Morfoloģija un bioloģija. Gardeguna adatzivij ir slaids, tievs, 20–35 cm garš ķermenis. Krāsojums atkarīgs no dzīvotnes. Mugura parasti zaļganbrūna, sāni zaļi ar zeltainu spīdumu līdz brūni ar gaišiem plankumiem, vēders pelēkbrūns. Astes daļa, kas koniski sašaurinās astesgala virzienā, nedaudz garāka nekā pārējais ķermenis. Muguras spura īsa un plata. Atšķirībā no vizuāli līdzīgās un radniecīgās čūskzivs, tai ir krūšu spuras (īsas un noapaļotas), kā arī astes spura. Lielākā daļa indivīdu dzimumgatavību sasniedz pirmajā dzīves gadā. Sugai raksturīga zema auglība. Mātīte iznērš ikrus tēviņa maisveidīgajā ikru kabatā, kas atrodas uz tā vēdera. Tēviņš iznēsā ikrus, līdz no tiem izšķiļas brīvi peldoši mazuļi. Dzīves ilgums ir 2–4 gadi (Plikšs, Aleksejevs 1998; Saat 2003; Pollom 2014; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Sastopama Atlantijas okeāna A piekrastē no Skandināvijas pussalas piekrastes (Norvēģija) līdz Ziemeļāfrikai, kā arī Baltijas jūrā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Baltijas jūrā ziemeļu izplatības limits ir Somu līcis. Igaunijas piekrastē plaši sastopama suga (Saat 2003). Latvijas ūdeņos sastopama ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs ir Irbes šaurumā, kā arī Salacgrīvas piekrastē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 660 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Izplatības areāla robežās trūkst pētījumu par populācijas lielumu, indivīdu daudzuma tendencēm un sezonālo mainību. Baltijas jūrā reģionālā populācija ir novērtēta kā neapdraudēta (LC), taču atsevišķos apgabalos tā ir samazinājusies pat par 90% (HELCOM 2013, 2025). Datu par populācijas pārmaiņām Latvijas ūdeņos nav, zinātniskajās uzskaitēs kopš 1986. gada fiksēti tikai 12 noķeršanas gadījumi. Morfoloģisko īpatnību dēļ sugu ir grūti konstatēt ar klasiskām zivju uzskaites metodēm.
Biotopi un ekoloģija. Bentiska, aktīvi nemigrējoša suga, kas parasti sastopama piekrastē līdz 20 m dziļumam (Pollom 2014). Ziemā, ūdens temperatūrai pazeminoties, atvirzās no piekrastes uz dziļākiem ūdeņiem. Apdzīvo jūraszāļu Zostera spp. un ķemmveida glīveņu Potamogeton pectinatus audzes ar smilšainu grunti. Var būt sastopama arī upju grīvās. Barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, zivju mazuļiem un sīkiem bezmugurkaulniekiem. Nārsto no aprīļa līdz augustam blīvā veģetācijā (Plikšs, Aleksejevs 1998; Tarnowska, Sapota 2007; HELCOM 2013; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Galvenais drauds ir piemērotu dzīvotņu platību mazināšanās (HELCOM 2013). Apdraud gan biotopu izzušana, gan jūraszāļu pļavu un citu seklūdens biotopu degradācija, ko izraisa piekrastes attīstīšana (vējparku un ostu būvniecība, uzturēšana) un tralēšana. Apdraudējumu var radīt arī naftas noplūdes, eitrofikācijas un notekūdeņu piesārņojums. Ņemot vērā zemo auglību, suga lēni atgūstas pēc nelabvēlīgu faktoru ietekmes (Pollom 2014). Tā kā šobrīd Latvijā trūkst datu sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Jāveic pētījumi sugas biotopu platību un to izmaiņu precizēšanai. Sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Broadnosed pipefish – Syngnathus typhle. Found along the eastern Atlantic coast from the Scandinavian Peninsula to North Africa, as well as in the Baltic, Mediterranean and Black Seas. The species is very rare in Latvian territorial waters; the only records from scientific surveys are in the Irbe Strait and the coast of Salacgrīva. The EOO is 660 km2, and the AOO is 12 km2. In the Baltic Sea, the population is assessed as Least Concern (LC), but in some areas, it has declined by up to 90%. No specific studies have been carried out to assess the regional population in Latvia, with only 12 captures recorded in scientific surveys. It is a benthic, non-migratory species, usually found in coastal areas down to 20 m depth. The species is known to have low fertility. It has no economic importance. The main threat to the species is the loss of suitable habitats. As there is currently a lack of data to assess the extinction risk of the species in Latvia – the number of known localities is very small, there is a lack of information on the regional population size and changes – the species has been assigned the category of Data Deficient (DD). The species is not included on the lists of EU importance and Latvian protected species. Monitoring methods customised to detect the species are needed to clarify its distribution and regional population trends. Studies are also needed to clarify the area and changes in the species’ habitats.
Literatūras saraksts
