Morfoloģija un bioloģija. Ģipseņu stublājgrauzis ir ap 6–10 mm gara, iegarena, pelēcīgi melna vabole ar sarkanu punktu priekškrūšu vairoga vidū, sarkanām priekškājām, vidējām un pakaļkāju ciskām. Taustekļi melni, nedaudz garāki nekā ķermenis, tēviņiem salīdzinoši garāki nekā mātītēm. Polifāgs, barojas uz dažādiem lakstaugiem (pelašķiem Achillea spp., vībotnēm Artemisia spp., burkāniem Daucus spp., ģipsenēm Gypsophila spp., mauragām Hieracium spp., staģēm Inula spp., biškrēsliņiem Tanacetum spp.). Pieaugušie indivīdi (imago) ir sastopami no aprīļa līdz jūlijam. Kāpurs iegarens, zaļš, ar brūnu galvu, tā attīstība ilgst vienu gadu.
Izplatība. Sugai ir zināmas divas pasugas, no tām Latvijā sastopama nominālā, P. v. virgula. Otra pasuga, P. v. centaureae, zināma tikai no Irānas. Suga ir plaši izplatīta Palearktikā no Ibērijas pussalas līdz Rietumsibīrijai un Ķīnas rietumiem (Danilevsky 2020). Latvija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas un uz ziemeļiem no Daugavas ielejas pagaidām nav sastopama. Latvijas kaimiņvalstīs tā zināma tikai Baltkrievijā un Lietuvā (Danilevsky 2020). Latvijas reģionālā populācija ir izolēta no citām reģionālajām populācijām, izņemot Baltkrieviju, kur suga konstatēta tikai atsevišķās vietās valsts R un D daļā, bet, iespējams, ir izplatīta plašāk (Alexandrovitch et al. 1996). Savukārt Lietuvā tā ir sastopama vietām (V. Tamutis, pers. ziņojums). Līdz 2011. gadam sugas atradnes Latvijā bija zināmas tikai valsts DA daļā, taču pēdējos gados tā konstatēta visā Daugavas ielejā līdz Rīgai (Dunskis 2019). Sastopamības apgabals (EOO) ir 4408 km2, bet potenciālais EOO, iespējams, ir lielāks. Apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Eksperta vērtējumā potenciālā AOO ir daudzkārt lielāka, un sugas areāls Latvijā paplašinās klimata pārmaiņu ietekmē.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Atsevišķās atradnēs konstatēti vairāki indivīdi. Iespējams, reģionālā populācija pieaug, par ko liecina vairākas jaunas atradnes valsts centrālajā daļā.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga saistīta galvenokārt ar antropogēnas izcelsmes biotopiem – tīrumiem, ceļu un dzelzceļu malām un smilšainiem ūdenstilpju krastiem. Gan imago, gan kāpuri uzturas uz barības augiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Galvenais drauds nav noteikts. Atsevišķas atradnes apdraud biotopa aizaugšana vai pārmērīga pļaušana, kā arī veģetācijas dabiskās izmaiņas.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Lielākā daļa zināmo un potenciālo atradņu ir ārpus ĪADT. Suga konstatēta dabas parkā “Silene” un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā tās indivīdi un dzīvotne. Sugu var negatīvi ietekmēt gan kserofīto zālāju aizaugšana, gan to pārmērīga un bieža pļaušana. Pļaujot zāli, saulainās vietās un gar mežmalām jāatstāj 1–2 m plata nepļauta zona.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Longhorn beetle – Phytoecia virgula virgula. The species is widely distributed in the Palaearctic from the Iberian Peninsula to western Siberia and western China (Danilevsky 2020). Latvia is located on the northern extent of the distribution range and the species is not found north of the River Daugava valley. The Latvian regional population is isolated from other regional populations, with the exception of Belarus. Until 2011, P. v. virgula in Latvia was known only in the south-east of the country, but recently the species spread throughout the Daugava Valley northwards up to Riga (e.g. Dunskis 2019). The EOO is 4,408 km2, but the potential EOO is probably higher. The AOO is 56 km2, but the potential AOO, according to an expert’s assessment, is much higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. Several mature individuals usually can be found at the same site. According to the expert’s opinion, the range of the species in Latvia is expanding due to climate change. In Latvia, the species is mainly found in anthropogenic or ruderal habitats – fields, roadsides, railways and sandy shores of various water bodies. Threats have not been studied in Latvia, and the main threat has not been identified, therefore, the species is assessed as Data Deficient (DD). Some of the known localities are threatened by overgrowth, excessive mowing, as well as by the natural succession of the vegetation. The species is not on the international and national regulatory acts and is not protected, but it is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). There is no need to revise its current protection status in Latvia. Most of the known and potential localities are outside protected areas, but the species was also found in the “Silene” Nature Park and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. When mowing grass, a 1–2 m wide unmown strip should be left in sunny areas and along forest edges.
Literatūras saraksts
