Morfoloģija un bioloģija. Jūras dzeloņgalves ķermeņa garums ir līdz 17,5 cm tēviņiem un 25 cm mātītēm, parasti 15 cm. Plata galva un purns. Krūšu spuras lielas, garas, platas ar noapaļotu malu. Ir divas muguras spuras, to pamatnes saskaras. Uz katra žaunu vāka priekškaula četri dzeloņi, augšējais ir garāks, tas sniedzas pāri žaunu vāka malai. Āda kaila, uz sānu līnijas plānas ragvielas plāksnītes. Ķermeņa krāsa ļoti mainīga atkarībā no dzīvotnes un sezonas, spilgtākā krāsa novērojama nārsta laikā. Mugura olīvzaļa vai tēviņiem olīvbrūna ar tumšām, šķērseniskām joslām. Sāni bronzas vai violetas nokrāsas ar gaišākiem plankumiem. Vēders parasti gaiši zilganzaļš ar dzeltenīgu nokrāsu. Tēviņiem nārsta periodā uz vēdera bieži balti vai sarkani plankumi. Dzimumgatavību parasti sasniedz otrajā dzīves gadā (daļa tēviņu – pirmā gada beigās). Sugai ir iekšēja apaugļošanās. Vidējais dzīves ilgums – 2,5 gadi (Lamp 1966; Ojaveer 2003; HELCOM 2013; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Izplatības areāls Eiropā stiepjas no Kolas pussalas līdz Biskajas līcim Atlantijas okeānā, iekļaujot Baltijas jūru, Britu salas un Islandes D piekrasti. Pie Ziemeļjūras DA krasta suga ir reta. Baltijas jūrā izplatīta no Kategata līdz Olandes salām – sastopamība mazinās Z virzienā (Ojaveer 2003; Lorance et al. 2014). Latvijas ūdeņos suga sastopama ļoti reti. Zinātniskajās uzskaitēs fiksēti tikai 13 noķeršanas gadījumi, vairums no tiem ir bijuši Baltijas jūras atklātajā daļā uz smilšu un akmeņu sēkļiem, daži indivīdi noķerti arī piekrastes ūdeņos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 6927 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Baltijas jūrā suga novērtēta kā neapdraudēta (LC). Lielākā daudzumā sastopama tās sāļākajos apgabalos (Kategata jūras šaurumā), līdz ar sāļuma mazināšanos Z virzienā konstatēto īpatņu daudzums mazinās. 2013. gadā veiktajā sugas apdraudētības novērtējumā Baltijas jūrā desmit gadu periodā netika konstatētas skaidras populācijas attīstības tendences (HELCOM 2013). Latvijā pētījumi sugas reģionālās populācijas novērtēšanai nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Bentiska, nemigrējoša jūras zivs. Dzīvo akmeņainās un klinšainās vietās starp jūraszālēm, parasti piekrastē līdz 30 m dziļumam, ziemā pārvietojas nedaudz dziļāk. Nārsto no februāra līdz aprīlim seklūdens zonā. Kāpuri ir pelaģiski. Barojas galvenokārt ar vēžveidīgajiem, retāk ar daudzsartārpiem un zivīm (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; Lorance et al. 2014; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Šobrīd sugai Baltijas jūrā nozīmīgi apdraudējumi nav konstatēti (HELCOM 2013). Domājams, sugu var negatīvi ietekmēt ūdens kvalitātes pasliktināšanās – eitrofikācija un dažādu veidu piesārņojums. Tā kā kopumā trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību, ir jāveic specializēts uz sugas konstatēšanu vērsts monitorings, kas iekļauj vides DNS metodi. Kad sugas izplatība ir precizēta, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, sugas biotopu platību un to pārmaiņām. Ņemot vērā, ka sugas izzušanas riska novērtējumam šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Longspined bullhead – Taurulus bubalis. Found from Murmansk (Kola Peninsula) to the Bay of Biscay in the Atlantic Ocean, including the Baltic Sea. In the Baltic Sea, it is distributed from Kattegat to the Åland Islands, with a decreasing distribution towards the north. It is very rare in Latvian territorial waters. Only 13 catches have been recorded in scientific surveys – most of them in the open Baltic Sea on sandbanks and rocky shoals, but a few specimens have also been caught in the coastal zone. The EOO is 6,927 km2, and the AOO is 40 km2. In the Baltic Sea, the species is assessed as Least Concern (LC). No specific studies have been carried out in Latvia to assess the regional population. A benthic marine fish that lives in rocky areas among seagrasses, usually near the shore down to 30 m of depth, moving slightly deeper in winter. The species has no economic importance. No significant threats to the species have been identified in the Baltic Sea. The species is likely to be negatively affected by deteriorating water quality – eutrophication and various types of pollution. Due to the general lack of information for assessing the risk of extinction of the species in Latvia – few known captures, no data on regional population size and changes – the species has been assigned the category Data Deficient (DD). The species is not on the lists of protected species of EU importance and Latvian protected species. Specialised species detection targeted monitoring, including environmental DNA analysis, is needed to assess the distribution of the species. Studies on the regional population size, habitat extent and changes are also needed.
Literatūras saraksts
