Morfoloģija un bioloģija. Kazei raksturīgs līdz 50 cm (parasti 25–40 cm) garš, sudrabots un sāniski saplacināts ķermenis ar viļņotu sānu līniju. Muguras daļa gandrīz taisna, galvas un vēdera daļa ķīļveidīgi asa un izliekta līdz pat anālajai atverei. Mute vērsta uz augšu. Pasaulē sastopamas gan anadromas, gan rezidentas apakšpopulācijas. Pirmoreiz nārsto 3–5 gadu vecumā. Dzīves ilgums līdz deviņiem gadiem (Saat et al. 2003; Kottelat, Freyhof 2007).
Izplatība. Eiropā sastopama saldūdeņos un jūras piekrastē Melnās, Kaspijas un Arāla jūras baseinā, Baltijas jūras baseinā no Vislas līdz Ņevai, Lādogas un Oņegas ezerā, arī Somijas un Zviedrijas D daļā (Kottelat, Freyhof 2007). Uz rietumiem izplatība sniedzas līdz Austrijai (Slišković et al. 2019). Latvijas ūdeņos visai reta ceļotājzivs. Dažādos literatūras avotos attiecināta uz septiņiem piejūras ezeriem un Lielo Nabas ezeru. Zinātniskajās kontrolzvejās iekšējos ūdeņos kaze nav konstatēta, taču 2006. gadā noķerta rūpnieciskajā zvejā Juglas ezerā un Ķīšezerā (Aleksejevs 2015). Atsevišķi indivīdi neregulāri konstatēti zinātniskajās uzskaitēs Rīgas līča un atklātās jūras piekrastē. Lielākā skaitā indivīdi noķerti Baltijas jūras piekrastē pie Jūrmalciema 2002. gadā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 16 352 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Suga izplatības areālā plaši sastopama lielajās upēs, arī to uzpludinājumos, taču pašreizējās populāciju tendences nav zināmas. Baltijas jūras mērogā populācijas stāvoklis ir novērtēts kā neapdraudēts (LC) – populācija ir stabila. Plaši sastopama Kuršu jomā (HELCOM 2013), turpretī Polijā reģionālā populācija novērtēta kā sarūkoša un iekļauta Sarkanajā grāmatā, taču, domājams, novērtējums pamatojas uz nepilnīgiem datiem (Terlecki, Szlachciak 1998). Sugu neregulāri noķer piezvejā citu sugu zvejā Latvijas piekrastē, Somu līcī un Zviedrijas D piekrastē (HELCOM 2013). Nav pietiekamu datu par kazes reģionālās populācijas lielumu Latvijā un skaitliskajām svārstībām, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo atklāto ūdens daļu lielās upēs, ezeros, lagūnās. Uzturas baros, lielākā apjomā vienkopus sastopamas nārsta periodā un ziemošanas bedrēs. Nārsto no aprīļa līdz jūlijam. Ikri tiek iznērsti ūdens slānī, un tie ir brīvi peldoši. Pamatbarība – ūdenī iekritušie kukaiņi, zooplanktons un sīkas zivis. Jūrā galvenokārt barojas ar zivīm, it īpaši reņģu Clupea harengus juvenilajiem indivīdiem (Saat et al. 2003; Kottelat, Freyhof 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. Baltijas jūras mērogā suga bieži nonāk lomos rūpnieciskajā zvejā Kuršu jomā, kur Krievijas nozvejās tā veido līdz 11,3% kopējās nozvejas (Andrašunas et al. 2022). Igaunijā sugai nav saimnieciskas nozīmes (Saat et al. 2003). Latvijā ieguve makšķerēšanā un piezvejā ir nenozīmīga – tie ir atsevišķi indivīdi (BIOR dati).
Apdraudējums. Reģionālā un globālā līmenī nav zināmi būtiski sugas apdraudējumi (Freyhof 2024a, b). Apdraudošie faktori Latvijā nav pētīti.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama suga. Kaze līdz šim ir konstatēta trijās aizsargājamās jūras teritorijās – “Rīgas līča rietumu piekraste”, “Irbes šaurums”, “Nida–Pērkone” –, kā arī dabas liegumā “Ventas ieleja”. Jāveic mērķēti pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, izmantojot klasiskās zivju uzskaites un vides DNS metodes.
Autors: Jānis Bajinskis.
Summary. Sichel – Pelecus cultratus. Found in freshwater systems and along the coasts of the Black, Caspian and Aral Sea basins, the Baltic Sea basin from the Vistula to the Neva, in Lake Ladoga and Lake Onega, as well as in Finland and Sweden. To the west, the distribution extends to Austria. A rather rare migratory fish in Latvian territorial waters. Various literature sources mention the species as occurring in seven coastal lakes and Lake Lielais Nabas. The species has not been detected in scientific surveys in inland waters, but in 2006 several specimens were caught in commercial fisheries in Lakes Juglas and Ķīšezers. A few individuals have occasionally been recorded in scientific surveys in the Gulf of Riga and along the open sea coast. The largest number of individuals of this species was caught near Jūrmalciems in 2002. The EOO is 16,352 km2, and the AOO – 48 km2. There is insufficient data on the regional population size and fluctuations. It is an anadromous species, but there are also resident subpopulations. It inhabits the open water part of large rivers and lakes or lagoons. There are no known significant regional or global threats to the species. Threats have not been studied in Latvia. Catches of sichel in angling and bycatch in fisheries are insignificant (few specimens). As there is currently insufficient information to assess the extinction risk of the species in Latvia – there is a lack of data on its occurrence in inland waters, insufficient data on regional population size and fluctuations – the species has been assigned the category Data Deficient (DD). It is a species of EU importance and a protected species of restricted use in Latvia. It is found in three marine protected areas – “Rīgas līča rietumu piekraste”, “Irbes šaurums”, “Nida-Pērkone”; and in the «Ventas ieleja» Nature Reserve. Targeted studies on the regional population size, distribution and trends are needed, using both traditional fish survey methods and environmental DNA methods.
Literatūras saraksts
