suga apdzīvo lielas, saules labi apgaismotas priedes, potenciālais EOO varētu iekļaut visu valsts teritoriju un potenciālā AOO pārsniedz 4 km2.
Populācija. Eiropā reģionālās populācijas stāvokļa izmaiņas ir novērtētas kā neskaidras (Dodelin et al. 2017). Somijā reģionālā populācija ir stabila, bet suga valstī sastopama reti (Muona, Mattila 2021), Zviedrijā suga ir apdraudēta un tās reģionālās populācijas stāvoklis pasliktinās, jo mazinās sugas kāpuru attīstībai nepieciešamais substrāts, – apdegušas liela diametra priedes un to zari (SLU Artdatabanken 2020). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti un populācijas stāvokļa pārmaiņas nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Fenoskandijā apdzīvo vecus, skrajus skujkoku, pārsvarā priežu, mežus. Galvenokārt sastopama uz labi apgaismotām, vecām, liela diametra priedēm, Zviedrijā bieži vienā biotopā ar priežu sveķotājkoksngrauzi Nothorhina punctata (R. Pettersson pers. ziņojums 2023). Kāpuri attīstās un dzīvo galvenokārt zem dzīvu lielu vecu priežu, retāk egļu un lapegļu, atmirušo daļu mizas, bieži zem apdegušas mizas, kas parasti ir saules labi apgaismota. Imago ir biežāk novērojami uz nesen atmirušu priežu mizas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu ietekmē intensīva mežizstrāde un koksnes ieguve, jo mazinās sugai piemērotu biotopu platība un kvalitāte. Eiropā šis apdraudējums novērtēts kā reģionāls, bet tā ietekmes būtiskums uz sugu Latvijā nav zināms. Zviedrijā sugu apdraud arī vecu mežu īpatsvara mazināšanās, piemērotu biotopu aizaugšana ar egli, radot nepiemērotus gaismas apstākļus (SLU Artdatabanken 2020). Sugu apdraud arī meža ugunsgrēku intensitātes un degumu platību mazināšanās. Latvijā suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo pēdējā zināmā atradne ir atklāta 1992. gadā un nav zināms reģionālās populācijas stāvoklis.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā nelielo reģionālo populāciju un to, ka tā ir apdraudēta, suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai plānotu sugas aizsardzību, jāveic tās izplatības un populācijas pētījumi. Jāaizsargā sugai piemērotie biotopi, nodrošinot atmirušās koksnes saglabāšanu mežos, it īpaši pēc meža ugunsgrēkiem un vējgāzēm. Jāveic gaismas prasīgām sugām piemēroti biotopu apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, pameža un paaugas ciršana vai kontrolēta meža dedzināšana. Sabiedrība jāinformē par kontrolētu meža dedzināšanu kā apsaimniekošanas metodi, lai nodrošinātu piemērotu biotopu šai un citām retām un apdraudētām sugām.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Euracmaeops marginatus. A Palaearctic species with a wide range stretching from Central Europe to eastern Siberia, China and northern Turkey in Asia. In Western and Central Europe, the species is found only in mountainous areas. The last known observation of E. marginatus in Latvia is from 1992 from the central part of the country in the surroundings of Cekule. Not enough data is available to calculate the EOO, and the AOO is 4 km2. The status and trends of the Latvian regional population are unknown, but it is inferred that it is declining or will decline in the future due to a decline in the area and quality of suitable habitat. In Latvia, the species inhabits open, old-growth pine forests. Potential habitats, in part, correspond to those of Nothorhina punctata. Euracmaeops marginatus is a saproxylophagous, stenotopic species. Larvae develop under bark of large, old, live Scots pines, or under burnt bark, as well as under bark of large dead branches. The main threats in Europe are the reduction of old-growth forests, the reduction of habitat quality and the reduction of forest fires intensity and area. Therefore, it is necessary to ensure protection for old-growth coniferous forests, as well as to carry out habitat management actions appropriate for the pyrophilic species, such as removing the undergrowth or controlled forest burning. It is necessary to raise public awareness and educate stakeholders about controlled forest burning as an appropriate management activity to artificially expand suitable habitats for several rare and endangered pyrophilic species. It is necessary to carry out research on the ecology, distribution and population dynamics of E. marginatus in order to clarify the state and trend of the regional population in Latvia. The species is assessed as Data Deficient (DD) because the status of the Latvian regional population is unknown and there is only a single record available. The species is not included on the list of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to include E. marginatus on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
