Morfoloģija un bioloģija. Jūrasvēdzele ir bentiska mencveidīgo kārtas zivs. Ķermenis iegarens, pieaugušiem indivīdiem 20–40 cm garš, ar divām muguras un vienu anālo spuru. Pirmās muguras spuras pirmais stars ir izteikti garš, pārējie reducēti. Otrā muguras spura un anālā spura sniedzas līdz astes pamatnei. Galva neliela, mute plata un vērsta uz leju. Ir četri taustekļi: viens augšlūpas centrā, divi katrā pusē pie nāss un viens uz apakšžokļa. Zvīņas mazas, blīvi klāj ķermeni. Mugura no pelēcīgas (sarkanbrūnas) līdz bāli violetai, sāni dzeltenīgi vai pelēcīgi, vēders sudrabaini pelēks, balts, dažreiz ar brūniem punktiem. Mutes dobums un mēle zilganmelni. Dzimumgatavību sasniedz triju gadu vecumā. Dzīves ilgums vidēji pieci gadi (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003).
Izplatība. Apdzīvo Atlantijas okeāna ZA daļu. Ziemeļamerikas A krastā izplatīta no Sentlorensa līča līdz Ziemeļkarolīnai. Eiropas piekrastē no Barenca jūras, Fēru salām un Islandes līdz Biskajas līcim. Baltijas jūrā izplatīta galvenokārt jūras R un D daļā līdz Gotlandes ieplakai, atsevišķos gados samērā bieži ‒ līdz pat Somu līcim (Ojaveer 2003; Hislop et al. 2015). Latvijā suga sastopama mēreni dziļās līdz dziļās atklātās jūras vietās, kur ir atbilstoši vides apstākļi, ‒ galvenokārt piemērota skābekļa koncentrācija. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 11 287 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 876 km2. Trijās paaudzēs (15 gadi) sugas EOO un AOO platība nav būtiski mainījusies.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pēdējos piecos gados Ziemeļjūrā populācijas stāvoklis ir sliktāks nekā ilggadējie vidējie rādītāji. Visā Baltijas jūrā suga vērtējama kā viena populācija (Hislop et al. 2015), bet populācijas lielums nav zināms. Suga ir maz pētīta, tādēļ kopumā ir grūti spriest par populācijas stāvokli. Lai arī globāli novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Iwamoto et al. 2015; Nedreaas et al. 2015), Baltijas jūrā trijās paaudzēs reģionālā populācija ir sarukusi par 27% un Kategatā populācija ir sarukusi par 54%, tādēļ Baltijas jūrā 2013. gadā tā novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), savukārt 2024. gadā kā jutīga (VU) (HELCOM 2013, 2025). Reģionālās populācijas lielums Latvijas ūdeņos nav zināms; skaita izmaiņas ir novērtētas pēc zinātnisko reisu datiem, kas nav specifiski paredzēti šīs sugas populācijas izmaiņu konstatēšanai. Īpaši pētījumi jūrasvēdzeles populācijas novērtēšanai līdz šim nav veikti. Pamatojoties uz Latvijas EEZ ūdeņos veiktajām Baltijas jūras grunts traļu uzskaitēm (BITS), pēdējās trijās paaudzēs sugas populācija Latvijas ūdeņos ir sarukusi par 91,4%. Tāpēc suga ir novērtēta kā kritiski apdraudēta (CR).
Biotopi un ekoloģija. Eiropas piekrastē sastopama 40–270 m dziļumā, Baltijas jūrā tā pārsvarā apdzīvo ūdeņus, kas ir dziļāki nekā 60 m (Ojaveer 2003). Konstatēta arī seklākos ūdeņos, taču uzskatāma par dziļūdens sugu. Uzturas uz dūņainu smilšu un dūņainām gruntīm. Aktīva naktī. Barojas pārsvarā ar bentiskajiem bezmugurkaulniekiem – vēžveidīgajiem, daudzsartārpiem un neliela izmēra gliemjiem. Nārsto jūras ieplakās no marta līdz augustam, ikri attīstās ūdens slānī, kāpuri pelaģiski (Plikšs, Aleksejevs 1998; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga nav komerciāli nozīmīga. Iespējama kā piezveja grunts traļu mencas un plekstes komerciālajā zvejā. Tā kā specializēta mencas komerciālā zveja kopš 2019. gada nenotiek, domājams, ka jūrasvēdzeles noķeršanas gadījumu skaits piezvejā ir krietni mazinājies.
Apdraudējums. Mainoties Baltijas jūras vides apstākļiem, arvien apdraudētāki kļūst jūrasvēdzeles apdzīvotie biotopi – mīkstās gruntis dziļākajos jūras apgabalos. Galvenais cēlonis šim apdraudējumam ir skābekļa trūkuma ietekmētās jūras grunts platības pieaugums (Orio et al. 2021; Hansson et al. 2019). Līdz ar to, iespējams, ir ievērojami mazinājusies arī barības bāze – dažādu veidu zoobentosa organismi. Sugas noķeršanas gadījumi piezvejā grunts traļu zvejā, domājams, ir mazinājušies, mazinoties kopējai grunts traļu zvejas intensitātei Latvijā, tādēļ šis faktors vairs nav uzskatāms par nozīmīgu apdraudējumu.
Aizsardzība. Nav iekļauta starptautisko līgumu un ES nozīmes aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā tās reģionālās populācijas sarukuma apmērus Latvijas EEZ ūdeņos, suga ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jūrasvēdzelei līdz šim nav zināmas atradnes nevienā no esošajām Latvijas aizsargājamajām jūras teritorijām. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas tendences, ir jāveic monitorings, izmantojot sugas konstatēšanai pielāgotas metodes.
Autori: Jānis Gruduls*, Andris Avotiņš.
Summary. Fourbeard rockling – Enchelyopus cimbrius. Benthic species of marine fish. It inhabits the Northeast Atlantic; the European coast, from the Barents Sea, the Faroe Islands and Iceland, to the Bay of Biscay. In the Baltic Sea, it is mainly distributed in the western and southern parts of the sea up to the Gotland Deep. The species is assessed as a single population throughout the Baltic Sea. In Latvia, it is distributed in the moderately deep to deep areas of the open sea where there are suitable environmental parameters, mainly a suitable oxygen concentration. The EOO is 11,287 km2, and the AOO – 876 km2, with no significant change in area over time. The exact population size of the species in the Baltic Sea and Latvian territorial waters is not known. No specific studies have been carried out to estimate the regional population of the species. The species is assessed as Least Concern (LC) globally. However, the regional population in Latvian territorial waters has declined by 91.4% over the last three generations (15 years), according to the scientific bottom trawl surveys. Consequently, the species in Latvia is assessed as Critically Endangered (CR). In the Baltic Sea, the species mainly inhabits waters deeper than 60 m. It lives on muddy sand and muddy substrates. The species is not economically important. Changes in environmental conditions in the Baltic Sea pose a threat to its habitats. The main reason is the increasing area of the seabed affected by hypoxia. Consequently, it is likely that the food stock has also decreased significantly. The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. However, given the extent of its regional population decline in Latvian territorial waters, it should be included on the list of protected species. Monitoring methods customised to detect the species are needed to clarify its distribution and regional population trends.
Literatūras saraksts
