Morfoloģija un bioloģija. Lielā tritona garums var sasniegt 15 cm. Mugurpuse parasti tumšpelēka vai tumši brūna ar melniem plankumiem, āda lielgraudaina, ķermeņa sānos ādas graudiņu virspusē bieži ir nelieli balti plankumi; vēderpuse oranža vai tumši dzeltena ar lieliem, tumšiem plankumiem. No aprīļa beigām līdz jūnija pirmajai pusei ilgst vairošanās, kad tritoni uzturas ūdenstilpēs. Šajā laikā astei un ķermeņa virspusei veidojas raksturīgas ādas krokas. Lielā tritona tēviņiem atšķirībā no mazā tritona tās ir pārtrauktas virs astes pamatnes. Ikru skaits neliels (200–400), tie pa vienam tiek piestiprināti pie zemūdens augiem. Attīstība ilgst līdz augusta otrajai pusei, metamorfozes laikā kāpurs sasniedz 5–6 cm garumu. Dzimumgatavību sasniedz 2–3 gadu vecumā, 12–13 cm garumā. Vidējais dzīves ilgums dabā ir 7–8 gadi, savukārt maksimālais dzīves ilgums nebrīvē var sasniegt vismaz 15 gadus (Arnold, Ovenden 2002). Ārpus vairošanās perioda uzturas pārsvarā zemsedzē, aktīvi naktī, ziemo dažādās ejās augsnē un zem kritalām. Pārtiek no nelieliem sauszemes bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem un to kāpuriem, gliemjiem, sliekām), ūdenstilpēs – no odu kāpuriem un nelieliem vēžveidīgajiem.
Izplatība. Sastopams no Eiropas D daļas (Francijas), Britu salām un Skandināvijas pussalas D daļas līdz Urālu kalniem. Pieder morfoloģiskā ziņā grūti atšķiramu sugu kompleksam, kura pārējās sugas sastopamas Dienvideiropā un Āzijas R daļā: no Apenīnu un Balkānu pussalas līdz Kaspijas jūras reģionam (Wielstra et al. 2019). Latvijas centrālajā daļā – Rīgas apkārtnē un Lielupes baseinā – ir izveidojies sugas areāla pārrāvums. 20. gs. sākumā lielais tritons bija sastopams gan pašreizējās Rīgas pilsētas robežās (Iļģuciems, Katlakalns, Biķernieki), gan Jūrmalā Mellužos (Siliņš, Lamsters 1934). Pēdējos 20 gados suga ir pilnībā izzudusi Rīgas apkārtnē (Čeirāns u. c. 2018), lai gan datu par būtisku areāla samazināšanos citur Latvijā nav. Apdzīvotā platība (AOO) ir 536 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 64 157 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globālā mērogā populācija sarūk (IUCN SSC Amphibian Specialist Group 2023). Atbilstoši ziņojumiem Biotopu direktīvas 17. panta ietvaros par 2013.–2018. gadu reģionālo populāciju aizsardzības stāvoklis ir slikts vai vājš visās ES dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju, kur tas ir labs alpīnajā bioģeogrāfiskajā reģionā, un Rumāniju, kur sugas aizsardzības stāvoklis nav zināms (EIONET 2025). Latvijas reģionālās populācijas lieluma novērtējumam raksturīga liela nenoteiktība. Ekstrapolējot datus par zināmajiem apakšpopulāciju lielumiem ĪADT, reģionālās populācijas novērtējums ir robežās starp 13 000 un 157 000 pieaugušo indivīdu. Populācijas lieluma pārmaiņas nav zināmas, taču, iespējams, tā samazinās, jo suga pēdējo 20 gadu laikā ir izzudusi Rīgas apkārtnē.
Biotopi un ekoloģija. Pavasarī un vasaras sākumā uzturas nelielās ūdenstilpēs ar zemūdens veģetāciju, īpaši tādās, kurās nav sastopamas zivis, kas ir kāpuru plēsēji. Uz sauszemes apdzīvo dažāda tipa mežus, krūmājus, mitras pļavas. Dažreiz sastopams kultūrainavās un dārzos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret dažāda veida antropogēno ietekmi. To apdraud intensīva lauksaimniecība (biogēnu ieplūde, kas izraisa vairošanās ūdenstilpju eitrofikāciju, augu aizsardzības līdzekļu lietošana), dzīvotņu (it īpaši vairošanās ūdenstilpju) pārveide un degradācija, ceļu un dzelzceļu infrastruktūras izbūve, invazīvo sugu, piemēram, rotana Perccottus glenii izplatīšanās un slimību pārnese. Tā kā suga ir jutīga pret antropogēno ietekmi, novērota izzušana atsevišķās teritorijās. Iespējams, pastāv reģionālās populācijas samazināšanās tendence. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Tā konstatēta vismaz 23 ĪADT, kurās kopā atrodas vairāk nekā 50% lielā tritona atradņu (Čeirāns u. c. 2018). Lielākais indivīdu skaits ir Gaujas Nacionālajā parkā (25 000–35 000) un dabas parkā “Silene” (vairāki tūkstoši indivīdu). Samērā lielas apakšpopulācijas ir dabas liegumos “Blažģa ezers” un “Sātiņu dīķi”, aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”. Lielā tritona aizsardzības pasākumi – vairošanās vietu izveidošana un atjaunošana – iekļauti dabas parka “Silene”, Ķemeru un Gaujas Nacionālo parku dabas aizsardzības plānos. Aizsardzības pasākumi jāizstrādā un jāiekļauj arī citu ĪADT dabas aizsardzības plānos, kā arī jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autors: Andris Čeirāns.
Summary. Great crested newt – Triturus cristatus. Found from France, the British Isles and the southern part of Sweden to the Ural Mountains. It belongs to a complex of morphologically difficult to distinguish species. Other species of this complex are found in southern Europe and western Asia. A range interruption has been identified in central Latvia. Over the past two decades, it has become extinct in the surrounding areas of Riga, despite the lack of data on significant range reductions elsewhere in Latvia. The AOO is 536 km², and the EOO – 64,157 km². The estimation of the size of the regional population is characterised by uncertainty. Based on the known subpopulation sizes in protected nature areas, the estimate of the regional population is between 13,000 and 157,000 adults. The population trend is unknown, but a decline is likely, considering the extinction of the species in and around Riga City. During the spring and early summer, the species inhabits small water bodies with submerged vegetation, particularly in areas where fish, which prey on larvae, are absent. The species inhabits a variety of forest types, shrublands, and wetlands. It is occasionally observed in agricultural landscapes and gardens. It is sensitive to various anthropogenic influences, particularly – intensive agriculture, including nutrient inputs that lead to eutrophication of breeding water bodies and the use of pesticides. Additionally, the conversion and degradation of habitats, especially breeding water bodies, as well as the construction of road and rail infrastructure, have posed threats to the species. The spread of invasive species, such as Perccottus glenii, and the transmission of diseases have also contributed to the decline of the species. Since the species is sensitive to anthropogenic impacts; extinction has been observed in some areas and a potential trend towards regional population decline may be observed. It is assessed as Near Threatened (NT), and listed as a species of EU importance and protected in Latvia, for the conservation of which micro-reserves may be established. Its conservation status must be maintained. The species has been recorded in at least 23 protected nature areas, which together contain more than 50% of the species’ localities. The species conservation measures, such as the creation and restoration of breeding sites, are included in the nature management plans of the “Silene” Nature Park, and the Ķemeri and Gauja National Parks. Conservation measures need to be defined and included in the nature management plans of other protected areas, and a species conservation plan needs to be developed.
Literatūras saraksts
